Sāks “Rail Baltica” sākotnējo sabiedrisko apspriešanu pašvaldībās

Nav vēl skaidrības par pievadiem Rīgā

Eiropas platuma dzelzceļa projekta “Rail Baltica” sāktajā detalizētajā izpētē kopumā izvērtēti 50 dzelzceļa trašu varianti, lai noteiktu līnijas novietojumu Latvijā, un februārī divi varianti tiks piedāvāti ietekmei uz vidi novērtējuma procesam, trešdien informēja pilnsabiedrības “RB Latvija” izpētes darba grupas vadītājs Arnis Skrastiņš un telpiskās plānošanas eksperts Neils Balgalis.

Detalizētās izpētes rezultāti dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” novietojumam Latvijas teritorijā liecina, ka ievērotas gan vides intereses, gan samazināta ietekme uz īpašumiem. Izvērtējot līnijas novietojumu 88 hektāru apjomā, samazināta ietekme uz Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijām “Natura 2000” – ja sākotnējais trases novietojums šķērsoja aizsargājamās dabas teritorijas 93 hektāru platībā, patlaban tas skars piecus hektārus. Tāpat norādīts, ka sākotnēji lēsts, ka trase skars 4200 īpašumu Latvijā, taču tagad paredzēts, ka tā ietekmēs ap 2000 īpašumus.

Kā skaidroja “RB Latvija” eksperti, patlaban turpinās sarunas par līnijas pievadiem Rīgā, taču esot skaidrs, ka jaunā līnija vedīs līdz Centrālajai dzelzceļa stacijai, kravu šķirošana notiks Salaspils terminālī un jaunā platuma sliedes neiesniegsies ostu teritorijās. Tāpat esot skaidrs, ka jaunā līnija būs būvēta galvenokārt pa esošajiem sliežu ceļiem un trase uz lidostu būs “Rail Baltica” sastāvdaļa. Tāpat esot skaidrs, ka jaunajam dzelzceļam Rīgā būs jābūvē tilts vai estakāde. Detalizētāka informācija par Rīgas pievadiem būšot pieejama nākamnedēļ.

Kopumā “Rail Baltica” izpēti veica 49 speciālisti. Paredzēts, ka no 2014.gada līdz 2016.gada tiek veikta detalizēta tehniskā izpēte, veicot daudzkritēriju analīzi, atlasot labākos variantus. Plānota ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma sagatavošana, kā arī tehnisko risinājumu izstrāde.

Tāpat plānota lokālplānojuma izstrāde, finanšu un ekonomisko aprēķinu veikšana. Sākotnēji paredzētais maksimālais ātrums trasē ir 240 kilometri stundā. Latvijā trases garums būs 235 kilometri, Igaunijā 229 kilometri un Lietuvā 264 kilometri.

Latvijā būs viena pietura, bet Igaunijā un Lietuvā divas – Pērnava un Paņeveža. Tiek lēsts, ka biļete no Tallinas līdz Rīgai varētu maksāt 26 eiro. Šāda cena ļaušot konkurēt ar lidsabiedrību pakalpojumiem. No Tallinas līdz Lietuvas-Polijas robežai plānots nokļūt 4,1 stundā, savukārt kravu vilcieni – 10,4 stundās.

2015.gada pirmajā pusē plānots veikt sākotnējo sabiedrisko apspriešanu visās pašvaldībās, kuras skar dzelzceļa līnija.

Tāpat februāra beigās jāiesniedz trīs valstu kopējais finansējuma pieteikums Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) pirmajai kārtai. Tāpat februāra beigās sāksies IVN diskusija, iesaistot sabiedrību. Tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumus skars trase, tiks nosūtīta personiska informācija. Šā gada beigās izvērtējumu plānots pabeigt.

Kopumā līnija skars 15 pašvaldības, no kurām divas – Mārupes un Ķekavas – iebilst. Pārējās pašvaldības saprotot projekta nozīmīgumu un un arī to, ka būs jāsabalansē ieguvumi ar zaudējumiem. Viens esot skaidrs: līnija nešķērsos blīvi apdzīvotas teritorijas. Eksperti arī uzsvēra, ka IVN procesā trašu maršruts atsevišķos posmos var tikt mainīts, taču ne radikāli.

No 2017.līdz 2019.gadam plānota īpašumu atsavināšana un projektēšana, savukārt no 2020.gada līnijas Tallina-Rīga-Kauņa izbūve, kuru plānots pabeigt 2025.gadā, bet līdz 2030.gadam plānota savienojuma ar Varšavu izbūve. Līdz 2025.gadam šī satiksme vairāk tiks vērsta uz pasažieru apkalpošanu Baltijas valstu robežās. Trase būs piemērota 25 kilovoltiem, un šāds standarts ir arī Vācijā un Polijā, kur trases tiekot modernizētas.

Eksperti arī norādīja, ka jaunās sliedes varēs izmantot arī piepilsētu satiksmei, kā arī kravu satiksmē atkarībā no pieprasījuma. Būvniecības procesā plānots tieši piesaistīt ap 10 000 strādājošo.

Kā ziņots, projekta “Rail Baltica” pamattrases savienojumam ar Rīgas pasažieru staciju konsultanti piedāvā izbūvēt 1435 milimetru sliežu līniju, izmantojot bijušo dzelzceļa trasi Rīga-Ērgļi, tādējādi nodrošinot Eiropas platuma sliežu līnijas pieslēgumu stacijai, kura jau pašlaik ir lielākais transporta mezgls Rīgā.

Savukārt Rīgas brīvostas pieslēgumus tiek piedāvāts realizēt pa kārtām, sākotnēji izmantojot pašreizējo sliežu ceļu (1520 milimetru platumā) kapacitāti un Salaspilī jaunveidojamo multimodālo kravu termināli, tādējādi nodrošinot savienojumu ar Rīgas brīvostas Daugavas labā krasta teritorijām. Daugavas kreisajā krastā nepieciešams rezervēt transporta koridoru, kas nodrošinātu teritorijas dzelzceļa līniju izbūvei pēc 2030.gada.

“Rail Baltica” pamattrase 190 kilometru garumā stiepjas cauri Latvijai, skarot Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Baldones, Iecavas un Bauskas novada pašvaldību teritorijas.