Laba elektroenerģija

Mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācija nozīmē ne tikai elektroenerģijas tirgus subsidēšanas beigas, bet arī pilsonisku izvēli

Droši vien, ka mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācija, kas gaidāma 2015.gada 1.janvārī, pelnīti būs Latvijas sabiedrībai svarīga tēma. Un ne velti – beidzas “Latvenergo” monopols elektroenerģijas piegādei mājsaimniecībām un sākas jauns laiks – elektroenerģijas piegādātāju varēs izvēlēties katrā mājsaimniecībā. Tas gan jāizdara vēl decembra pirmajā dekādē, jo citādi var arī nākamā gada sākumā nākties palikt pie tā paša “Latvenergo”.

Rozetes dzīvokļos nemainīsies, vadi un stabi arī paliks tādi paši, apakšstaciju transformatori dūks, bet kas tad mainīsies?

Mainīsies tas, ka būs vismaz septiņi elektroenerģijas pārdēvēji un katrs no šiem pārdevējiem piedāvās savus elektroenerģijas produktus. Produktu izvēles parametri var būt, piemēram, patēriņa lielums. Citi produkti var atšķirties ar elektroenerģijas izcelsmi. Vēl citi – ar cenu par patēriņu. Vēl viena iespēja – fiksēts maksājums. Dzīve savā ziņā kļūs daudzkrāsaināka, jo parādīsies izvēle.

Kāds norūks – jā, jā, lielie HESi jau sen noamortizējušies un PSRS laikos elektrība maksāja pāris kapeikas. Tik tiešām, pirmie Latvijas laikā celtie Aiviekstes un Ķeguma HESi ir ne tikai nolietojušies, bet tiem arī bija izbūvēti funkcionējoši zivju ceļi. Proti, laši varēja iet, sākot no Rīgas līča līdz pat Aiviekstes pietekām.

Tā vairs nav. Nav nārstojošo Daugavas lašu. Nav arī PSRS laikā celtā HES nopludinātā Staburaga, bet ir daudz elektroenerģijas objektu, kuriem visiem ir kāda ietekme uz vidi. Iespēja izvēlēties nozīmēs arī to, ka iedzīvotāji, kuriem rūp vide, beidzot arī Latvijā varēs iegādāties elektroenerģiju, kuras pēc iespējas mazāko ietekmi uz vidi apliecina trīs Latvijas vides organizācijas – Latvijas Dabas fonds, “Zaļā brīvība” un Latvijas Zaļā kustība, kopā ar citām 35 Eiropas vides aizsardzības sabiedrisko organizācijām, un šīs asociācijas elektroenerģijas Eiropas sertifikāts “EKOenerģija”.

Kad elektrību saražo un saražoto elektrības daudzumu apliecina tās izcelsmes apliecinājumi, daži ražotāji saņem OIK jeb obligāto iepirkuma komponenti. Daudzi zina teikt, ka elektrība ir dārga, jo OIK tik liels. Interesanti, ka OIK lielākā daļa aiziet maksājumiem importētās dabas gāzes koģenerācijas staciju atbalstam.

Taču “EKOenerģija” nekādi nav saistīta ar OIK. Gluži pretēji, izvēloties, piemēram, Latvijā ražotu vēja enerģiju, atbalsts tiks VES, kas nesaņem OIK un kura darbība pēc Latvijas un vides aizsardzības organizācijas viedokļa ir ilgtspējīga. Šāds tirgus atbalsta mehānisms labi darbojas, piemēram, Somijā un Vācijā.

Baltijas valstu vidū Latvija ir pirmā, un vides organizācijas cer, ka iedzīvotāji ne tikai salīdzinās visus elektroenerģijas piedāvājumus savlaicīgi (decembra pirmajā dekādē), bet arī izvēlēsies “EKOenerģiju”.

Mājsaimniecību elektroenerģijas tirgus liberalizācija nozīmē ne tikai elektroenerģijas tirgus subsidēšanas beigas, bet arī pilsonisku izvēli. Izmantojiet to, lai zinātu, kur tiek ražota jūsu elektrība! Ietekmējiet ražotājus un lēmumu pieņēmējus!

Pagaidām ir panākta vienošanās ar vienu no septiņiem elektrības mazumtirgotājiem, proti, “EKOenerģiju” Latvijā pārdos uzņēmums “Baltcom”. Taču šis sertifikāts ir standarts un, ja ražotāji tam atbilst un pārdevēji vēlas pārdot, ir sagaidāms, ka līdzīgi kā Somijā un Vācijā palielināsies konkurence un dažādosies piedāvājums. Te ir jautājums par Latvijas patērētāju tiesību aizsardzību, pārslēgšanās ērtībām un informācijas pieejamību. Cerēsim, ka mācīsimies no tiem pašiem somiem.

Vides organizācijas arī vēlas atgādināt, ka vislabākā ir tā elektroenerģija, kas netiek iztērēta, proti, tikpat svarīgi ir energoefektivitātes pasākumi un videi draudzīga rīcība. Tāpēc, ja jūsu patēriņš ir 150 kWh, varbūt sākumā 50 kWh ietaupiet un 100 kWh pērciet kā “EKOenerģiju”. Vēlāk tad vēl vairāk samazināsiet patēriņu.

Vairāk par “EKOenerģijas” sertifikātu var uzzināt mūsu mājaslapā.

Autori ir Ojārs Balcers, Latvijas EKOenerģijas projekta koordinators, un Jānis Brizga, biedrība “Zaļā brīvība”