Saeima konceptuāli atbalsta ieceri par “nolikto atslēgu” principu kā izvēles iespēju 30

Foto: Ķēstutis Vanags, F64/BFL

Galīgajā lasījumā likumprojektus plānots izskatīt nākamnedēļ

Saeima pirmajā lasījumā konceptuāli atbalstīja vairākus likumprojektus, kas paredz “nolikto atslēgu” principu ieviest kā izvēles iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam, ziņo LETA.

Saeima ceturtdien šos likumprojektus sākotnēji nolēma nodot izskatīšanai komisijās, tad tos izskatīja komisija un vēlāk parlaments likumu grozījumus atbalstīja arī pirmajā lasījumā. Deputāti varēs iesniegt priekšlikumus šiem likuma grozījumiem līdz rītdienas plkst.17, savukārt galīgajā lasījumā likumprojektus plānots izskatīt nākamnedēļ, 19.februārī.

Atbalsts iniciatīvām nav vienprātīgs. Piemēram, grozījumus Maksātnespējas likumā pirmajā lasījumā atbalstīja 43 koalīcijas pārstāvji, 24 deputāti no “Saskaņas” un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) bija pret, bet vēl 13 deputāti no dažādām frakcijām, tostarp vairāki Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvji un Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) atturējās. Vēl seši parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Savukārt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā atbalstīja 48 deputāti, kas pārstāv koalīciju, kā arī LRA, bet 22 “Saskaņas” politiķi balsoja pret. Vēl desmit deputāti no dažādām frakcijām, tai skaitā koalīcijas, balsojumā atturējās, bet seši parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Arī debatēs par šiem jautājumiem deputāti pauda pretējus viedokļus par iecerēm. Politiķis Igors Pimenovs (S) aicināja neatbalstīt “nolikto atslēgu” principa izslēgšanu no maksātnespējas likuma. “Šādā situācijā noliktās atslēgas ir drošības vārsts, kas neļaus nekustamo īpašumu cenām pārsniegt reālo cenu, jo piespiedīs bankas ar lielāku atbildību izsniegt kredītus,” pauda deputāts. Arī viņa frakcijas biedrs Ivars Zariņš (S) kritizēja koalīcijas iesniegtus likumprojektus, paužot aizdomas par banku aizliegtu vienošanos laikā, kad notikušas diskusijas par “nolikto atslēgu” principu.

Arī koalīcijas deputāti nav vienoti šajā jautājuma, proti, dažādi viedokļi ir ZZS frakcijā un arī atsevišķi Nacionālās apvienības deputāti nebija pārāk atbalstoši par šīm izmaiņām. Parlamentārietis Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK) bija bažīgs par to, vai grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā “nav fikcija kā tāda”. Proti, viņš pieļāva – ja būs iespēja izvēlēties, komercbankas noteiks “tik milzīgi atšķirīgus pirmās iemaksas procentus, ka nevienam vairs nevajadzēs šo “nolikto atslēgu” principu”. Viņš aicināja Saeimas komisiju diskutēt par šo jautājumu.

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā nosaka, ka kredīta devējs un patērētājs kredīta līgumā drīkst vienoties, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu. Paredzēts noteikt, ka kredīta devējam pēc patērētāja aizdevuma pieprasījuma saņemšanas ir jāpiedāvā divi kredīta līguma projekti, no kuriem viens paredz, ka pietiek ar nodrošinājuma nodošanu kredīta devējam, lai atmaksātu kredītu, savukārt otrs paredz pilnu patērētāja atbildību par aizdevuma atmaksu. Kredīta devējam būtu tiesības piemērot katram no kredīta līguma projektiem atšķirīgus noteikumus.

Savukārt no Maksātnespējas likuma tiek svītrota norma par “nolikto atslēgu” principu, kas nozīmē, ka šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.

Tāpat likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās mēnešalgas.

Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanās plāna termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušos saistību apjoms nepārsniedz 30 000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.

Tiek veiktas saistītās izmaiņas likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli.

Likumprojektus izskatīšanai parlamentā iesniedza koalīcijas partiju pārstāvji – Solvita Āboltiņa (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Kārlis Šadurskis (V), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis (ZZS), kā arī Edgars Putra (ZZS).

Likumprojektu anotācijā to autori uzsver – finanšu pakalpojumu sniegšanas nozare ir būtiska tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Paredzot “nolikto atslēgu” principa piemērošanu maksātnespējas procesā, kredīta devējam palielināsies risks kredītu izsniegšanā un rezultātā samazināsies kredītu pieejamība mājsaimniecībām.

Neatbalstot likumprojektu, būs ievērojams hipotekārās kreditēšanas samazinājums un procentu likmju kāpums, uzskata izmaiņu autori.

Likumprojekti tika izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Bankas priekšlikumus.

Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Maksātnespējas likumā nosaka no šā gada 1.marta ieviest “nolikto atslēgu” principu. Šos grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus.

 

Komentāri (30)

kristaps_freimanis 12.02.2015. 20.35

Vispār jau šādam “izvēles principam” nav nekādas jēgas. Bankas un hipotekārā kredīta ņēmēja attiecībās banka vienmēr ir stiprākā un aizsargātākā puse. Nolikto atslēgu princips padarīja šīs attiecības mazāk vienpusējas, izvēles ieviešana to padara bezjēdzīgu, jo bankas vnk šādu izvēli nepiedāvās.

==

Baņķieru murdziņi par nefinansēšanu apstākļos, kad naudu nav kur likt (tā ir nenormāli lēta ~ 1% gadā), ir tikai murdziņi, kas reālas konkurences apstākļos nepastāvētu. Diemžēl, sīko banku iznīcināšanas (aizvēršanas) otra puse ir nevien uzraudzības un drošības palielināšanās, bet arī konkurences samazināšanās un ierobežota (un iespējams netīša) karteļa izveidošanās ar LKA kā koordinējošo orgānu.

+5
-1
Atbildēt

1

    andrejs > kristaps_freimanis 12.02.2015. 21.13

    kristaps_freimanis Vispār jau šādam “izvēles principam” nav nekādas jēgas

    ————————–

    Kurš tad to nesaprot. ŠĪ “Izvēle” nozīmē, ka būs jāspēlē pēc banku noteikumiem. Latvijai vairs nav nevienas bankas. Dombrovska laikos nopārdeva beidzamās divas atlikušās valsts bankas un tagad skandināvi (un krievi) var ņirgāties par latviešu jaunajām ģimenēm un šantažēt valdību.

    +8
    -2
    Atbildēt

    0

open source automation testing 07.02.2021. 20.15

… [Trackback]

[…] Read More Info here to that Topic: ir.lv/2015/02/12/saeima-konceptuali-atbalsta-ieceri-par-nolikto-atslegu-principu-ka-izveles-iespeju/ […]

0
0
Atbildēt

0

우리카지노 29.07.2019. 07.57

… [Trackback]

[…] Find More Information here to that Topic: ir.lv/2015/02/12/saeima-konceptuali-atbalsta-ieceri-par-nolikto-atslegu-principu-ka-izveles-iespeju/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu