fbpx

Saeima pieņem pretrunīgi vērtēto normu par valdes locekļu personīgo atbildību 12

Finanšu ministrs Jānis Reirs (no labās), labklājības ministrs Uldis Augulis, ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs piedalās Saeimas ārkārtas sēdē. Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Grozījumi paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumie

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, kas paredz personīgās atbildības pieprasīšanu no uzņēmumu valdes locekļiem par kavētajiem nodokļu maksājumiem.

Partija “Saskaņa” rosināja izslēgt no likumprojekta normu par valdes locekļu personīgo atbildību, tomēr deputātu vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja. “Saskaņas” priekšlikumu atbalstīja 33 opozīcijas pārstāvji, savukārt 50 koalīcijas deputāti balsoja pret. Vairāki koalīcijas parlamentārieši – Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK), Gundars Daudze (ZZS), Edvards Smiltēns (V) un Edvīns Šnore (VL-TB/LNNK) – balsojumā par šo priekšlikumu atturējās. Vēl seši deputāti no dažādām frakcijām balsojumā nepiedalījās, ziņo LETA.

Kopumā izmaiņas likumā par nodokļiem un nodevām atbalstīja 56 koalīcijas deputāti, savukārt pret bija 33 opozīcijas parlamentārieši. Vēl pieci deputāti – Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK), Rihards Eigims (ZZS), Sergejs Mirskis (S), Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) un Vitālijs Orlovs (S) – balsojumā nepiedalījās.

Saistītos grozījumus likumā par Valsts ieņēmumu dienestu atbalstīja 57 koalīcijas deputāti, 12 opozīcijas deputāti bija pret, bet vēl 20 opozīcijas pārstāvji balsojumā atturējās. Seši parlamentārieši balsojumā nepiedalījās.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāvji iepriekš norādīja, ka šī norma ir visstrīdīgākā šajā likumprojektā un minētais regulējums piedāvātajā redakcijā var nonākt pretrunā ar atsevišķiem Satversmes pantiem. Juridiskais birojs savā atzinumā arī aicināja komisiju izslēgt no likumprojekta šīs normas un lemt par to, lai likuma grozījumus nevērtē kopā ar budžeta jautājumiem. Vienlaikus komisija saņēmusi finanšu ministra vēstuli uz astoņām lapām, kur esot sniegts skaidrojums par atbilstību Satversmes normām.

Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz, ka Valsts ieņēmumu dienestam, izpildoties pieciem kritērijiem, ir tiesības sākt procesu par juridiskas personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no valdes locekļiem, kas šo amatu ieņēmuši laikā, kad nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies. Jāizpildās visiem pieciem kritērijiem: nodokļu parādu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas, lēmums par nodokļu piedziņu ir paziņots juridiskai personai, pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiska persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likumā izpratnē, ir noformēts akts par piedziņas neiespējamību, juridiska persona nav izpildījusi Maksātnespējas likumā noteikto pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu.

Ja uzņēmumam ir vairāki valdes locekļi, tad viņi par juridiskas personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem atbildēs solidāri, paredz likuma grozījumi.

Šos grozījumus kritizē Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un Latvijas Darba devēju konfederācija, kas iepriekš norādīja, ka varētu vērsties Satversme tiesā saistībā ar šo normu pieņemšanu.

Tikmēr finanšu ministrs Jānis Reirs (V) uzsver, ka šis normas neskars tos uzņēmējus, kas piedzīvojuši biznesa neveiksmi, bet tikai krāpnieciskos gadījumus. Viņš iepriekš pauda viedokli, ka personiskā atbildība tiks pieprasīta no valdes locekļiem tikai tajos gadījumos, kad ir runa par krāpšanos, pārnesot aktīvus no maksātnespējīga uzņēmuma radniecīgām personām. Viņaprāt, grozījumus ir svarīgi ieviest, lai uzlabotu ekonomisko vidi, lai izskaustu krāpniecību un ēnu ekonomiku, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos ienākt uzņēmējdarbībā.

Normas pieņemšanas gadījumā Finanšu ministrija 2015.gada budžetā cer uz septiņu miljonu eiro papildu ieņēmumiem, 2016.gadā – uz 7,4 miljoniem eiro, bet 2017.gadā – uz 7,7 miljoniem eiro.

 

Komentāri (12)

WAT 17.12.2014. 15.31

Kā Reira kungs atšķeterēs kas krāpniecība, kas biznesa neveiksme? Konkrēti kādi mehānismi!

Vai kā vienmēr tiesa un tad tiesā(LR izpildījumā) skatīsies? Tad jau kas mazāks un vajāks to valsts uzvelk , personiski iznīcina, un nodēvē par krāpnieku kā noslēgumu, un kam gali un resursi, tas uzvelk valsti un tiek nodēvēts par neveiksmes upuri.

Reira kungs arī īsti ar galvu nedraudzējas, kā tad jaunā norma stimulēs jaunos uzņēmējus legalizēties? Ar to ka var ieberzties ar pēdējo kreklu( un parasti jau liela tiesa pirmo šteļļu, uzņēmējiem beidzas ar bankrotu) gandrīz par ~50%?

Vārdu sakot, nožēlojami ir izķēzīta SIA ideja, Sabiedrība ar IEROBEŽOTU atbildību, bet ko var gribēt no budžetnieku “činušu” varzas, kas tik replicējas, rij un d..rš, un LR gadījumā noteikti sen sav’ai’patsvarā pārsniedz vidējo ES.

+4
0
Atbildēt

0

judi poker online 20.02.2020. 21.10

… [Trackback]

[…] Find More Info here on that Topic: ir.lv/2014/12/17/saeima-pienem-pretrunigi-verteto-normu-par-valdes-loceklu-personigo-atbildibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

DominoQQ 14.02.2020. 00.41

… [Trackback]

[…] Info to that Topic: ir.lv/2014/12/17/saeima-pienem-pretrunigi-verteto-normu-par-valdes-loceklu-personigo-atbildibu/ […]

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort