«Es radu savu svētvietu,» par kupolmāju celtniecībai izvēlētajiem Jaunpiebalgas Siliņiem pārliecību pauž Māris Pirktiņš. «Visas svētvietas kādreiz bijušas saistītas ar konkrētiem cilvēkiem, kuri uzturēja to enerģiju. Katram cilvēkam ir jābūt svētvietai — vai tā ir privātmāja vai dzīvoklis, vai kāds dabas stūrītis, ozols.»
«Kāpēc cilvēki vispār dzīvo taisnstūrveida mājās?» jautā censoņi, kas Vidzemes laukos ceļ kupolmājas. Naktī tās izskatās kā kosmosa kuģi
Pāris vīru karstā vasaras dienā betonē apli zālaina paugura korē. Tur būs kupolmāja. Kā apaļas lampas uz pauguriem starp Vecpiebalgu un Jaunpiebalgu, ieslēpušies bērzu audzēs, blakus jau slejas divi citi kupoli - dzīvojamā ēka un darbnīca. Māris, viens no betonēšanas aplī sastaptajiem darbarūķiem, kurš uzvārdu negrib publiskot, savā kupolmājā esot nodzīvojis gandrīz trīs sezonas. Šī ziema jaunajā kupolā, ko domubiedru grupa cer uzcelt divu mēnešu laikā, būs pirmā otram Mārim, uzvārdā Pirktiņam, viņa sievai Kristīnei un piecgadīgajai meitiņai. Garais Māris, kā draugi raženā auguma dēļ sauc Pirktiņu, uz būvlaukumu atnācis ar visu ģimeni, dāmas pacietīgi stāv maliņā kā fanu klubs. Vīri veic betona pēdējo slīpējumu, no kura stīdz ūdens pievadi, ventilācijas un kanalizācijas caurules.
