fbpx

FOTO: Daugavpils Universitātes zinātnieki atklāj 28 jaunas vaboļu sugas 1

Vabole Doliops daugavpilsi. Publicitātes foto
Print Friendly, PDF & Email

Visvairāk zinātnei jauno sugu pērn ir atklāts koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtā

2014. gads bijis rezultatīvs Daugavpils Universitātes koleopterologiem (zinātniekiem, kas pēta vaboles). Ir atklātas un aprakstītas 28 jaunas sugas, tai skaitā trīs fosīlās jeb izmirušās sugas, kas atrastas Baltijas jūras dzintarā.

Atklātas un aprakstītas divas līdz šim zinātniekiem nezināmas vaboļu ģintis. Lielākā daļa jaunatklāto sugu eksemplāri jeb tipi glabājas Daugavpils Universitātes vaboļu kolekcijā, kas pašlaik ir lielākā Baltijā, informē Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.

Īsspārņu dzimtas vaboļu pētnieks Dr. Aleksejs Šavrins atklājis piecas līdz šim nezināmas ģints Lesteva sugas. Divas no jaunatklātajām sugām ir sastopamas Ķīnā, bet trīs no tām ir izplatītas Irānā. Tās ir nelielas, dažus milimetrus garas, tumšas vaboles ar saīsinātiem segspārniem, kas sastopamas gan mērenā klimata joslā (tai skaitā arī Latvijā), gan tropiskajos reģionos, līdz šim tās ir nepilnīgi izpētītas.

Skrejvaboļu dzimtas pētnieks Dr. Aleksandrs Aniščenko arī atklājis piecas zinātnei jaunas skrejvaboļu sugas, no kurām viena suga izrādījās piederīga līdz šim nezināmai un neaprakstītai vaboļu ģintij Foveocrotaphus. Divas jaunatklātās skrejvaboļu sugas ir izplatītas Filipīnu tropiskajos mežos, divas sastopamas Namībijā, bet viena atrasta Mjanmā. Neskatoties uz to, ka skrejvaboļu dzimta ir viena no labāk izpētītajām vaboļu dzimtām pasaulē, no tropiskajiem un grūti pieejamajiem augstkalnu reģioniem zinātnieki joprojām apraksta simtiem jaunatklātu sugu.

Dr. Andris Bukejs ir aprakstījis trīs zinātnei jaunas, bet līdz mūsdienām izmirušas vaboļu sugas, kuras atrastas Baltijas dzintarā. Baltijas dzintars satur lielu daudzumu līdz šim neaprakstītu kukaiņu sugu. Pēdējos gados A.Bukejs no Baltijas dzintara ir aprakstījis trīs jaunas vaboļu ģintis un divpadsmit zinātnei jaunas sugas.

Visvairāk zinātnei jauno sugu 2014.gada laikā ir atklāts koksngraužu jeb ūsaiņu dzimtā. DU rektors Barševskis ir aprakstījis 15 zinātnei jaunas koksngraužu sugas, no kurām viena suga izrādījās piederīga jaunai, līdz šim neatklātai ģintij Lagriadoliops. Visas jaunatklātās koksngraužu sugas ievāktas dažādās Filipīnu arhipelāga salās esošajos tropiskajos mežos. Divas no jaunatklātajām sugām aprakstītas kopā ar vācu zinātnieku Olafu Jēģeru no Drēzdenes Zooloģijas muzeja, un tās glabājas šā muzeja fondos.

Vislielākais jaunatklāto sugu skaits ir no tropisko koksngraužu ģints Doliops. Šīs vaboles nedaudz lielākas par centimetru, ir krāšņas, galvenokārt – metāliski spīdīgas. Pastiprināti pētot šo ģinti, pēdējos divos gados Barševskis jau ir atklājis 17 līdz šim nezināmas šīs ģints sugas. Ģints Doliops sastopama tikai Filipīnu arhipelāgā, turklāt tā ir ļoti reti pārstāvēta muzeju kolekcijās, jo grūti ievācama. Šīs vaboles apdzīvo mūža mežus stāvajās kādreizējo vulkānu nogāzēs, ļoti nelielās teritorijās.

Pašlaik Daugavpils Universitātē ir lielākā šīs ģints kolekcija pasaulē – gandrīz 400 īpatņi, kas pārstāv 41 sugu no 54 pasaulē līdz šim zināmajām šīs ģints sugām. Viena no šīs ģints jaunatklātajām sugām Doliops daugavpilsi turpmāk nesīs Daugavpils vārdu, tādējādi uzsverot Daugavpils pilsētas un Daugavpils Universitātes, kā viena no atpazīstamākajiem vaboļu pētīšanas centriem Austrumeiropā nozīmīgumu.

Tieši Daugavpils zinātnieku izstrādātās datu bāzes www.carabidae.org un www.cerambycidae.org pašlaik ir atzītas par pasaulē vadošajām šajā jomā.

Daugavpils Universitātes zinātnieki un aktīvākie DU bioloģijas studenti dažādu pētniecisko projektu ietvaros piedalās ārvalstu ekspedīcijās uz daudzām pasaulē mazizpētītām vietām. Pēdējos gados ir notikušas vairākas ekspedīcijas uz Himalajiem, Indonēziju, Maroku, Turciju, Tadžikistānu un citām vietām. Ekspedīciju rezultātā ievāktajam zinātniskajam materiālam, kas glabājas DU vaboļu kolekcijā, ir liela zinātniskā vērtība. Tik liels jaunatklāto sugu skaits bija iespējams arī, pateicoties DU zinātnieku lieliskajai sadarbībai ar daudziem tropisko zemju kukaiņu ievācējiem, kuri profesionāli pārzina tropiskos mežus un ievāc vajadzīgo materiālu.

Profesors Barševskis saka: „Zinot to, kādos tempos Austrumāzijā tiek izcirsti tropiskie mūža meži, pasaules zinātniekiem jāpasteidzas ar jaunu sugu atklāšanu. Izcērtot tropiskos mūža mežus, lielākoties tie netiek atjaunoti kā meži, bet to vietā parādās jaunas eļļas palmu plantācijas. Atņemot dzīvesvietu, katru dienu planētas bioloģiskā daudzveidība sarūk. Īpaši tas redzams uz unikālajām tropiskajām salām, kur sugu daudzveidība ir īpaši liela. Es nezinu, vai kāda no manis aprakstītajām Doliops sugām jau nav izzudusi.”

 

Komentāri (1)

nomale 26.01.2015. 15.38

Prieks lasīt tādas ziņas!

+1
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort