Belkovskis: Putina atbalstītāju nometņu senās savstarpējās pretrunas tagad ir pāraugušas karā

Krievijas prezidenta Vladimira Putina tuvāko cilvēku lokā sākusies cīņa par ietekmi, kas kavē lēmumu pieņemšanu laikā, kad Putins koncentrējies uz ārpolitiku un valsts ekonomiku nospiež sankcijas, atsaucoties uz piecām prezidentam tuvu stāvošām amatpersonām, pirmdien vēsta ziņu aģentūra “Bloomberg”.

Aģentūra ziņo, ka Putinam pietuvinātās personas apvienojušās vairākās grupās, kurām katrai ir savas prioritātes, bet kopīga – cīņa par ietekmi.

Grupa, kas koncentrējusies ap premjerministru Dmitriju Medvedevu, ir nobažījusies par Krievijas augošo atsvešināšanos no globālās finanšu sistēmas, bet citas grupas, tostarp valstu uzņēmumu vadītāji un drošības dienestu veterāni atbalsta lielāku valsts kontroli pār ekonomiku, “Bloomberg” atklājuši Putinam tuvie avoti.

Krievijas politologs un bijušais Kremļa padomnieks Putina pirmās prezidentūras laikā Staņislavs Belkovskis aģentūrai norādīja, ka Putina atbalstītāju nometņu senās savstarpējās pretrunas tagad ir pāraugušas karā, raksta LETA.

Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs savukārt uzsvēra, ka strīdi amatpersonu starpā neietekmē valdības efektivitāti un noliedza, ka Putins būtu pārāk aizņemts, lai pievērstos valsts ekonomiskajiem jautājumiem.

“Strīdi bijuši vienmēr. Strīdi ir un būs. Bet teikt, ka tagad vērojama eskalācija, būtu galīgi nepareizi,” uzsvēra Peskovs.

Nesaskaņas Putinam pietuvināto personu lokā saasinājis miljardiera un konglomerāta “AFK Sistema” lielākā īpašnieka Vladimira Jevtušenkova arests un mēģinājums nacionalizēt “AFK Sistema” struktūrvienībai “Sistema-Invest” piederošo naftas kompāniju “Bashneft”, atsaucoties uz amatpersonām, vēsta “Bloomberg”.

Atspoguļojot Jevtušenkova lietu, mediji jau vilkuši paralēles ar tiesvedību pret kādreizējo Krievijas naftas giganta “Jukos” vadītāju Mihailu Hodorkovski, kas desmit gadus pavadīja ieslodzījumā.

“Bloomberg” vēsta, ka Jevtušenkovs ir Medvedevam un viņa sabiedrotajiem tuvu stāvoša persona. Medvedeva nometne nesaprotas ar Kremļa insaideru grupējumu, kurā ietilpst prezidenta administrācijas vadītājs Sergejs Ivanovs un citas amatpersonas, kas savulaik bijušas saistītas ar drošības dienestiem.

Belkovskis prognozē, ka “Medvedevs zaudēs šo cīņu un “Bashneft” ies “Jukos” ceļu”.

Hodorkovskis pirmdien Ņujorkā bāzētajā Starptautisko attiecību padomē (CFR) norādīja, ka tiesu sistēmas izmantošana par politisku instrumentu demoralizē krievus. Viņš arī piebilda, ka ir grūti iedomāties Putinu pēc 15 gadiem pie varas, pakāpjoties malā mierīgā ceļā.

Krievijas Zinātņu akadēmijas socioloģe Olga Krištanovska uzskata, ka valsts korporācijas sākušas uzbrukumus privātajam sektoram, jo trūkst resursu.

“Viņiem vajag resursus un Putinam vajag lojalitāti un vadāmību,” norādīja Krištanovska.

“Bloomberg” intervētie avoti norādīja, ka amatpersonas, kuras tā jau sašķēlis konflikts Ukrainā, tagad nogaida, kā atrisināsies Jevtušenkova lieta un kurš būs nākamais upuris.

Pret Jevtušenkovu uzsākta izmeklēšana par “Bashneft” akciju piesavināšanos un legalizēšanu.

Putins 2.oktobrī forumā Maskavā mēģināja nomierināt Jevtušenkova lietas satrauktos investorus, paziņojot, ka privatizācija masveidā netiks pārskatīta.

Piecas amatpersonas, ko “Bloomberg” intervēja pēc Jevtušenkova aresta un pirms Putina paziņojuma, norādīja, ka esošais strupceļš padarījis gandrīz neiespējamu tādas politikas īstenošanu, kas nepieciešama ekonomiskās lejupslīdes pārvarēšanai un vajadzīga, lai pielāgotos sankcijām.

Krievijas rubļa vērtība attiecībā pret ASV dolāru pirmdien pirmo reizi vēsturē pārsniedza psiholoģiski nozīmīgo 40 rubļu atzīmi.

Rubļa kursu negatīvi ietekmē vairāki faktori, tostarp rietumvalstu pret Krieviju noteiktās sankcijas par tās lomu Ukrainas krīzē un naftas cenu kritums.

Sodot Krieviju par agresiju Ukrainā, Eiropas Savienības (ES), ASV un citas rietumvalstis ir noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.