Kas tā ir? Iegarena, smilšu krāsā. Guļ jūras vai okeāna dibenā, pēc formas līdzīga butei. Angliski to sauc sole. Atbildi vislabāk zina Uldis Šulte. Tieši viņš 90.gadu sākumā jūrasmēli palaida restorānu apritē. Tas notika tā. Fizmatus beigušais Uldis, strādājot Vincentā pie Mārtiņa Rītiņa, iepazina jaunus produktus. Katru jauno jūras velti vajadzēja latviskot, lai varētu ierakstīt ēdienkartē. Tā kādu dienu visa komanda domāja, kā latviski pateikt sole. Uldis uzņēmās noskaidrot, kā būtu pareizi. Devās uz Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāti. Mācībspēki jau bija latviskojuši nozīmīgāko jūras velšu nosaukumus, taču samērā aptuveni un nedaudzus. Viņi Uldim iedeva biļetenu Rūpnieciski nozīmīgāko zivju un bezmugurkaulnieku sugu terminoloģija, un viņš ķērās pie darba. «Tas piesaistīja manu interesi – ko vispār cilvēki ēd,» Uldis atceras, ka sāka pirkt vārdnīcas, grāmatas par ēdienu. Viņa zināšanas restorāniem vajadzēja aizvien vairāk: gan latviskot svešvārdus, gan pārtulkot ēdienkartes angļu, krievu valodā.
Tagad ēdienu terminoloģija ir Ulda darbs. Viņā ieklausās gan Mārtiņš Rītiņš, gan Sirmais un Dreibants. Tieši viņu restorānā ar Uldi sarunājamies. Ņemu rokās ēdienkarti un sāku ķidāt: kāpēc nav rakstīts «kazas siers»? «Tāpēc ka sieru netaisa no kazas. Arī kaza pati sieru neražo. Pareizi būtu: kazas piena siers vai kazassiers. Kā siers? Ģenitīvā «kazas» galotne «-as», kas tiek saglabāta sapludinājuma saliktenī.» Nepareizi esot teikt «cūkgaļas kakla karbonāde». Sanāk, ka cūkgaļai vēl ir kakls. Kopā būtu jāraksta arī jēra gaļa – jērgaļa. Un nevis tuncis, bet tunzivs. «Ģenitīvā – tunča, un, lai izvairītos no šņāceņiem, nesaka «tunčzivs», bet «tunzivs».» Kas šņāceņiem vainas? Apetīte pazūd izlasot? Uldis smaida: «Valodnieki iesaka lietot formas bez šņāceņiem.»
Sirmajam ēdienkartē ir bukstiņputra. Uldis uzskata, ka ne visus latviešu tradicionālos ēdienus vajadzētu tulkot. Tikai ar tradīcijām apveltītus. «Lai paliek bukstiņputra, jo nedzirdētais piesaista uzmanību. Un varbūt tieši tas ārzemju viesim paliks prātā.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.