«Svarīgi ir nenoslāpēt sevi ar atbildību, vai radīsi pietiekami fantastisku un nebijušu darbu. Tas ir nāvējoši un muļķīgi,» uzskata Katrīna Neiburga.
Mākslinieki Andris Eglītis un Katrīna Neiburga nākamvasar Venēcijas biennāles Latvijas paviljonā vēstīs par Ukrainu - no kurienes cilvēkā izaug dziņa karot, un kāpēc to dara tieši vīrieši
Šāgada laikmetīgās mākslas festivāls Survival Kit Neiburgai un Eglītim bija izaicinošs: dzīvesbiedri un Purvīša balvas laureāti pirmo reizi strādāja kopā. Baltām ledusskapja durvīm iztapsētajā telpā bijušajā tekstilrūpnīcā Boļševička varēja vērot video - mākslinieces Katrīnas Neiburgas sarunas ar vīriešiem viņu garāžās. Kas tur notiek? Kāpēc vīrieši uz tām dodas? Ko viņi labo, izgudro, veido no jauna? Šie jautājumi viņu interesēja. Arī tāpēc, ka sava «garāža», kur klusumā un noslēgtībā dodas strādāt, ir arī Eglītim. Latvijas ekspozīcijā Venēcijas mākslas biennālē nākamā gada vasarā abi mākslinieki vīriešu pasaules pētījumu turpinās. Tikai globālākā kontekstā - saistot ar karu Ukrainā. Topošajai ekspozīcijai viņi devuši nosaukumu Ikonas. Ko nozīmē - domāt par karu? Kāpēc runāt mākslā par to ir svarīgi? Par to abi mākslinieki stāsta intervijā.
