Latvijā visvairāk TUA ieguvēju, naudas ekonomikā – vismazāk 46

Cik maksā "zelta vīzas" citur? Attēls no "Re: Baltica"

Pētījums: Latvija lēti „tirgo” termiņuzturēšanās atļaujas

Salīdzinot ar tām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kuras dod iespēju iegūt valsts termiņuzturēšanās atļauju (TUA) par noteiktu ieguldījumu nekustamajā īpašumā, Latvija piecos gados ir pārdevusi visvairāk TUA, bet rezultātā ieguvusi mazāko finansējumu, secināts jaunākajā „Re: Baltica” pētījumā.

Tā Portugāle divos gados līdzīgā veidā nopelnījusi miljardu eiro, izsniedzot tikai 1775 „zelta vīzas”, bet Latvija līdzīgu summu saņēmusi, izsniedzot TUA 13 518 ārzemniekiem piecos gados.

“Re: Baltica” secinājusi, ka Latvijas tautsaimniecībā lielāko labumu no šīs programmas guvuši nekustamo īpašumu attīstītāji un pārdevēji. No 1,26 miljarda eiro investīcijām, ko programma piecos gados Latvijas ekonomikai ienesusi tiešā veidā, 83% ieguldīti nekustamajā īpašumā, 12% guļ bankās un mazāk kā 5% nonākuši reālajā ekonomikā jeb uzņēmumu pamatkapitālā.

Latvijas programma bija populāra galvenokārt lētuma un Krievijas tuvuma dēļ – nopērkot īpašumu 150 000 eiro vērtībā Rīgā un Jūrmalā vai 70 000 eiro vērtībā citur Latvijā, varēja tikt pie tiesībām dzīvot ES.

Pagājušā gada maijā Latvijas Saeima nekustamā īpašuma cenas slieksni palielināja līdz 250 000 eiro, kas atbilst nākamajam lētākajam piedāvājumam Eiropā – Grieķijai. Pārējās deviņās Eiropas valstīs, kur pastāv šāda iespēja, nauda ir tikai viens no darījuma elementiem, cenas ir daudz augstākas, tāpēc arī izsniegto TUA ir mazāk.

Kā konstatējusi „Re: Baltica”, pēdējā gadā Latvijā absolūtais vairākums īpašumu pircēju ir Krievijas vidusslānis, kas pārsvarā saistīts ar privāto biznesu, it īpaši bankām. Pieteikumu skaits strauji pieauga pēc Kijevas Maidana notikumiem pērn un Krimas aneksijas.

Tomēr Latvijas varas iestādēm nav īsta priekšstata, kas īsti ir šie TUA ieguvēji, vai tie nevarētu radīt kādus drošības draudus Latvijai nākotnē. Līdz Krimas aneksijai atļauju kārotājus Latvijas Drošības policijā pārbaudīja tikai viens cilvēks. Tagad līdzekļi piešķirti četru cilvēku algošanai. Tomēr darbs norit atpakaļgaitā – pārbaudot, kas ir tie, kas te jau ir ieradušies, raksta „Re: Baltica”.

Šādā situācijā satraukumu rada nekustamā īpašuma lobijs, kas caur 12.Saeimas deputātiem mēģina vēl pazemināt slieksni, par kādu cenu var iegūt nekustamo īpašumu Latvijā TUA gribētāji. Ekstrēmākais priekšlikums ir bijušajam Valmieras mēram Inesim Boķim, kurš Latvijas lauku īpašumus grib pārdot ārzemniekiem tikai par 50 000 eiro, bet Rīgā un Jūrmalā – par 180 000 eiro.

Vairāk lasiet žurnālā „Ir” šeit, kā arī portālā „Re: Baltica” šeit.

 

Komentāri (46)

nomale 19.02.2015. 10.59

Ja pieņems Boķa priekšlikumu, tad tā būs pamatīga nagla Latvijas zārkā. Latvijas lauku iedzīvotājiem faktiski būs liegta iespēja iegādāties īpašumu, tā vietā tos pārdos ķīniešiem.

+18
-1
Atbildēt

1

    zanE. > 19.02.2015. 11.07

    ….domāju, ka Boķa priekšlikumu noraidīs un tas paliks tikai priekšlikuma līmenī…tam nav un nebūs atbalsta….

    +10
    -5
    Atbildēt

    0

lno 19.02.2015. 18.53

Pols Ingrems: Jābaidās nevis no „zaļajiem cilvēciņiem”, bet gan no uzpirkšanas un ekonomikas pārņemšanas lsm.lv

+5
0
Atbildēt

0

Pelēkais Vilks 20.02.2015. 10.23

Latvija piecos gados ir pārdevusi visvairāk TUA, bet rezultātā ieguvusi mazāko finansējumu

===========

Laikam Piebaltijas KA štāba ‘oficieru’un viņu ‘dēlu’ rubļu ieguldījums šķita pārāk mazs.

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu