No es • IR.lv

No es

3
«Man patīk strādāt ar fundamentāliem režisoriem, (..) kuriem pasaules skatījuma mērogs ir daudz lielāks, nekā vienā izrādē var iekļaut.»
Anda Burve-Rozīte

Pavisam drīz pēc Spēlmaņu nakts balvas saņemšanas scenogrāfe un tērpu māksliniece Monika Pormale (40) lidoja uz Poliju. Varšavā viņa strādā pie jaunas izrādes veidošanas

Skrienošo Moniku noķēru nākamajā rītā pēc svinīgās ceremonijas Rīgas centra kafetērijā. Atcerējos iepriekšējās intervijas ar viņu. Lēnprātīga un sistemātiska. Viņa noteikti iepriekšējā naktī nav dejojusi teātra ballītē uz galda! Kaut iemesls tam patiesi būtu: desmit gadus strādājot kopā ar Alvi Hermani pie starptautisku atzinību guvušām izrādēm Latvijā un citviet Eiropā, Monika tikai šoruden pirmo reizi saņēma Latvijas teātra svarīgāko balvu. Nominācija lika pārskatīt plānus, pat mainīt lidmašīnas biļetes – nu jau scenogrāfe ir Varšavā, kur gaida darbs pie jaunas izrādes. 

Latvijas teātrī ienākusi jauna paaudze – tā Monika raksturo ceremonijā piedzīvoto. Priecīga par jauno režisoru Elmāru Seņkovu, kura Ezeriņš ieguva balvu gan kā gada labākā mazās formas izrāde, gan ar Grand Prix balvu tika atzīta par pagājušās sezonas labāko izrādi. Monika priecīga arī par Vladislavu Nastavševu – viņa izrāde Peldošie – ceļojošie, kurai viņa radīja scenogrāfiju un kostīmus (par tiem saņēma Spēlmaņu nakts balvu), tika nosaukta kā gada labākā lielās formas izrāde. Jau pavasarī Monika kopā ar režisoru Viesturu Meikšānu strādās pie izrādes Jaunajā Rīgas teātrī. 

Saņemot balvu, viens no taviem svarīgākajiem vēstījumiem uz Dailes teātra skatuves bija – paldies skolotājam, izcilajam latviešu scenogrāfam Andrim Freibergam. Vai bieži apdomā, cik daudz jau pati esi izdarījusi un kā viss sākās?
Tas, ka Večella Varslavāne un Andris Freibergs saņēma Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu teātra mākslā, viņu godināšana bija galvenie mani pagājušās svētdienas vakara notikumi. Ar Andri Freibergu tagad katru nedēļu tiekamies Mākslas akadēmijā – pirms gada viņš mani uzaicināja tur pasniegt. Skolotājs ar lielo burtu, kurš nesavtīgi dalījies ar savu pieredzi, skatījumu, kas ir scenogrāfija. Viņa izpratne par kompozīciju, mērogiem uz skatuves, katra priekšmeta nozīmīgumu, par asociatīvā domāšanas veida attīstību ir unikāla.  

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu