Lack of ambition or lack of capability: The sorry state of R&D spending in Latvia 23

Foto: Emīls Desjatņikovs, F64
Morten Hansen

 

That investment in research and development (R&D) should help economic growth seems to be a no-brainer. And a consistently high level of R&D spending, measured as a share of GDP, seems to be a precondition for being a prosperous country, as seems evident from Figure 1.

The top 5 countries all post GDP per capita well above the EU average (the most recent list of GDP per capita in the EU28 can be seen here) and all of the bottom 10 have a GDP per capita below the EU average. Outliers are Slovenia and Estonia but this may follow from causality: Whereas richer countries may be better able to afford more R&D spending, it should be higher R&D spending that creates higher future GDP per capita – if so, good news for Estonia and Slovenia.

Figure 1: Spending on research and development (R&D) as a share of GDP, EU28, 2012


Source: Eurostat; Note: Luxembourg excluded

The link between R&D spending and GDP per capita can also be illustrated and perhaps even more clearly by Figure 2 that plots the two against each other. A clear, significant, positive relationship appears.

Figure 2: GDP per capita (2013) against the share of R&D in GDP (2012)


Estonia is blue, Latvia red, Lithuania green

Source: Eurostat and own calculations; Note: Luxembourg excluded

And then to what the patient reader has been waiting for all along: Why such a dismal performance by Latvia? In general one could come up with at least four reasons:

1) Lack of funding – R&D spending is partly from the private sector, partly from the public sector. Public sector spending is generally low in Latvia and may partly explain this sorry state.

2) Lack of priority – it would be strange if this had low priority. Of course, Latvian politicians know the link between R&D spending and GDP per capita. But the country is not very ambitious in this area. Its EU2020 target is only 1.5% of GDP – OK, more than a doubling of the current 0.66% but a long way from the recommended 3% and behind the goals of Estonia and Lithuania. And the EU does not even believe that Latvia will hit this modest goal (see section (10)).

3) Specific reasons – in some, typically small, countries the industrial structure may not need all that much R&D. Cyprus has a target of just 0.5% and I guess there is a limit to how research-intensive tourism needs to be. But Latvia is not supposed to a tourism-mainly economy so I don’t find this point valid here.

4) Lack of capability – and this is where the problem really lies, isn’t it? R&D spending is low because the capacity to perform R&D is low. The EU mentions in its recommendations for Latvia’s national reform programme (same link as before) that only 10% of the country’s research institutions can be considered as high-level research centres. Pretty dismal, and an issue that should receive much more attention than it has since it acts as a significant stumbling block for the country’s future growth.

Morten Hansen is Head of Economics Department at Stockholm School of Economics in Riga

 

Komentāri (23)

Ivars Ozols 08.08.2014. 10.54

Visa tā salīdzināšana ar IKP atvēlēšanu dažādām nozarēm liek domāt, ka Igaunijai kāda nozare ir atstāta novārtā, jo nevar taču ieguldīt vairāk visās jomās. Kur var uzskatāmi redzēt dažādu valstu tēriņus procentos no IKP? Tur varētu redzēt, kuras nozares Latvijā neefektīvi uzsūc lielu daļu no kopprodukta. Domu grauds “Ir” infografiku taisītājiem.

+4
0
Atbildēt

2

archoftriumph 08.08.2014. 09.42

not only investments in R&D is important, but the state support for innovations and patents already done by private sector.

for example i have designed the LED lights possible best in the world by light efficacy and functions. the china factories would be happy to produce them and earn millions, but i do not see the safe way to sell them my ideas.

+3
-1
Atbildēt

0

marchaeva 08.08.2014. 08.20

IKP procenti R&D veido valsts un privātie. Parasti tie ir aptuveni vienādi. Raksts manuprāt pietiekami neuzsver, ka privātie sekmīgie uzņemumi pietiekami neinvestē Latvijas R&D. Un te jau būtu jautājums Valmieras Stikla šķiedrai, Cemex un GroGlass un citus ar lielu apgrozījumu un eksportu kāpēc tas ir tā.

Investments in science and R&D in general are being contributed by state payments and by the payments of private succesful economic operators. In fact, the real problem not sufficiently stressed in the article is that economic operators underinvest in Latvia’s R&D. So why not ask Valmieras Stikla šķiedra, Cemex and GroGlass, and like large exporters, why it is so.

+3
-2
Atbildēt

5

    simpsons > marchaeva 08.08.2014. 22.37

    Es atradu papildus 100 miljonus budžeta naudu R&D! ES programmā FP7 Latvijas organizācijas saņēmušas 15 miljonus, kamēr Somijā 451 miljonus. Nu neatšķiras mūsu ekonomikas 30 reizes. Latvijas daļai vajadzētu būt tuvāk 115 miljoniem.

    Līdz ar to profesora Hansena pirmais iemesls – nav naudas – īsti neatbilst patiesībai. Tik drastiska atšķirība ar Somiju un pat Igauniju, rāda ka patiesais iemesls ir 4tais – latviešu nevarība.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    marchaeva > marchaeva 08.08.2014. 22.58

    Par kādu nevarību te runāts – varbūt par to prasti trollisko?

    Bet dzīvē ir tā, ka vecie LPSR zombji dažās jomas tur grožus un sūc asinis, tā teikt. Zinātne un inovācijas diemžēl ir viena šāda joma. IZM netiek galā, bet to jau teica Ķīlis, kuru ļoti nemīleja valsts naudiņas apgūvēji un LZA pavecišķā publika.

    Un tomēr, raksta autors visu mēģina izteikt ar naudas daudzumu, bet mana tēze ir, ka tas ir tuvredzīgi un maldinoši, jo zinātnes un inovāciju finansējuma avoti ir atšķirīgi, un mūsu lielākā problēma ir ļoti zemais lielo augstas pievienotās vērtības eksportējošo uzņēmumu investīciju ieguldījums LR zinātnē. Tur akmens EM un LIAA dārziņā, ka gana nemotivē uzņēmumus finansēt vismaz 1 % no IKP.

    Tikmēr līdz maģistram tiekam galā, un tad viņi aizbrauc vai aiziet.

    FP7 un H2020 mums iet itin labi. Nevajag sevi salīdzināt ar Somiju, Vāciju vai Zviedriju, bet ar Igauniju, Lietuvu, Poliju, Čehiju un Slovākiju.

    Kamēr nebūs sistēmas, kas nodrošinās, ka jaunie doktori nevis iekļaujas godīgā Eiropas Pētniecības telpā nevis LPSR ZA sistēmā, tikmēr jau turpat ar valsts naudiņu mīcīsimies. Bet eksportējoši uzņēmumi jau mierīgi var izveidot savu sistēmu. Viņiem pajāt uz tiem LZA biedrības penčiem.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    simpsons > marchaeva 08.08.2014. 23.32

    FP7 un H2020 mums iet itin labi.

    ==================================

    Katrs pats var salīdzinā, cik labi mums iet, arī salīdzinājumā ar kaimiņiem. http://ec.europa.eu/research/fp7/index_en.cfm?pg=country-profile#participation

    Tavas norādes par problēmām zinātnieku saimē un nevarēšanu mainīt uz labo pusi nevis apgāž apgalvojumu, ka problēma ir kapacitātē, bet gan šo apgavojumu pastiprina.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Signija Aizpuriete > marchaeva 09.08.2014. 00.11

    ——sniega_roze:”(..)IZM netiek galā, bet to jau teica Ķīlis….”

    ==============================================================================

    Ķīlis daudz ko sarunāja un sadarīja, tikai viņa darbošanās neo-liberastu stilā noveda pie likumsakarīgas izgāšanās. Ar kuru vietu varēja aizdomāties līdz tādām “gudrībām”; – ka latviešu iebaidēs un viņi aiz bailēm sāks radīt pasaules līmeņa produktus:

    “Bezdarbu nevar novērst, tas ir nepieciešams ekonomikai, lai cilvēki censtos pievienot vērtību tam, ko viņi dara, zinot, ka var palikt bez darba.” Roberts Ķīlis. 2000. gada 29. decembris.

    http://www.diena.lv/arhivs/cilveks-ir-manipulaciju-objekts-10897946

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    marchaeva > marchaeva 11.08.2014. 20.29

    Tiek ignorēts citur Eiropā tik būtisks zinātnes finansējuma avots – pašmāju un reģiona eksportējoši, augstas pievienotās vērtības uzņēmumi. Raksts pat neskata šo Eiropas praksē apmēram pusi lielo avotu. Tas ka LPSR zinātnes sistēma un LZA der vienīgi kompostam, nedomāju, ka kādam ir īpašs pārsteigums. Arī naudu viņiem dot vairāk ir bezjēdzīgi. Arī mazāk dot ir bezjēdzīgi. Jāizdzenā un miers. Atslēga ir jaunajos inovatīvos doktoros un rūpniecības finansētā izpētē un attīstībā, bet ar piekļuvi visiem pētniekiem par Eiropas naudu sapirktajām iekārtām, to puslīdz pamanāma noslodze un tehniķu darba finansējums.

    0
    0
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu