Lauru vainagi kā augstākās atzinības zīmes, sienas pulkstenis ar zelta folijas loku, ko slavenākais latviešu dzejnieku pāris sauca par saulespuķi, abu pazīšanās 35 gados uzrakstītās 2499 vēstules un mammas foto. Šīs lietas no pagājušās tūkstošgades stāsta par sievieti, kura, vēl dzīva esot, iemantoja ģēnija pārlaicīgumu. Viņas laika līnija šogad rāda 150.
Aspazijas lietas, par kurām šonedēļ stāstām, var uzskatīt par zudušā laika liecībām un patraukties tām garām kā apsūbējušām relikvijām. Bet var apstāties, iepauzēt un minēt tās kā rēbusu – pamēģināt saprast, kāds spēks gadu simtus (un reizēm pat tūkstošus) senām personībām ļauj pārvarēt laiku, no savējā ielēkt mūsējā. Starp citu, Aspazijas dzimšanas diena ir arī brīnišķīga iespēja ievilkt jaunu elpu pēdējos gados līdz aizsmakumam nokliegtajam 16.martam. Jānosvin!
Pagātne var būt gan šausmu, gan spēka avots, taču dzīvot tajā nevar. Tāpēc turpinām mest skatienus nākotnē – šonedēļ interviju sērijā ar iespējamajiem Valsts prezidenta kandidātiem mūsu viesis ir Egils Levits. Viņš pārliecinoši izskaidro, kāpēc prezidenta vēlēšanas nedrīkst būt slepenas. Loģiskais arguments – ka tautas ievēlēto priekšstāvju politiskās gribas izpausmi nevar slēpt no tautas – ir tik skaidrs, ka taisni jābrīnās, kāpēc Satversme un politiķu vairākums joprojām teic pretējo.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.