Kozlovskis lūdzis Valsts policijas vadību izvērtēt Gudermaņa piemērotību amatam 10

Foto: Evija TRifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Žurnāls “Ir”: Gudermanim piederoša firma saņem valsts pasūtījumu kontrabandas cigarešu iznīcināšanā

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) lūdzis Valsts policijas (VP) vadītāju Intu Ķuzi izvērtēt VP Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes (ENAP) priekšnieka Gata Gudermaņa piemērotību amatam, vēsta TV3, ziņo LETA.

ENAP darbu kritizējis ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, tāpēc Kozlovskis ar Ķuzi pārrunājis uzlabojumu nepieciešamību, tostarp esot spriests, vai šos uzlabojumus būtu spējīgs veikt pašreizējais Ekonomikas policijas vadītājs Gudermanis.

Gudermanis piekrīt, ka ENAP darba kvalitāti nepieciešams uzlabot, taču pašreizējais vājais sniegums neesot nolaidības sekas, bet gan saistīts ar to, ka policijā esot niecīgas algas, kas liedz darbam piesaistīt kvalificētus darbiniekus.

Savukārt žurnāls “Ir” vēsta, ka Gudermanis un pašreizējais VP koledžas direktors Rauls Kviesītis, kurš arī savulaik vadīja ENAP, ir saistīti ar uzņēmumiem, kas nodarbojas ar atkritumu un arī kontrabandas cigarešu iznīcināšanu.

Abas minētās policijas amatpersonas 2007.gadā tieši vai pastarpināti kļuvušas par līdzīpašniekiem divos Vangažos reģistrētos uzņēmumos – atkritumu pārstrādes firmās “Regreen” un “Entalpija”. Gudermanis kapitāldaļas reģistrējis neslēpjoties, ar savu vārdu, savukārt Kviesīšu ģimeni firmā pārstāv Raula dzīvesbiedre Kristīne. Gudermanis žurnālam piekritis runāt par savu dalību šajos uzņēmumos, taču nav atklājis, kas un par kādu summu piedāvāja viņam iegādāties kapitāla daļas. Turpretim Kviesītis nav atradis laiku, lai žurnālam atbildētu uz jautājumiem par sievas biznesu.

Kā raksta “Ir”, savulaik iegādājoties “Entalpiju”, jaunie īpašnieki pārņēma kompāniju ar nepilnu 10 000 latu (14 229 eiro) apgrozījumu un divtik lieliem zaudējumiem, bet “Regreen” situācija bija vēl bēdīgāka – uzkrāti 128 000 latu (182 128 eiro) iepriekšējo gadu zaudējumu, negatīvs pašu kapitāls 145 000 latu (206 316 eiro) apmērā un parādi kreditoriem vairāk nekā 370 000 latu (526 463 eiro) apmērā. Kopš iegādes “Regreen” tā arī nekad neesot sākusi darbību, tikai turpinot krāt parādu slogu. “Entalpija” lēni rosījusies, par dažiem tūkstošiem eiro gadā iznomājot zemi un sniedzot kanalizācijas pakalpojumus, līdz beidzot kaut cik vērā ņemama darbība sākusies pērn, kad firma sākusi jaunu virzienu – dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dedzināšanu, kas ienesa 12 000 latu (17 074 eiro) un ļāva gadu noslēgt ar 445 latu (633 eiro) peļņu.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka šogad “Entalpija” ar panākumiem startē valsts iepirkumu konkursos. Firma šogad jūlijā uzvarējusi nelielā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras iepirkumā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu 21 000 eiro apmērā, bet jūnijā – Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumā par kontrabandas cigarešu iznīcināšanu 69 950 eiro apmērā. Šajā iepirkumā gan ir divi uzvarētāji. Nekādu lielo peļņu “Entalpijai” gan šie darbi nesola, raksta “Ir”.

Gudermanis žurnālam skaidri nav atbildējis, kā uzņēmums savelk galus un kur īsti slēpjas šī biznesa pievilcība, taču viņš norādījis, ka firma turpina strādāt “ar cerību uz rītdienu”.

Jautāts, vai nevarētu būt, ka veiksmes atslēga slēpjas nevis tajā, ko valsts samaksā par cigarešu iznīcināšanu, bet gan tajā, kas aiziet garām krāsnij un nonāk atpakaļ tirgū, Gudermanis atbildējis, ka viņam vajadzētu būt “pilnīgi stulbam, lai ar kaut ko tādu nodarbotos”. “Ja ar šādu mērķi kaut kādas darbības tiktu darītas, pasarg’ Dievs, es tur nekad nebūtu klāt,” žurnālam sacījis ENAP priekšnieks.

Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ēriks Ivanovs skaidro, ka “Entalpija” tiesības iznīcināt kontrabandas cigaretes ieguvusi konkursā, kas organizēts atbilstoši visiem likumiem un normatīviem. “Mēs neuzticam iznīcināšanu ne Kviesītim, ne Gudermanim, mēs uzticam firmai, kura atklātā konkursā ir uzvarējusi,” saka Ivanovs, norādot, ka nevienam iepirkumu organizatoram neesot pienākums iepazīties ar to, kas ir firmu īpašnieki.

Tādu cilvēku iesaistīšana kontrabandas iznīcināšanā, kas labi pārzina šo nelegālo tirgu un atbild par tā izskaušanu, met ēnu uz tiesībsargu centieniem apkarot šo rūpalu, raksta “Ir”. Ētisku problēmu tajā, ka kontrabandas apkarotājs iesaistīts kontrabandas iznīcināšanas biznesā, gatavs atzīt arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

“Man šķiet, ka tas nav O.K. Es esmu darījis, ko es varu izdarīt. Dotajā brīdī mēs zinām, ka viņš [Gudermanis] nav noslēpies – ja viņš to vēlētos, viņš varēja tur neparādīties vispār,” saka iekšlietu ministrs, norādot, ka formāla likumpārkāpuma nav. Kozlovskis arī pieprasījis statistikas datus, kas neuzrādot jebkādas būtiskas izmaiņas kontrabandas izņemšanas datos, līdz ar to – “tur nav vairs ko piebilst, šis konkrētais gadījums nav mēraukla, lai viņam [Gudermanim] šis amats būtu jāatstāj”.

Kā liecina Gudermaņa amatpersonas deklarācija, pirms 14 gadiem, strādājot policijas nodaļas priekšnieka amatā, viņam kopīpašumā ar dzīvesbiedri piederēja tikai dzīvoklis Jelgavā un bija uzkrāti 4200 lati (5976 eiro) skaidrā naudā. Patlaban viņam pieder dzīvoklis Kauguros un māja ar zemi Babītes pagastā. Gadiem ejot, turība augusi, lai arī pelnījis tikai policijā un saņēmis divus nelielus mantojumus. Tas nav traucējis pakāpeniski iegādāties vairākus zemes gabalus, vēlāk tos pārdot, pieauguši arī deklarētie naudas uzkrājumi, taču vislielākais atspaids ENAP šefam šo gadu laikā bijusi viņa dzīvesbiedre Inese, raksta “Ir”.

Kā liecina deklarācija, sieva 2005.gadā Gudermanim uzdāvinājusi 41 000 latu (58 338 eiro), 2006.gadā – 34 250 latus (48 733 eiro), 2007.gadā – 94 000 latu (133 750 eiro). Viņš sievas dāvinājumus nevēlas komentēt. Uzņēmumu reģistra informācija neliecina, ka Inese Gudermane pelnītu biznesā, būtu īpašniece vai amatpersona kādā uzņēmumā. Deviņdesmitajos gados viņa kādā firmā strādājusi par grāmatvedi.

Ienākumi no dzīvesbiedres dāvinājumiem nav vienīgie, ko saņēmis Gudermanis. Kā liecina 2009.gada deklarācija, viņš saņēmis arī 60 368 eiro no Igaunijas uzņēmuma “Velveren OU”, kas šajā gadā kļuva par lielāko līdzīpašnieku firmā “Regreen”. Kā “Ir” noskaidrojis Igaunijas reģistrā, arī šī firma reālu saimniecisko darbību neveic un vienīgais tās īpašnieks un amatpersona ir kāds Vladimirs Zommers, bet uzņēmuma e-pasts un telefons reģistrēts Latvijā.

 

Komentāri (10)

lno 12.12.2014. 13.06

Vai ekonomikas policija neizlauza Jākobsona biroja durvis un nesavāca cietos diskus?:)

+7
-1
Atbildēt

1

    v_rostins > lno 12.12.2014. 15.06

    lno

    SC kabatas milicija. Nekas nemainās kopš Čevera un Trulā laikiem, tie paši vēži ar jaunām kulītēm.

    0
    0
    Atbildēt

    0

heinrihs 12.12.2014. 10.50

Lai Dievs žēlīgs! Nekur nestrādājošas sievas “dāvinājumi” ir tāda pati nejēdzība kā savulaik DP strādājušā Didža Šmitiņa villa Saulkrastos par sievasmātes – vienkāršas pensionāres ienākumiem. Ne kauna, ne goda, ne baiļu no soda, ne veselā saprāta, ne elementāras piesardzības, kaut gan, no otras puses, visiem zināmais Puzes karātavputns apzadzis valsti par vairākiem miljoniem un dzīvo, zobus atņirdzis un griestos spļaudams, un tieslietas komandēdams, ar ko citi blēži sliktāki par viņu. Nabaga Latvija, nav brīnums, ka esam viena no nabadzīgākajām ES valstīm.

+7
-2
Atbildēt

0

Neticis 12.12.2014. 19.39

Preču iznīcināšana tāpēc, ka tām ir “nelegāla izcelsme” ir absolūts patēriņa kapitālisma stulbums. Piemēram, nelegālās cigaretes visbiežāk ir tajās pašās rūpnīcās iegūtas, tikai tām “nodokļu optimizēšanai” nav nokārtoti attiecīgi papīri un samaksāti nodokļi.

Nelegālās atsavinātās preces būtu jāpārdod atkal legālā tirgū, no kura valsts saņem nodokļus, un tad nemaz nebūtu nepieciešami visādi “iznīcinātāji”, kas “iznīcinātas” preces tāpat pārdod, un atkal nesamaksā nodokļus.

+4
0
Atbildēt

1

    v_rostins > Neticis 12.12.2014. 23.52

    Neticis(Naivulis)

    Kas baros ZRP(v) un SC melnās kases?

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu