fbpx

Landsberģis: ES soļi pret Krieviju ir cālēnu sankcijas žņaudzējčūskai 22

Vītauts Landsberģis. Foto: Ieva Čīka, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Viņaprāt, Ukrainā notiekošo varētu apturēt tikai vienā ceļā – iesaldējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina miljardus

Eiropas Savienības (ES) iecerētie soļi pret Krieviju ir tikai spēles, mazu cālēnu sankcijas žņaudzējčūskai, kura turklāt par viņiem ņirgājas, – šādu viedokli Lietuvas Televīzijai izteicis Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Vītauts Landsberģis.

“Un vēl kad?! Ja ES gribēja brīdināt Krieviju attiecībā uz šo “putinrendumu”, ko daži sauc par referendumu – bet nevajag maldināt cilvēkus -, tad jāņem vērā, ka šai izrādei jānotiek svētdien, bet sankcijas sola tikai pirmdien,” viņš aizrādījis, komentējot ES plānus reaģēt uz Ukrainas situāciju un Krimā gaidāmo balsojumu par pievienošanos Krievijai, ziņo LETA.

ES dalībvalstis trešdien panāca sākotnējo vienošanos par iespējamām sankcijām pret Krieviju, kas varētu tikt noteiktas, ja Maskava nemainītu savu rīcību Krimā un nesāktu sarunas ar starptautiskajiem starpniekiem ar mērķi atrisināt krīzi Ukrainā. Tā paredz ceļošanas ierobežojumus un līdzekļu iesaldēšanu personām, kuras “grauj vai apdraud Ukrainas teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību”.

Pirmdien Briselē tiksies ES ārlietu ministri, un, ja vien līdz tam laikam Krievijas nostāja Ukrainā nebūs būtiski mainījusies, ministri, domājams, apstiprinās sankcijas Krievijai. Vienlaikus Eiropas amatpersonas ļāvušas noprast, ka sankciju sarakstā nebūs iekļauts nedz Krievijas prezidents Vladimirs Putins, nedz ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, lai nenoslēgtu saziņas kanālus.

“Ja sankcijas tiktu izsludinātas tūlīt pat, piemēram, tiem ģenerāļiem, kas vadījuši Krimas okupāciju, un vairākām citām augstām amatpersonām, tad Putinam un Lavrovam varētu teikt – “mēs padomāsim līdz pirmdienai”. Tad tas varbūt kaut ko arī nozīmētu, bet tagad tās ir tikai spēles,” spriedis Landsberģis.

Viņaprāt, tagad Ukrainā notiekošo varētu apturēt tikai vienā ceļā – iesaldējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina miljardus.

Lūgts komentēt, kādēļ Lietuva un Polija ieņēmusi visstingrāko nostāju, kamēr citas ES valstis izturas mierīgāk, viņš Eiropas attieksmi pret pašreizējo situāciju raksturojis kā nesaprātīgu un nožēlas vērtu. “Minhenisms. Tas pats, kas 1938.gadā, kad kapitulēja Hitlera priekšā,” izteicies pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs, vienlaikus atgādinot arī lietuviešu pieredzi neatkarības atgūšanas laikā.

“Lietuva ir bijusi draudīgā situācijā – blokādes, draudi ar spēku sagraut atjaunoto neatkarību, bet Gorbačova kungs gatavojās doties uz Vašingtonu, lai parakstītu nozīmīgus līgumus. Vārdos mūs toreiz it kā mazliet aizstāvēja, bet vienlaikus pieņēma Gorbačovu un draudzējās ar viņu. Es toreiz minēju šo vārdu – Minhene. Vēlāk man teica, ka daži esot apvainojušies, ka tas neesot bijis pieklājīgi, tomēr šo vārdu sadzirdēja, un tas palika prātos uz ilgu laiku. Vēlāk gan [toreizējais ASV prezidents Džordžs] Bušs [vecākais] man tiekoties izrādīja labvēlību un sacīja, ka mūs saprot,” viņš atcerējies.

“Ir jārunā tiešā un saprotamā valodā, citādi nekas neiznāks – diemžēl Eiropā šis minhenisms valda joprojām. Slieksme atstāt Ukrainu saplosīšanai. Paraudzīties, kas būs tālāk, un pagaidām pārlieku nedusmoties,” spriedis politiķis. “Bet par to var nākties dārgi maksāt – gluži kā toreiz,” viņš uzsvēris.

Landsberģis neslēpis, ka ekonomiskā ziņā Lietuva nāksies maksāt arī par stingru nostāju, tomēr vienlaikus uzsvēris, ka kara un okupācijas gadījumā cena būtu daudz augstāka. “Kamēr to iespējams apturēt, tas jādara – apturēšana maksās mazāk,” izteicies politiķis. “Pazīstamākie uzņēmēji pagaidām klusē, bet droši vien drīz sāks runāt balsī, ka Lietuva esot pārcentusies, iedama pirmajās rindās. Bet kurp Lietuvai būtu jādodas, ejot aizmugurējās rindās? Kur tad vēl mēs varam atkāpties? Mēs jau esam pirmajās rindās, pūķa žokļos. Ja nolemjam nepretoties – nu tad jau ieziepējamies un braucam tur, kur mums nolemts.”

“Bet patiesībā jau Lietuva neko tādu īpašu nedara, tikai skaļi saka, ko domā, – un domā, ka ir jāiestājas ne tikai par sevi un ne tikai par Ukrainu, bet par visu Eiropu. Tā ir visas Eiropas aizsardzība. Ja Eiropa saļims un pārvērtīsies Putina ķīselī, kam no tā būs labums? Manuprāt, Ukraina šobrīd aizsargā Eiropu, bet, ja Eiropa Ukrainu pārdos, tā reizē pārdos pati sevi,” viņš brīdinājis.

Iepriekš Landsberģis izteicies, ka tagad piketi būtu jārīko ne tik daudz pie Krievijas, kā pie rietumvalstu vēstniecībām. Konkrēti, viņš pieminējis Franciju, kas nesen paziņoja, ka negrasās atteikties no plāniem piegādāt Krievijai helikopteru bāzes kuģus “Mistral”.

Runājot par Krievijā patlaban valdošo attieksmi pret Krimas krīzi, viņš paudis pārliecību, ka psiholoģiskā ziņā kaimiņvalsts sabiedrība tam ilgi gatavota, “audzināta”, un atgādinājis laikus, kad Lietuva centās izrauties no Padomju Savienības. Tobrīd Krievijas līderi un liela daļa inteliģences iestājās par demokrātiju un simtiem tūkstoši cilvēku izgāja Pēterburgas, Maskavas, Vorkutas ielās, atbalstot Lietuvu.

“Tā bija iespējamās jaunās pasaules rītausma – krievi ticēja, ka Krievija varētu iet demokrātijas ceļu. Taču tad viss pavērsās atpakaļ un tika uzsākta pilnīga mediju kontrole. Vadība izskaitļoja, kā izskalot smadzenes, lai mūsu draugi teiktu, ka mēs esam viņu ienaidnieki. (..) Šī sabiedrība kaut kā nav īsti vesela. Neveselīga domāšana bija arī 1939.gadā Vācijā. Godināja savu fīreru, devās iekarot pasauli pārliecībā, ka tā ir vienīgā pareizā, vēsturiski nolemtā politika. Līdzīgas iezīmes vērojamas arī tagad. Tas ir revanšisms. Tas audzināts visu laiku, lai gan impērijas sabrukumu būtu vajadzējis uztvert kā pozitīvu lietu,” spriedis Landsberģis.

 

Komentāri (22)

ligakalnina 13.03.2014. 17.20

Tas, ka Eiropa nepieņems nekādas vērā ņemamas sankcijas, tas jau skaidrs.

Daži Francijas un Vācijas politiķi taču jau teikuši savās intervijās, ka “izprot” Krievijas nostāju.

Otrkārt, sankcijas ietekmētu arī Eiropas ekonomiku, un to Eiropas vājie un netālredzīgie līderi nevar atļauties.

Tāpēc Putins tagad pārbauda, cik tālu viņš drīkst iet, un pagaidām, izņemot kādu vispārīgu vāvuļošanu no Eiropas puses, nekāda reāla reakcija nav, tāpēc viņš mierīgi var smieties un darīt, ko grib, pilnībā apspēlējot Eiropas politiķus.

Krimas aneksija jau notikusi, iespējama arī Austrumukrainas aneksija, tāds plāns it kā esot, un viss būs atkarīgs no pasaules reakcijas, un viss tas Eiropas faktiskās bezdarbības pavadībā, tukša muldēšana par “briesmīgām” vīzu sankcijām neskaitās un izraisa vienīgi smieklus un nicinājumu Kremļa aprindās.

+6
-1
Atbildēt

1

    dace_roze_lmt_lv > ligakalnina 13.03.2014. 20.55

    “dzeris49 Tas, ka Eiropa nepieņems nekādas vērā ņemamas sankcijas, tas jau skaidrs.”

    Tāpēc, ka Eiropa ir bagāti un cienījami ļaudis, bet jūs esat bidlo. Jums nekā nav.

    0
    -3
    Atbildēt

    0

Ojārs 13.03.2014. 17.56

Koris “Latvija”dodas vieskoncertos un Krieviju… Vai tas nav vienkārši pretīgi?

+6
-3
Atbildēt

1

oktaavs 13.03.2014. 20.26

Landsberģis saka patiesību. Iespējams, ka tieši tāpēc viņu neieredz ne Krievija ne “Eiropa”, kurai parasti nav vārdu un uzvārdu, kad jāatbild par kādu ekonomisko vai politisko cūcību.

+4
-2
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu