Rietumnieki nav labākā situācijā kā Āfrikas badacietēji: gan vieniem, gan otriem ir pārtikas nepietiekamība. Tik pārsteidzošus salīdzinājumus izmanto uztura pētnieks Pols Kleitons, aicinot padomāt, ko mēs ēdam
Pols Kleitons (Paul Clayton) svētdien Rīgā notikušajā lekcijā, kas ievilkās gandrīz četru stundu garumā, savāca vairāku simtu cilvēku auditoriju. Kalsnais pusmūža vīrs nav populārs rakstnieks, režisors vai aktieris, bet uztura speciālists. Divu Edinburgas Universitātes ķīmiķu dēls uzsver savu radniecību ar ķīmisko elementu periodiskās sistēmas tēvu Dmitriju Mendeļejevu. To pašu Skotijas universitāti, kur studiju laikā satikušies viņa vecāki, Kleitons savulaik beidzis ar izcilību. Taču nav pievērsies tradicionālajai akadēmiskajai karjerai.
Farmācijas zinātņu doktors nepārtraukti ceļo pa pasauli, lasīdams lekcijas par veselīgu ēšanu. Konsultējis britu valdības medicīnas drošības komiteju un vadījis Karaliskās medicīnas biedrības ēdiena un veselības forumu, pašlaik strādā uztura pētniecības institūtā Oksfordā. Tā nav slavenās universitātes struktūrvienība, tomēr viņa kolēģi ir Oksfordas profesori, viņš pats ir viesprofesors Pēčas (Pecs) Universitātē Ungārijā.
Zinātnieks lekcijas gaitā apjautājas, cik daudzi no mums uz tikšanos ir nākuši kājām. Cik daudzi ikdienā pietiekamā daudzumā ēd augļus un dārzeņus? Uz prezentācijas ekrāna rāda šokējošus datus: astmas slimnieku skaits 20 gadu laikā pasaulē pieaudzis par 250%, ar tabaku nesaistīto vēža gadījumu skaits – par 100%, katrus 10-15 gadus dubultojas to cilvēku skaits, kuri cieš no aptaukošanās, aug saslimšana ar autoimūnajām slimībām.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.