Jūras ērgļu ligzdošanu Kurzemē apdraud meža zāģētāji 23

Jūras ērgļi ligzdā. Foto: Dabasdati.lv

No šodienas tiešraidē var sekot notikumiem jūras ērgļu ligzdā Latvijas mežā

Jūras ērgļu ligzdošanu Kurzemē apdraud meža zāģētāji, noskaidroja aģentūra LETA. Ornitologs Jānis Ķuze teica, ka ligzda atrodas “Latvijas Valsts mežu” teritorijā, bet netālu ir privātais mežs, kurā notiek mežistrāde.

Latvijas Dabas fonds no šodienas dabas novērojumu portālā Dabasdati.lv piedāvā ar interneta tiešraides kameras palīdzību sekot līdzi jūras ērgļu dzīvei. Jūras ērgļu pāris jau aktīvi ķēries pie ligzdas būvēšanas darbiem un, ja ligzdošana tiks uzsākta, viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā.

Ņemot vērā, ka ligzda ir jauna, teritorijā ap to vēl nav noteikts liegums. Taču pašlaik notiek process, lai ligzdas teritorijai noteiktu mikrolieguma statusu. Ķuze pauda cerību, ka ērgļi piecietīs cilvēku klātbūtni, lai gan ir jutīgi pret traucēšanu.

Šī ligzdošanas teritorija uzieta tikai pagājušajā gadā. Pērn šim ērgļu pārim ligzdošanas sezona bijusi veiksmīga – tā bija viena no četrām zināmajām jūras ērgļu ligzdām Latvijā, kurās tika izaudzināti trīs mazuļi.

Šogad ērgļi nolēmuši pārcelties uz jaunu ligzdu, sākot to būvēt netālu esošas vecas egles galotnē, ko savulaik nolauzis vējš vai sniegs. Lauzuma vietai apkārt ir apauguši vairāki zari, kas veido ligzdas būvēšanai piemērotu žākli aptuveni 25 metru augstumā. Novērošanas kamera ir novietota janvāra sākumā, laikā, kad ligzdas būvēšana bija tikko sākta, tā dodot retu iespēju vērot jaunas ligzdas būvēšanas procesu. Līdz šim kameras liktas galvenokārt pie jau vairākus gadus apdzīvotām jūras ērgļu ligzdām.

Šī ligzda esot interesanta, jo būvēta eglē, ko jūras ērgļi reti izvēlas par savu ligzdošanas vietu. Šī ir tikai ceturtā līdz šim zināmā jūras ērgļu ligzda eglē. Parasti ligzdas tiek būvētas priedēs, apsēs, retāk arī bērzos, melnalkšņos un ozolos.

Februāra pirmajā pusē ikvienam ir iespēja sekot līdzi tam, kā notiek ligzdas būvniecība. Ja ērgļi sāks ligzdošanu, tad viena līdz trīs olas varētu tikt izdētas februāra beigās vai marta sākumā. Perēšana ilgs 38 dienas, un mazuļi izšķilsies ar laika intervālu, jo perēšana tiek sākta uzreiz pēc pirmās olas izdēšanas. Jaunie putni lidotspēju sasniedz aptuveni divarpus mēnešu vecumā.

Jau ziņots, ka pērn pavasarī Viesītes novadā zivjērgļu ligzdai, Lubāna ezera tuvumā esošajai jūras ērgļu ligzdai un Kurzemes ziemeļos esošajai melno stārķu ligzdai uzstādītas tiešsaistes novērošanas kameras, lai internetā ikviens varētu sekot līdzi notikumiem šo putnu ligzdās.

Zivjērgļu mazuļi izšķīlās 24., 26. un 28.maijā. Jūras ērgļiem pirmais putnēns izšķīlās 30.aprīlī, bet otrs – 2.maijā. Jūnija sākumā abi mazuļi apgredzenoti, un portāla “Dabasdati.lv” lietotāji vienu no tiem nosauca par Mākoni, bet otru – par Puķīti. Savukārt melno stārķu ligzda palika tukša.

Mazuļi tika veiksmīgi izaudzināti, un putni ligzdas rudenī pameta, dodoties uz ziemošanas vietām.

Tiešraide pieejama mājaslapā http://dabasdati.lv/lv/kameras2015.

 

Komentāri (23)

Putlers 11.02.2015. 16.12

Bet Latvijas politiku apdraud Zaļie naftas zemnieki.

+3
0
Atbildēt

1

    J.Biotops > Putlers 11.02.2015. 19.46

    DZ+DZ (Dolār-Zaļie Dīvān-Zemnieki)

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Raicha 11.02.2015. 12.34

Ir tikai loģiski, ka tuvējā privātmeža īpašnieks steidz veikt mežizstrādi, pirms viņa īpašumam tiek uzlikts liegums…

Lai cik “zaļi” mēs neesam vārdos un forumos, 98% no mums, esot meža īpašnieka vietā, darītu mats matā tāpat.

+3
-1
Atbildēt

3

    Raicha > Raicha 11.02.2015. 16.17

    Nu, ja gribam būt godīgi, kaut ko jau druscīt kompensē. Tiesa gan, tikai vienreiz – it kā mežs būtu tikai vienreiz nocērtams. Pārdot šādu īpašumu par normālu cenu vajadzības gadījumā nav iespējams, un īpašnieks paliek par nesakārtotas sistēmas ķīlnieku.

    Korekti droši vien būtu apmainīt pret līdzvērtīgu zemesgabalu, ja īpašumā tiek atrasts aizsargājams putns/dzīvnieks.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    andrejs > Raicha 11.02.2015. 14.14

    Valstij visādu pārspīlētu liegumu gadījumā būtu jākompensē īpašniekam radītie zaudējumi un negūtā peļņa.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Raicha 11.02.2015. 14.18

    To nevar,tad nepietiks OIKiem priekš mazo HESu īpašniekiem.

    +4
    -3
    Atbildēt

    0

he said 03.07.2019. 15.39

… [Trackback]

[…] There you can find 65919 more Information on that Topic: ir.lv/2015/02/11/juras-erglu-ligzdosanu-kurzeme-apdraud-meza-zagetaji/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu