Raksts ir bez nosaukuma. Kāpēc?
Ir novērots, ka mūsdienās savas aizņemtības dēļ lasītāji bieži aprobežojas ar virsrakstu lasīšanu, un tad nu sanāk, ka viss centīgi sarakstītais ir tikai pašam rakstītājam par prieku. To var arī saprast – ja raksta nosaukums ir Ukrainā situācija saasinās, ko tur vairs daudz lasīt? Situācija Ukrainā saasinās jau labu laiku.
Lai vai kā, šis nebūs tas gadījums. Ar virsrakstu nepietiks! Par šo manu ķecerību varētu atvainoties tiem, kas necilā nosaukuma dēļ šim rakstam aizšķirsies garām, bet, ņemot vērā, ka viņi to nelasīs, nav jēgas arī atvainoties. Taču ir skaidrs, ka jālūdz piedošana tiem, kas rakstu tomēr izlasīs un beigās nodomās – ja no virsraksta būtu sapratis, par ko būs, tad nebūtu lasījis! Interesanti, esmu novērojis, ka mūsdienīgā lasītāja paradumu aprobežoties ar virsrakstu ir pamanījuši arī daži periodikas veidotāji, tāpēc bieži var novērot, ka rakstā ir tas pats, kas virsakstā, tikai krietni garāk.
Kāds ir pārsteigts? Nē. Lūk, tas arī ir iemesls šā raksta tapšanai un nosaukuma neesamībai – lai ir pārsteigums! Jo mūsdienās pārsteigt cilvēkus vispār nav joka lieta, bet organismam vai vismaz atsevišķām tā daļām pārsteigumi nāk par labu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.