fbpx

Eksperti Stradiņa slimnīcas jaunajā korpusā atklājuši posta ainu 15

Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas jaunā korpusa vieta, kur pirms pieciem gadiem - 2010.gada februārī - ievietoja vēstījumu nākamajām paaudzēm. Foto: Lita Krone, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Desmitiem celtniecības neatbilstību uzskaitīti 77 lappušu biezā ekspertīzes slēdzienā

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas piesaistītie eksperti no uzņēmuma “Inspecta Latvia” (“Inspecta”) jaunbūvējamajā korpusā atklājuši skarbu ainu, svētdien vakarā vēstīja radījums “LNT Ziņu TOP 10”.

Desmit speciālisti viņiem atvēlētās nedēļas laikā konstatēja daudzus desmitus neatbilstību, kas uzskaitīti 77 lappušu biezā ekspertīzes slēdzienā.

“Inspecta Latvia” Būvnodaļas vadītājs Sandris Liepiņš raidījumam stāstīja, ka saskaņā ar kompānijas secināto būvē aptuveni 50% kolonnu ir būtiskas novirzes no vertikalitātes, kas pārsniedz standartos norādītās vērtības. Novērota arī kārbveida siju deformācija, kā rezultātā radušās lielas spraugas. Deformācijas dēļ ir pabīdīti pārseguma paneļi, kas savukārt ir deformējuši karkasu kopumā, un “praktiski kolonna pēc kolonnas ir ietekmējusies no iepriekšējo deformāciju summas”, stāstīja Liepiņš.

Eksperti secina, ka kolonnu deformācija izraisīja tādu kā ķēdes efektu un sabojāja arī citas konstrukcijas. Konstatētas arī atkāpes no būvprojektā paredzētā.

Viens no deformācijas iemesliem bija konstrukcijās iekļuvušais lietus ūdens, kas sasalstot izpletās. Kāpēc netika aizvērti caurumi, pa kuriem sijās iekļuva ūdens, joprojām nav skaidrs.

Vaicāts, kādi varētu būt iemesli – to neizdarīja darbinieks, būvuzraugs, vadītājs -, Rīgas pilsētas būvvaldes Būvniecības kontroles pārvaldes vadītājs Jānis Belkovskis pieļāva, ka visi no minētajiem. Savukārt būvnieka “SBRE” projektu vadītājs Juris Pētersons uz jautājumu, vai tā ir būvniecības kļūda, neveiksme vai nolaidība, atzina: “Nu viss kopā, sauksim tā.”

“Inspectai” uzdeva novērtēt arī blakus izbūvēto pāļu konstrukcijas. “Novērtējot to atbilstību nestspējas kritērijam, esam konstatējuši, ka šie pamati arī neizpilda prasības gan pret diametru, kas ir uzdots būvprojektā, gan arī nestspējas kritēriju,” stāstīja Liepiņš.

Kā norāda eksperti, būvniecībā novirzes ir normāla parādība, no tām nav jākaunas, bet gan jālabo. Tomēr viņu uzmanību piesaistījusi arī būvnieku attieksme pret savu darbu un tā drošību. Piemēram, celtniecības krāns būvlaukumā atbalstīts pret nestabilu pamatu.

Turklāt izrādās, ka laikā, kad radušās kļūdas, objektā nestrādāja atbilstošas kvalifikācijas būvdarbu vadītājs. Iepriekšējais no darba aizgāja novembrī, kad arī uz nedēļu būvdarbi tika apturēti. Pēc tam strādāja aizvietotājs, kurš nebija tik augsta līmeņa. Cilvēks ar atbilstošu kvalifikāciju esot meklēts “ilgi un mokoši”, līdz tādu izdevies atrast. Lai gan papīri vēl tiek skaņoti, objektā būvdarbu vadītājs rosoties kopš janvāra beigām.

Tomēr būvdarbi divos blokos netiks atsākti, kamēr savu slēdzienu nebūs devis trešais eksperts Artis Dzirkalis, kurš kopā ar policiju vērtēja pārkāpumus Zolitūdes “Maxima” lielveikala būvniecībā. Eksperts nupat konstatējis, ka deformācija neturpinās, konstrukcijas ir stabilas, kam iemesls, iespējams, ir būvuzņēmēja veiktā konstrukciju pastiprināšana. Dzirkaļa gala slēdzienu pasūtītājs Rīgas būvvaldē iesniegs līdz 1.aprīlim.

Belkovskis norādīja, ka nav vietas spekulācijām, ka ēka varētu tikt pieņemta ekspluatācijā kā nedroša. Tiks novērtēta konkrēto deformāciju ietekme uz ēkas konstrukciju nestspēju kā tādu, kā arī tiks dotas rekomendācijas to novēršanai. “Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka būvprojekta autors ir devis piedāvājumu slogot pārsegumus, sijas, un tikai pēc slogošanas varēs arī izvērtēt – ir jālemj par nomaiņu vai nav,” norādīja būvvaldes pārstāvis.

“SBRE” atbildīgais projektu vadītājs lēš, ka pieļauto kļūdu labošana nemaksās miljonus. Viņaprāt, ir runa par, iespējams, dažiem desmitiem tūkstošu. “Tas arī viss, protams, ja mēs nerunājam par.. nerunājam absurdas lietas. Ja nu kāds tagad iedomājas, ka tas viss ir jājauc nost, tad to es saucu par absurdu risinājumu,” teica Pētersons.

“SBRE” ir Latvijas lielāko būvnieku – “Re&Re” un “Skonto” – apvienība. Kā vienīgais pretendents tā 2013.gada sākumā uzvarēja iepirkumā, kas pirms tam ilga divu gadus, jo tika pārsūdzēts un grozīts. Nolīgtā pilnā cena ir 67,3 miljoni eiro.

Jaunās slimnīcas būvdarbi ievilksies nākamajā gadā, kas nozīmē draudus pazaudēt Eiropas Savienības fondu līdzfinansētos 24 miljonus eiro. Tomēr raidījums norāda, ka tiek strādāts pie risinājuma, lai šo līdzfinansējumu attiecinātu uz visu slimnīcas būvniecības projektu, kura pabeigšanas termiņš ir pēc vairākiem gadiem, nevis tikai uz pirmo kārtu, kas turklāt savulaik arī finansējuma dēļ radīta mākslīgi.

Būvniecības darbi apgūti par ceturto daļu no projekta jeb 13 miljoniem eiro, bet Rīgas būvvaldes kabinetos uz krēsliem salikti maisos un kastēs jau krājas teju 50 dokumentu sējumi. Martā pārbaudi veiks arī Būvniecības valsts kontroles birojs, to darot kopā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru.

“No savas puses esam ieplānojuši veikt jau fiziskās pārbaudes attiecīgi par to, ko tad ir darījušas visas būvniecībā iesaistītās personas, marta mēnesī. Pamatojoties jau uz pārbaužu rezultātiem, varēsim pateikt, kuras no šīm personām ir ievērojušas normatīvos aktus un kuras nav,” norādīja Būvniecības valsts kontroles biroja priekšnieks Pēteris Druķis.

Šoreiz pastāv iespēja, ka par pārkāpumiem kāds var zaudēt savu sertifikātu, norādīja raidījums.

 

 

Komentāri (15)

traductrice 02.03.2015. 12.21

“SBRE” atbildīgais projektu vadītājs lēš, ka pieļauto kļūdu labošana nemaksās miljonus. Viņaprāt, ir runa par, iespējams, dažiem desmitiem tūkstošu…”

miljonus, kā zināms, maksā tikai ģenerāļuzņēmēja pakalpojumi. Visi pārējie darbi, un tos, kā zināms, veic pa kaktiem salasītie sīkaļas, maksā kapeikas. Tūlīt lielais, augstākos kvalitātes standartus mīlošais SBRE pēc pilnas programmas paņems priekšā vainīgo(-s) apakšnieku(-s), noplēsīs līgumā stingri atrunātās soda naudas, liks izlabot visas nepilnības, uz tā rēķina vēl uzvārīsies… un nekavējoties STARTĒS (un UZVARĒS) nākamajā miljonus vērtā iepirkumā, jo ar reputāciju tak viss kārtībā, vai ne?

+6
-1
Atbildēt

0

Ciniķis 02.03.2015. 11.02

Ha,Ha, čekistu būffirma rullē!

+2
0
Atbildēt

2

    andrejs > Ciniķis 02.03.2015. 15.19

    Interesanti, kas piešķir līgumus? Rasnačs vai Melbārde? :)))

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ciniķis > Ciniķis 03.03.2015. 13.43

    Jā,Dzeris to var apstiprināt! :o)

    0
    0
    Atbildēt

    0

Ebenemezers-3 02.03.2015. 13.16

reputaacija ir vislabaakajaa kaartiibaa ,nauda nesmird, neticiet paprasiet ameerikam , viņam tas vislabaak zinaams.

+4
-3
Atbildēt

4

    andrejs > 03.03.2015. 10.33

    Nu re ku labi… tas jau ir progress, ka sākat kko atcerēties…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    andrejs > 02.03.2015. 15.17

    Pievienojos jautājumam. Jūs, Ebenemezera k-gs, taču spriežot pēc Jūsu agrākajiem postiem dažādos portālos ar vairākiem nikiem, esat ( vai vismaz bijāt agrāk) zvērīgs nacionālists, un noteikti bijāt lietas kursā, kam Lansmanis nodeva naudu, kad, kādas bija summas utt…

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

    Ebenemezers-3 > 03.03.2015. 09.50

    paldies ka likaat man atgriezties pagaatnee , teevzemes peleekais kardinaals bijis normunds lakučs , manaas vecajaas smadzenees bija iespiedis lansmanis , ceru ka piedosiet manu kļuudu , jo tas ne par gramu neuzlabos teevzemes reitingu manaas aciis , jo lakučs bija dzilļaa saiknee ar VDK, ar cieņu

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Baiba > 02.03.2015. 14.58

    Joprojām ar nepacietību gaidu stāstu kā Lansmanis sponsorēja TB.Jau ieprieķš pateicos par atbildi.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort