Stāsti par politiku • IR.lv

Stāsti par politiku

4
Ivars Ījabs.
Aivars Ozoliņš

Mediji Latvijā darbojas tā, it kā mums katru dienu sāktos trešais pasaules karš, bet patiesībā sabiedrībā trūkst nopietnas refleksijas, secina politikas komentētājs Ivars Ījabs

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ivars Ījabs ir mediju pieprasīta «runājošā galva», kā viņš sevi ironiski raksturo. Kopš decembra viņš ir arī Kultūras ministrijas paspārnē dibinātajā komisijā, kurai būs jāpiedāvā Latvijas valsts simtgades svētku programmas saturs laikposmam no 2017. līdz 2021.gadam. Mūsu divas stundas garajā sarunā izbrienam arī cauri dažiem viņa «polemiskajiem», kā viņš tos dēvē, starptautiskās un pašmāju politikas vērtējumiem.

Ir nodibināta Latvijas simtgades radošā padome. Kā tu konceptuāli definētu, kas mums ir, ko svinēt?
Valstiskums pats par sevi ir ārkārtīgi liela vērtība, un simtgade ir nozīmīgs atskaites posms. Kā zinām, simt gadus pēc Franču revolūcijas uzcēla Eifeļa torni Parīzē. Mums arī ir vērts simtgadi atzīmēt. Kas attiecas uz konceptuālo, varu teikt tikai to, ka tā ir interesanta padome tieši no daudzveidības viedokļa – ļoti dažādi cilvēki no dažādām jomām. Mana joma tur ir samērā šaura, jo mani droši vien lielākoties pazīst kā runājošo galvu televīzijā, bet mana pamata pētnieciskā interese ir politisko ideju vēsture, to skaitā Latvijas. Tādēļ tur esmu – mani ļoti interesētu, lai neaizmirstam par ļaudīm, kas ir piedalījušies Latvijas valsts intelektuālā sagatavošanā.

Ja pareizi saprotu, padomei nebūs priekšsēdētāja, taču sarakstā esi pirmais.
Nezinu, kāpēc tā, man nav nekādas īpašas funkcijas. Galu galā, būtu grūti mēģināt uzņemties kādas priekšniecības funkcijas pār tādiem cilvēkiem kā, piemēram, Māra Zālīte.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu