2012.gada septembris. Ir sāk pētniecisko rakstu sēriju, atklājot shēmas maksātnespējas procesā, kur norit cīņas par miljoniem.
Žurnāls Ir gandrīz divu gadu garumā ir neatlaidīgi pētījis pašlaik asāko Latvijas tieslietu sistēmas kaiti - nelikumības maksātnespējas procesos, kuros uz spēles likti miljoni. Tagad maksātnespējas administrators Māris Sprūds Rīgas centra rajona tiesā panācis Ir aktīvu apķīlāšanu vēl neizskatītā civillietā par goda un cieņas aizskaršanu, ko ierosinājis pret mūsu žurnālistisko pētījumu. Par ko tiek sodīts Ir, un kāpēc valsts jau gadiem nespēj tikt galā ar maksātnespējas biznesmeņu patvaļu?
Kad pirms diviem gadiem sākām rakstu sēriju par problēmām maksātnespējas procesos, tolaik atklāti par notiekošo reti kurš piekrita runāt, baidoties no iespējamām represijām, bet pie izslēgta diktofona saņēmām arvien jaunas liecības par maksātnespējas regulējuma apiešanu atsevišķu personu interesēs. Lietas būtība īsumā: virkne maksātnespējas administratoru ciešā sazobē ar tiesnešiem caur Latvijas tiesu sistēmu gluži kā caur tirgus placi īstenojuši visdažādākās shēmas, «aptīrot» daļu vai visus kreditorus vai strādājot kādu atsevišķu klientu (kreditoru vai parādnieku) interesēs. Nereti cīņas rit par miljonu iegūšanu vai zaudēšanu, jo maksātnespējas procesos iesaistīto uzņēmumu aktīvi kopumā mērāmi miljardos. Kā publiski atzinis bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, šādā veidā ik gadu no legālās ekonomikas iespējams «izcelt» no 10 līdz pat 90 miljoniem latu. Par rupjiem likumpārkāpumiem un iespējamu korupciju maksātnespējas administrācijas procesos trauksmi jau ilgstoši ir cēluši ārvalstu investori, arī Eiropas Komisijas izvērtējošajos ziņojumos par Latvijas reformu gaitu uzsvērts, ka maksātnespējas regulējums un prakse ir būtisks šķērslis tiesiskuma nodrošināšanai. Valdības atzinušas šo par būtisku problēmu, kuras novēršana iekļauta starp prioritārajiem darbiem arī Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta deklarācijā.
