fbpx

Krievija ir gatava atzīt Ukrainas vēlēšanas (papild.) 77

Ukrainas Augstākās Radas vēlēšanu rezultāti CVK tablo pēc vairāk nekā 40% balsu saskaitīšanas. Foto: ITAR-TASS/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Sākotnējie rezultāti: Ukrainas parlamenta vēlēšanās vadībā izvirzījusies “Tautas fronte”

Krievija pirmdien paziņojusi, ka atzīs Ukrainā notikušās parlamenta vēlēšanas. “Mēs gaidām oficiālos rezultātus (..). Bet jau ir skaidrs, ka, neskatoties uz rupjo un netīro kampaņu, vēlēšanas ir notikušas,” ziņu aģentūrai “Interfax” norādīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Grigorijs Karasins.

Karasins piebilda, ka uzvarējušas ir partijas, kuras atbalstījušas miera procesu cīņā pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem, vēsta LETA/DPA. “Ir skaidri redzams, ka partijas, kuras atbalsta mierīgu Ukrainas iekšējās krīzes atrisināšanu, saņēma vislielāko atbalstu.”

Saskaņā ar sākotnējiem balsu skaitīšanas rezultātiem Ukrainā svētdien aizvadītajās parlamenta vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvušas prorietumnieciskās partijas.

Vēlēšanās kopumā piedalījās 29 partijas. Saskaņā ar balsu skaitīšanas rezultātiem, kas iegūti pēc 50,08% biļetenu saskaitīšanas, prezidenta Petro Porošenko vadībā izveidotā partija ieguvusi 21,45% vēlētāju atbalstu, premjerministra Arsentija Jaceņuka pārstāvētā Tautas fronte ieguvusi lielāku atbalstu – 21,61% balsu.

Trešajā vietā ar 11,10% balsu ierindojusies jaunizveidotā partija “Samopomič” (“Pašpalīdzība”), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs.

Vēl 7,38% ukraiņu balsojuši par populistiskā nacionālista Oļega Ļaško Radikālo partiju, bet ekspremjeres Jūlijas Timošenko nacionālistiskā partija “Batkivščina” (“Tēvzeme”) ieguvusi 5,69% balsu.

Tikmēr par “Opozīcijas bloku”, kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču un kas faktiski ir vienīgā prokrieviskā partija, kurai izdevies iekļūt parlamentā, balsojuši tikai 9,82% ukraiņu, atstājot to ceturtajā vietā.

Pārējās partijas nav pārvarējušas 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā. Tuvu šīs robežas pārvarēšanai pagaidām ir Oļega Tjagniboga vadītā nacionālistiskā partija “Svoboda” (“Brīvība”).

Tikmēr pārējās partijas, arī otra ietekmīgākā promaskaviskā partija – komunisti -, nav savākušas pat četrus procentus balsu. Oficiālie vēlēšanu rezultāti tiks publiskoti tuvāko desmit dienu laikā.

Vēlēšanu rezultāti tiek uzskatīti par svarīgāko soli miera atjaunošanā, lai pārtrauktu sešus mēnešus ilgušās kaujas Ukrainas austrumos, kur bojā gājuši 3700 cilvēki.

Jau ziņots, ka Ukrainas prezidents Petro Porošenko paziņojis, ka vēlētāji svētdien notikušajās parlamenta vēlēšanās pārliecinoši atbalstījuši Ukrainas ceļu uz Eiropu, vēsta LETA/Ukrinform.

Uzrunā televīzijās pēc nobalsojušo vēlētāju aptauju rezultātu publiskošanas Porošenko paziņoja, ka “vairāk nekā trīs ceturtdaļas vēlētāju, kas piedalījās vēlēšanās, pauduši spēcīgu un neatgriezenisku atbalstu Ukrainas ceļam uz Eiropu”.

Porošenko norādīja, ka vairākums vēlētāju arī pauduši atbalstu viņa politisko metožu meklējumiem, lai izbeigtu karu valsts austrumos.

Vēlētāju aktivitāte parlamenta vēlēšanās bijusi 52,42%. Vislielākā tā bijusi valsts rietumos, piemēram,Ļvovas apgabalā – 70%, bet vismazākā nemierīgajos austrumu apgabalos – Luganskas apgabalā – 32,87%, Doņeckas apgabalā – 32,4%. Kievā balsotājuaktivitāte bijusi 55,86%, vēsta UNIAN.

Jau ziņots, ka svētdien Ukrainā notika parlamenta – Augstākās radas – vēlēšanas, kas ir vēlētāju pirmā iespēja novērtēt prezidenta Petro Porošenko centienus atrisināt konfliktu Austrumukrainā. Daudzi cer uz zināmu politisko stabilitāti valstī pēc vēlēšanām, bet tās, visticamāk, nespēs sekmēt konflikta miermīlīgu atrisinājumu, uzskata novērotāji.

Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēlēšanās uzvarēs prezidenta Petro Porošenko partija – Petro Porošenko Bloks -, bet valdošās koalīcijas izveidošanai tai būs vajadzīgs nacionālistu partiju atbalsts, vēsta LETA/AFP/DPA.

Lai jaunajā parlamentā izveidotu vairākumu, koalīcijas vienošanās projekts jau ir gatavs, 25.oktobrī paziņoja Porošenko, vēršoties pie ukraiņu tautas.

„Pienācis laiks pilnībā „restartēt” varu. Esmu pārliecināts, ka izdosies atjaunināt un uzlabot Augstākās Radas sastāvu,” teica Porošenko, norādot, ka tas būs kardināli jauns parlaments.

Ukrainas prezidents norādīja – lai īstenotu izstrādāto reformu stratēģiju, nepieciešams vairākums parlamentā, raksta „Ukrainskaja pravda”. „Reformatoru, nevis korumpantu. Ukrainas un eiropeiskā, nevis postpadomju. Mana komanda jau sagatavojusi koalīcijas vienošanās projektu. Tās pamatā ir „Stratēgija – 2020″,” teica prezidents. Līdz 2020.gadam Ukrainai jābūt gatavai līdzdalībai Eiropas Savienībā, uzsvēra Porošenko.

Kā liecina aptauja, to respondentu vidū, kas jau ir izlēmuši, par kuru partiju balsot, par prorietumniecisko Porošenko partiju savas balsis gatavi atdot vairāk nekā 30%.

Populistiskā nacionālista Oļeha Ļaško Radikālā partija ir otrajā vietā ar 13%. Premjerministra Arsēnija Jaceņuka Tautas fronte saņems teju 11%, bet jaunizveidotā partija “Samopomič” (“Pašpalīdzība”), kuru vada Ļvovas mērs Andrijs Sadovijs, 8,5%, liecina Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptaujas dati.

Domājams, parlamentā iekļūs arī ekspremjeres Jūlijas Timošenko partija “Batkivščina” (“Tēvzeme”) ar 7,5% un “Opozīcijas bloks”, kurā apvienojušies oligarhi un politiķi, kas savulaik atbalstīja gāzto prezidentu Viktoru Janukoviču, ar 5,9%.

Par partiju “Siļna Ukraina” (“Stiprā Ukraina”), kuru vada bijušais Janukoviča sabiedrotais Serhijs Tihipko, gatavi balsot 5,6% respondentu, kas par savu izvēli ir jau izšķīrušies.

Tikmēr labējā spārna partijas, piemēram, “Svoboda” (“Brīvība”) un “Labējais sektors”, visticamāk, nepārvarēs 5% barjeru, kas noteikta iekļūšanai parlamentā.

Trešdaļa vēlētāju vēl nav izšķīrusies, par kuru no politiskajiem spēkiem balsot, un vēlēšanu iznākums lielā mērā būs atkarīgs no šīs elektorāta daļas.

Kijevas Demokrātisko iniciatīvu fonda aptauja veikta visā Ukrainā, atskaitot Krievijas okupēto Krimu un Luhansku. Lai iegūtu iespējami objektīvāku ainu, lielāks respondentu skaits intervēts Doņeckas apgabalā. Aptauja veikta oktobra vidū.

Ukrainas pilsoņi, kuri pastāvīgi dzīvo vai uzturas Latvijā, svētdien Ukrainas vēstniecībā Latvijā no plkst.8 līdz plkst.20 varēs atdot savu balsi Ukrainas tautas deputātu ārkārtas vēlēšanās, aģentūrai LETA pastāstīja Ukrainas vēstniecībā Latvijā

Porošenko izsludināja pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas augustā. Prezidentam saskaņā ar Ukrainas konstitūciju bija tiesības atlaist parlamentu sakarā ar to, ka pēc koalīcijas iziršanas 24.jūlijā mēneša laikā jaunu koalīciju tā arī neizdevās izveidot.

Līdz ievēlēšanai prezidenta amatā Porošenko bija neatkarīgais parlamenta deputāts, bet tagad viņam nepieciešams plašāks parlamenta atbalsts, ko, domājams, nodrošinās gaidāmās vēlēšanas.

Porošenko atbalsta arī Kijevas mērs, bijušais čempions boksā Vitālijs Kļičko, kurš atrodas Porošenko partijas saraksta augšgalā. Tomēr Kļičko paziņojis, ka negrasās ieņemt vietu parlamentā, lai nezaudētu Kijevas mēra amatu. Porošenko partijas sarakstā ir arī vairāki aktīvisti un žurnālisti, kas vadīja Eiromaidana kustību, pateicoties kurai februārī tika gāzts Janukovičs.

Tā kā deputātiem vēl arvien nav izdevies veikt grozījumus vēlēšanu likumā, jaunās vēlēšanas notiks pēc vecās shēmas, kad puse deputātu tiek ievēlēti no partiju sarakstiem un puse – pēc mažoritārās sistēmas vēlēšanu apgabalos.

Rezultātā parlamentā vairākumu, visticamāk, iegūs prorietumnieciskie spēki. Līdz ar to Augstākās radas jaunais sasaukums ievērojami atšķirsies no vecā, kur dominēja Maskavai lojālā Janukoviča Reģionu partija. Reģionu partija šajās vēlēšanās nepiedalīsies.

Arī otrs promaskaviskais spēks – komunisti -, visticamāk, parlamentā neiekļūs. Par partiju, kurai draud pilnīga aizliegšana, gatavi balsot tikai 3% vēlētāju, liecina aptaujas.

Ukrainā balsstiesības ir 36 miljoniem cilvēku.

Austrumukrainas prokremlisko kaujinieku līderi paziņojuši, ka vēlēšanas boikotēs un 2.novembrī organizēs paši savu balsojumu.

Kritiķi norāda, ka parlamenta vēlēšanas notiks baiļu un spriedzes atmosfērā un turklāt – ne visā Ukrainas teritorijā, kas var dot pamatu apšaubīt to rezultātus.

Vēlēšanu komisija jau paziņojusi, ka var nodrošināt vēlēšanu norisi tikai 18 no 32 vēlēšanu apgabaliem Doņeckas un Luganskas reģionos, kas nozīmē, ka vismaz pusei no apgabala 5,2 miljoniem vēlētāju nebūs iespējas nobalsot.

Vēlēšanas nenotiks arī Krimā, kuru Krievija martā anektēja.

Rezultātā vēlēšanās tiks aizpildītas tikai 424 no 450 vietām parlamentā.

(papildināta no sākuma)

Komentāri (77)

lno 26.10.2014. 17.58

Kad Staļins izvērsa propogandas karu pret nepakļāvīgo Tito, tad boļševiki atrada Francijā izputējušu aristokrātu, kurš par ne visai augstu atlīdzību kā autors izdeva sacerējumu Tito – dienvidslāvu tautu bende. Nedomāju, ka ārzemēs dzīvojoša latviete varētu būt tik apmāta kā to demonstrē Ilze, ticamāk savus “komentārus” drukā tepat no Rīgas, sēžot blakus citiem troļļiem RD:)

+19
-1
Atbildēt

5

    edge_indran > lno 27.10.2014. 15.39

    ——lno:”(..) Nedomāju,…..”

    ===============================================================================

    Nevajag 24h sēdēt IR-šos, tad varēs atlicināt laiku domāšanai:

    “Tikai klusējiet, esiet buferzona ar Krieviju. Mūs izmanto kā robežu. Nesējiet, neariet, neko neaudzējiet. Bet – ko darīt? Stādiet mežus, maksāsim. Meži – tas ir ļoti labi. Pēc divdesmit gadiem izaugs mežs, ienāks krievi, un mēs – mežā. (Smejas).

    Rims Tumins, Vahtangova teātra mākslinieciskais vadītājs. http://nra.lv/izklaide/p-s-kultura/teatris/127749-rezisors-rims-tumins-sis-ir-onegina-nevis-lenska-laiks.htm

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    lno > lno 26.10.2014. 18.19

    beta. Ir jau no kā iedvesmoties Anna Čapman, radiste Ket, Anka puļemjotčica:)

    +11
    -1
    Atbildēt

    0

    rinķī apkārt > lno 26.10.2014. 22.53

    Ilze neizturēja spriedzi, sāka rakstīt pilnīgas muļķības :)) Pirmos viņas komentārus lasīju gandrīz vai ar respektu, bet nu ar Ilzi ir cauri. 🙂

    +11
    0
    Atbildēt

    0

    Raicha > lno 26.10.2014. 18.35

    Vai kādam vēl bija šaubas par Ilzīti?? Pat niks izdomāts atbilstošs:)

    +13
    -1
    Atbildēt

    0

    beta > lno 26.10.2014. 18.05

    > lno

    Ilze kopš 10. oktobra te strādā. Neredzamās frontes cīnītāja, tā teikt… 🙂

    +18
    -1
    Atbildēt

    0

LoveLove 26.10.2014. 11.20

Ukraiņiem šīs vēlēšanas ir iespēja spert būtisku soli neatkarīgas valsts izveidošanā. Valsts pārvaldē, ekonomikā, tieslietās veicamās reformas ir neatliekamas un nepieciešamas, lai izveidotu valsti, par kuru cilvēki atdeva savas dzīvības Maidanā un šobrīd atdod dzīvības Ukrainai uzspiestajā karā. Ukrainas himnā ir apliecināta gatavība atdot savu dzīvību par tēvzemi, un ukraiņi savu himnu dzied, turot roku uz sirds. Lai šīs vēlēšanas palīdz stiprajai un apņēmīgajai Ukrainas tautai izveidot neatkarīgu un tiesisku valsti!

+15
-2
Atbildēt

0

www.DKihots.lv 26.10.2014. 12.31

Nekas un nekad nebūs briesmīgaks par Krievijas imperiālismu un fašismu. Lai Ukrainai pietiek spēka izrauties no Krievijas “brālīgā” apskāviena.

+14
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu

eskişehir escort samsun escort gebze escort sakarya escort edirne escort