Parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājam Ringoldam Balodim, Latvijas plašsaziņas līdzekļiem
“Maximas” parlamentāras izmeklēšanas komisijas vadība trīs nedēļas kavē deputāta Kaimiņa iesniegto jautājumu iekļaušanu komisijas darba dienaskārtībā.
Mani var lamāt dažādos vārdos, bet Saeimā es nebaidos uzdot tiešus un vienkāršus jautājumus. Lūdzu, apskatiet jautājumus, kurus pēc konsultācijām ar saviem vēlētājiem un ekspertiem iesniedzu komisijas vadībai (priekšsēdētājam R. Balodim, viņa biedrei R. Ločmelei-Luņovai un komisijas sekretāram I. Dālderim) ar lūgumu iekļaut komisijas darba dienaskārtībā. Diemžēl šo jautājumu iekļaušanas komisijas darba dienaskārtībā tiek kavētā, formāli argumentējot, ka atsevišķi komisijas locekļi tos nesaprot.
Manuprāt, cilvēki grib atbildes uz vienkāršiem jautājumiem, kurus es arī uzdodu. Vai tiešām komisijas vadībai šie vienkāršie jautājumi ir pārāk sarežģīti? Lūk, jautājumi:
Sabiedriskās ēkas ir uzceltas un tiek ekspluatētas – tas ir fakts.
Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?
Kas par to ir atbildīgs un kas to dara?
Ko tieši apskata un vērtē?
Cik bieži tas notiek?
Kādā veidā tiek veiktas atskaites par ēku strukturālās drošības monitorēšanu?
Kas notiek ar atskaitēm, kad tās tiek iesniegtas?
Kādi normatīvie akti nosaka ēku strukturālās drošības monitorēšanas procesu?
Kādi sodi tiek piemēroti, ja tiek atklāts, ka ir problēmas ar ēku strukturālo drošību?
Kāda ir statistika par šādu sodu piemērošanu pēdējos 5 gados?
Visbeidzot, kāda bija situācija līdz traģēdijai, un kā tā atšķiras tagad?
Esmu lūdzis informāciju par to, kā ēku strukturālā drošība tiek kontrolēta ļoti konkrētos objektos – tirdzniecības centros, daudzstāvu dzīvojamās ēkās, dambjos, tiltos, elektrostacijās, skolās, privātskolās, bērnudārzos, privātos bērnudārzos, slimnīcās, pansionātos, lidostā, dzelzceļa stacijās, autoostā, teātros, kinoteātros, ražošanas telpās, viesnīcās, un citās sabiedriskās ēkās.
Komisijas vadība manu jautājumu neiekļaušanu dienaskārtībā jau trīs nedēļas motivē ar to, ka nesaprotot manus jautājumus. Man esot nepieciešams definēt, kas ir ēku ‘strukturālā drošība’.
Es ceru, ka Jūs, lasītāji, saprotiet, ko nozīmē ēku ‘strukturālā drošība’.
‘Strukturāli drošas’ ēkas nesabrūk. Žēl, ka šo vienkāršo patiesību nesaprot Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadība. (Esmu vairākkārt izteicis savu nožēlu par to, ka komisijas oficiālajā nosaukumā ir minēts Zolitūdes, nevis “Maximas” vārds. Būtu pareizāk to saukt par “Maximas” traģēdijas komisiju, jo sabruka nevis Zolitūde, bet “Maxima”)
Komisijas sēdēs esam daudz runājuši par jautājumiem, kurus komisija nevar pierādīt – par bijušā Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra Jura Pūces iespējamo korumpētību; par Ekonomikas ministrijas ierēdņu iespējamo nekompetenci; par dažādu amatpersonu motivāciju atbalstot vai neatbalstot Valsts būvinspekcijas likvidāciju 2009.gadā. Izskatās, ka sēžu laikā notiek juridiskās kompetences sacensība.
Bet pazūd galvenais – kas jāmaina normatīvajā vidē, lai sabiedriskās ēkas nesabruktu un lai cilvēki tajās justos droši?
Es tikai vēlos noskaidrot faktus par ēku ‘strukturālās drošības’ kontroli to ekspluatācijas laikā.
Pēdējā komisijas sēdē piedalījās Latvijas lielāko pilsētu būvvalžu vadītāji, kuri atzina, ka normatīvais regulējums ēku ekspluatācijas kontrolei eksistē tikai attiecībā uz daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām.
Vai tas nozīmē, ka visām citām sabiedrisko ēku kategorijām ēku ekspluatācijas kontroles normatīvā regulējuma vispār nav? Ir. Civillikumā 1084.panta pirmā daļa paredz, ka “katram būves īpašniekam, lai aizsargātu sabiedrisko drošību, jātur sava būve tādā stāvoklī, ka no tās nevar rasties kaitējums ne kaimiņiem, ne garāmgājējiem, ne arī tās lietotājiem.”
Lūk, zilonis trauku veikalā – sabiedrisko ēku drošības kontroli ir jāveic katram būves īpašniekam. Kā nu kurš to atzīst par pareizu.
Varbūt man nav taisnība, un kāds trenēts jurists cīnīsies par definīcijām, kā to tagad dara parlamentārās komisijas vadība. Bet es savus jautājumus netaisos atsaukt vai skaidrot. Komisijas vadībai un atbildīgajām institūcijām tie būtu rūpīgi jāizlasa un jāmēģina saprast.
Paldies, ka izlasījāt.
Deputāts Artuss Kaimiņš
P.S. Jebkurš var redzēt sēžu norises rezumējumu manā videoblogā sunubuda.tv
Komentāri (56)
CEN 30.01.2015. 15.27
Man pirmā reakcija uz šo vēstuli- tā vietā, lai cilvēks pats meklētu un atrastu atbildes uz šiem jautājumiem (pastudējot likumdošanu, aprunājoties ar progesionāļiem utt), viņš vienkārši nogrūž šos jautājums uz citiem. Intelektuālais slinkums. Profesionālāk būtu vispirms pašam izpētīt situāciju, konstatēt robus esošajos normatīvos utt, un tad šo analīzi piedāvāt pārējiem, ierosinot situāciju uzlabot un piedāvājot konkrētus risinājums.
3
Skaistule > CEN 30.01.2015. 20.15
Pārgudrīte. Vai, tiešām Kainiņš visiem liekas neņemams nopietni? Viņš uzrunā, saskaras ar nihilismu saeimā. Tas nav saprotami?
0
edge_indran > CEN 30.01.2015. 15.34
——–
Nemāci te vecu zvejnieku/profesionāli, kā laivā…..
https://www.youtube.com/watch?v=9uiXAXi4yo0
0
Vita > CEN 30.01.2015. 16.41
CEN – gluži manas domas. Varbūt būtu bijis jānolīgst kāds juridiskās fakultātes students, lai sameklē likumu krājumos atbildes, bet, ja tādus “vienkāršus” jautājumus uzdod Saeimas komisijai, tas rada jautājumus par jautājumu uzdevēja intelektu vai vismaz izpratni par savu veicamo darbu – ne visu var novelt uz slinkumu.
0
Oskars Caune 30.01.2015. 18.14
Būvniecībā, kā procesā, nelieto terminu “strukturālā drošība”.
Tādu terminu neatradīsm nevienā Latvijas ar būvniecību saistītajā normatīvajā aktā.
Ja runājam par MAXIMAS katastrofu(arī nevienā būvnormatīvā nav tāda termina, to aizguvu no kara aviācijas: ja lidaparāts iet bojā un līdz ar to arī lidotājs – tā ir KATASTROFA; ja iet bojā tikai lidaparāts, t.i. materiālās vērtības, bet lidotājs paspēj katapultēties un paliek dzīvs – tad tādu gadījumu kvalificē kā AVĀRIJU), tad veikala ēka sabruka tāpēc, ka netika nodrošināta veikala ēkas TELPISKĀ NOTURĪBA, sk. LBN 405-01″Būvju tehniskā apsekošana”, ar to saprotot MEHĀNISKO STIPRĪBU UN STABILITĀTI, sk. LBN 006-00″Būtiskas prasības būvēm”, kā arī, manuprāt, no MAXIMAS puses, kā lietotāja un/vai no HOMBURGA, kā īpašnieka puses(nav zināms, kas rakstīts viņu nomas līgumā) netika nodrošināta ēkas LIETOŠANAS DROŠĪBA,sk.turpat.
MAXIMAS katastrofas pamatcēloņu grupas ir divas: 1)organizatoriska rakstura un 2)tehniska rakstura.
Tās ir tikai manas pārdomas par faktu.
5
lno > Oskars Caune 30.01.2015. 19.52
stratēģis. Kaimiņš nav celtnieks, var viņu saukt par balamuti, tomēr nekas jau pēc Maximas traģēdijas nav mainījies. Kā saka Meierovics, viņš Abreni būtu samainījis pret kādu apgabalu Sibīrijā, uz kurieni aizsūtīt mūsu celtniekus.
0
Aigars Brauns > Oskars Caune 01.02.2015. 19.25
>Aivars15. Bravo. Sen nebiju tā smējies:)) Ja gadās brīvs brīsniņš, papildini šīs tēzes ar izvērstiem modus operandi aprakstiem, izmantojamās tehnikas parametriem un tehniski ekonomisko pamatojumu un iesniedz Argusam vai Artusam, vai Muhtaram, vai kā nu to Saeimas deputātu tagad sauc. Pēc izdarībām spriežot, viņš ir gana glupjš, lai uzķertos uz šī āķa. Visa Latvija varēs smieties, vēderus turēdami, ja puišelis šīs idejas publiskos.
0
ierados > Oskars Caune 30.01.2015. 20.28
Lieliski!!
0
aivars15 > Oskars Caune 30.01.2015. 20.06
Kā to ekspluatācijas laikā tiek monitorēta, vērtēta un analizēta šo ēku strukturālā drošība?
=============================
1. Reizi mēnesī visām sabiedriskām ēkām tiek atrakti pamati, lai pārbaudītu gruntsūdens ietekmi uz pamatiem un vai pamati nav nosēdušies.
2. Reizi gadā visām ēkām apbūvē apkārt milzīgus rentgenaparātus, nofotografē ēku dzelzs stieņus dzelzsbetonā. Foto tiek rūpīgi analīzēti, lai pārbaudītu vai nav strukturālu nobīžu.
3. Pēc katras reizes, kad zemestrīce atnāk līdz Latvijai, kā 2004. gadā, visas sabiedriskās ēkas tiek izjauktas un saliktas no jauna; jo jebkura zemestrīce rada spriedzi ēku struktūrā, kuru nepieciešams atbrīvot.
0
varbūt ka tā > Oskars Caune 30.01.2015. 19.33
.
Suņupuika nav orientēts uz izpratni vai sapratni. Viņa vienīgā spēja ir trokšņa taisīšana. Parasti – padumja trokšņa. Viena no no viņa iecienītākajām metodēm šajā (specifiski padumjā) trokšņa taisīšanā ir padumju jautājumu uzdošana. Tas arī viss. Un tas nav nekas jauns – visi taču zina veco sakāmo: “Viens muļķis var uzdot vairāk jautājumus, nekā 100 gudri atbildēt”.
0
ierados 30.01.2015. 14.55
Gadījumā, ja termins “Strukturālā drošība” nav sastopams eksistējošos attiecīgajos tekstos, tas bija jādefinē. Ja runā par tā saturu un jautājumu būtību, cienījamam iesniedzējam vajadzēja atrast likumos un noteikumos viņa domai atbilstošāko terminu, ja nepieciešams, ar savām piebildēm. Šādu elementāru patiesību liek iegaumēt ikvienam pirmā kursa studentam ne vēlāk kā ap septembra vidu.
10
+6
-13
Atbildēt
+5
-12
Atbildēt
+8
-14
Atbildēt
+8
-12
Atbildēt
+9
-12
Atbildēt
+2
0
Atbildēt
+13
-7
Atbildēt
+11
-4
Atbildēt
+13
-6
Atbildēt
+13
-4
Atbildēt
@lno > ierados 30.01.2015. 21.14
ierados. Manuprāt svarīgāk uzraudzīt ēku drošību, nevis nespeciālistam pārmest terminu nezināšanu. Potenciālajiem upuriem būs vienalga, vai viņu nāvē vainjama ēku strukturālā drošība, telpiskā noturība, mehāniskā stiprība, vai letošanas drošība. Jebkuru jautājumu var novest līdz absurdam, kā to dara 15 Nr. aivars. Līdzīga traģēdija varēja notikt Alfā, kur jumts neiebruka dienā, bet naktī. Vācieši, kuri iegāja Dominas sadales telpā smējās, ka viņu elektriķi par tādu darbu būtu cietumā. Iespējams, ka pēc vairākkārtējiem ugunsgrēkiem /viereiz nodega transformātors/, situācija ir uzlabojusies.
0
lno > ierados 30.01.2015. 19.47
Tas tā, bet, pirms ķeras pie risināšanas, problēma ir jāidentificē.
_____________
Tiešām nesaprati un tādēļ tas bla, bla?:):):)
0
lno > ierados 30.01.2015. 17.53
Lūk, spilgts intelekta augšanas piemērs: “Ceturtdien Saeimas Juridiskajai komisijai iesniegtais deputāta Veiko Spolīša priekšlikums paredz ieviest jaunu civiltiesisku institūtu – “partnerību”, kas tiesību un pienākumu ziņā būtu pielīdzināms Civillikumā minētai tiesību institūcijai jeb laulībai.
Iesniegtais priekšlikums paredz atjaunot Civillikumā 40.pantu, kurā noteikt, ka jebkuras divas fiziskas personas var nodibināt partnerību, kurai ir tādas pašas funkcijas kā laulībai, izņemot to, ka tajā var stāties tikai no 18 gadu vecuma” http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/saeima-iesniedz-priekshlikumu-par-partnerattieciibu-legalizaciju.a115866
Tātad saeima var akceptēt arī incestu? Prottams, nevar izslēgt, ka žurnālisti atkal kaut ko nav sapratuši:)
0
lno > ierados 30.01.2015. 17.42
J.Biotops. Nezināju, ka saeimai ir intelektuālais potenciāls:):):)
0
lno > ierados 30.01.2015. 15.27
ierados. Paldies par paskaidrojumu, bet kas tad to problēmu risinās? Balodis, Sudraba, Ušakovs vai klusējošais Dālderis?:) Šī situācija man atgādina “gaišo” attieksmi pret Helsinki 86 memorandu – vispims izsmēja, bet pēc tam paņēma viņu tēzes, uzfrizējot valodu:)
0
edge_indran > ierados 30.01.2015. 15.31
——–Artuss Kaimiņš:”(..)Bet pazūd galvenais – ……”
===============================================================================
Kāda “problēma”?! Tas ir ieguvums, ja pēc 1990.g.4.maija nomenklatūrai pazuda bailes (no atbildības).
Saules mūžu 4.maija režīmam!
https://www.youtube.com/watch?v=dJXQtPC2TKc
0
ierados > ierados 30.01.2015. 20.26
Tiešām nesapratu un tu arī ne.Tikai netēlo ar savu “bla, bla”, ka saprati. Varbūt piepūtīsi vaigus un Kaimiņa vietā izķidosi to “strukturālo drošību”? Citādi tev pašam sanāk tas “bla, bla”, abiem diviem ar Kaimiņu. Gandrīz kā pridurkiem.
0
ierados > ierados 30.01.2015. 16.53
” Saules mūžu 4.maija režīmam! ”
Slava KPSS. Vecais celms indran. Komplektā ar marasmu – ieciklēšanās parsobrāņiju stilā, vecais pridurok.
0
J.Biotops > ierados 30.01.2015. 16.45
Viss te ir strukturāli pareizi. Kaimiņa strukturētie jautājumi strukturāli harmonē ar strukturālas suņubūdas intelektuālo struktūru.
0
ierados > ierados 30.01.2015. 18.42
_ino_” …, bet kas tad to problēmu risinās?”
Starp citu, ja taujā pēc problēmas risinātāja, domājams visdrīzāk ir cilvēks. Pieklājīgā valodā tad jautājuma vārds ir “kurš”. Tas tā, bet, pirms ķeras pie risināšanas, problēma ir jāidentificē. Vai vari kaut cik kompakti identificēt “to problēmu” daudzo problēmu laukā? Iespējams, problēmas izgaismojums ietverts cienījamā deputāta priekšā celtajā terminā “strukturālā drošība”, taču viņš nav pacenties to atklāt nepārprotamā veidā, bet nodevis publiskai brīvdomībai. Nezšķīstā gara izdzīšanai, tā teikt.
0