Pienenes pār Piebalgu • IR.lv

Pienenes pār Piebalgu

5
«Es radu savu svētvietu,» par kupolmāju celtniecībai izvēlētajiem Jaunpiebalgas Siliņiem pārliecību pauž Māris Pirktiņš. «Visas svētvietas kādreiz bijušas saistītas ar konkrētiem cilvēkiem, kuri uzturēja to enerģiju. Katram cilvēkam ir jābūt svētvietai — vai tā ir privātmāja vai dzīvoklis, vai kāds dabas stūrītis, ozols.»
Ieva Puķe

«Kāpēc cilvēki vispār dzīvo taisnstūrveida mājās?» jautā censoņi, kas Vidzemes laukos ceļ kupolmājas. Naktī tās izskatās kā kosmosa kuģi

Pāris vīru karstā vasaras dienā betonē apli zālaina paugura korē. Tur būs kupolmāja. Kā apaļas lampas uz pauguriem starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, ieslēpušies bērzu audzēs, blakus jau slejas divi citi kupoli – dzīvojamā ēka un darbnīca. Māris, viens no betonēšanas aplī sastaptajiem darbarūķiem, kurš uzvārdu negrib publiskot, savā kupolmājā esot nodzīvojis gandrīz trīs sezonas. Šī ziema jaunajā kupolā, ko domubiedru grupa cer uzcelt divu mēnešu laikā, būs pirmā otram Mārim, uzvārdā Pirktiņam, viņa sievai Kristīnei un piecgadīgajai meitiņai. Garais Māris, kā draugi raženā auguma dēļ sauc Pirktiņu, uz būvlaukumu atnācis ar visu ģimeni, dāmas pacietīgi stāv maliņā kā fanu klubs. Vīri veic betona pēdējo slīpējumu, no kura stīdz ūdens pievadi, ventilācijas un kanalizācijas caurules. 

Var redzēt, ka jaunā māja ir ļoti gaidīta. Pirktiņi no Ikšķiles uz Piebalgu pārcēlušies pirms gada, līdz šim īrējuši mitekli pie vietējiem. Nav kāri atklāt dzīvesvietas un arī dzīvesstila maiņas motivāciju. «Atveda,» Garais Māris atbild lakoniski. «Katru cilvēku noliek tajā vietā, kur viņam vislabāk izpausties. Likumsakarības, kaut kādu notikumu ķēdīte… Noliek blakus tādus cilvēkus, kā vajag – viss, tu esi priecīgs par to!»

Sākums – Centrāltirgus cūciņa

Uz sarunu jau gatavajā mājā, kas vīd pāri nelielajai ielejai, dodamies ar trešo kupolmāju entuziastu Enriko Plivču, kam betonēšanas darbos nogurušie kolēģi deleģē preses sekretāra pienākumus. Kupola «vēderā» tiešām ir pieejamas visas ērtības! Pirmajā, atvērtā plānojuma stāvā pa vidu ir Jotul krāsniņa, savienota ar plīti ēst taisīšanai ziemā. Izlietne, ledusskapis. Pie virtuves sienas – ārstniecības augu buntītes. Pa labi no tās – darba zona ar internetam pieslēgtu datoru, pa kreisi – atpūtas stūrītis ar mīkstajiem krēsliem un galdu. Slēgtā nodalījumā – duškabīne un tualete, glaunākas nekā dažam labam pilsētā, ar labu santehniku, ornamentāli flīzētu grīdu un sienu. Otrajā stāvā – guļamā zona. Enriko stāsta, ka Garā Māra mītnes plānojums būšot pavisam citāds: vairāk slēgtu telpu, piemērotāks ģimenei, nevis vienam cilvēkam.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu