Likumu nevara

Žurnāls Ir gandrīz divu gadu garumā ir neatlaidīgi pētījis pašlaik asāko Latvijas tieslietu sistēmas kaiti – nelikumības maksātnespējas procesos, kuros uz spēles likti miljoni. Tagad maksātnespējas administrators Māris Sprūds Rīgas centra rajona tiesā panācis Ir aktīvu apķīlāšanu vēl neizskatītā civillietā par goda un cieņas aizskaršanu, ko ierosinājis pret mūsu žurnālistisko pētījumu. Par ko tiek sodīts Ir, un kāpēc valsts jau gadiem nespēj tikt galā ar maksātnespējas biznesmeņu patvaļu?

Kad pirms diviem gadiem sākām rakstu sēriju par problēmām maksātnespējas procesos, tolaik atklāti par notiekošo reti kurš piekrita runāt, baidoties no iespējamām represijām, bet pie izslēgta diktofona saņēmām arvien jaunas liecības par maksātnespējas regulējuma apiešanu atsevišķu personu interesēs. Lietas būtība īsumā: virkne maksātnespējas administratoru ciešā sazobē ar tiesnešiem caur Latvijas tiesu sistēmu gluži kā caur tirgus placi īstenojuši visdažādākās shēmas, «aptīrot» daļu vai visus kreditorus vai strādājot kādu atsevišķu klientu (kreditoru vai parādnieku) interesēs. Nereti cīņas rit par miljonu iegūšanu vai zaudēšanu, jo maksātnespējas procesos iesaistīto uzņēmumu aktīvi kopumā mērāmi miljardos. Kā publiski atzinis bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns, šādā veidā ik gadu no legālās ekonomikas iespējams «izcelt» no 10 līdz pat 90 miljoniem latu. Par rupjiem likumpārkāpumiem un iespējamu korupciju maksātnespējas administrācijas procesos trauksmi jau ilgstoši ir cēluši ārvalstu investori, arī Eiropas Komisijas izvērtējošajos ziņojumos par Latvijas reformu gaitu uzsvērts, ka maksātnespējas regulējums un prakse ir būtisks šķērslis tiesiskuma nodrošināšanai. Valdības atzinušas šo par būtisku problēmu, kuras novēršana iekļauta starp prioritārajiem darbiem arī Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta deklarācijā.

Dziļi taustekņi

Rakstos informējām par dažādu grupu – administratoru, vienlaikus arī advokātu – «kooperatīvu vai kolhozu» darbību (piemēram, vienā adresē praktizējoši juristi kļūst par uzņēmumu administratoriem un citi šajā pašā adresē reģistrēti administratori pārstāv kādu no ieinteresētajām pusēm vai dibina firmu, kas pirms maksātnespējas pārņem vērtīgos aktīvus) un viņu saikni ar politisko varu, kā arī ciešām radniecīgām vai ilggadējām koleģiālām attiecībam starp administratoriem un to uzraugiem visdažādākajos līmeņos. Pastāv arī konkrētas finanšu saites starp maksātnespējas administrēšanā iesaistītajiem un politiku, piemēram, administrators Māris Sprūds pēdējo gadu laikā Visu Latvijai un ZZS ziedojis vairāk nekā 70 000 eiro. Taču šīs saites neaprobežojas ar ziedojumiem, jo Tieslietu ministrijas vadošos amatus ilgstoši ieņēmuši politiķi, kas paši ir saistīti ar maksātnespējas procesiem, tāpēc nepārsteidz, ka politiskajā regulējumā ir būtiski trūkumi un valsts faktiski zaudējusi kontroli par šo tieslietu jomu. Piemēram, ilggadējais tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA), kas atkal nominēts šim amatam, kā advokāts ir pelnījis, pārstāvot klientus maksātnespējas lietās, kopš 2006.gada ilgākā laika posmā viņš ir bijis līdzīpašnieks uzņēmumā Baltic Law offices, kas cita starpā konsultējis maksātnespējas jautājumos un firmas adrese ir bijusi prakses vieta arī septiņiem maksātnespējas administratoriem. Arī Baiba Broka (NA), kurai Satver-smes aizsardzības birojs liedzis augstākā līmeņa pielaidi valsts noslēpumiem un kas šonedēļ tieslietu ministres amatā pavadīja pēdējās dienas, ilgāku laiku strādājusi  Latvijas Sertificēto maksātnespējas administratoru asociācijas eksaminācijas komisijā. Šis bizness nav svešs arī bijušajam Tieslietu ministrijas parlamentārajam sekretāram Aigaram Lūsim (NA), kurš pats gadiem bijis maksātnespējas administrators un kādā no intervijām pirmajiem pētījuma rak-stiem Ir zīmīgi izteicās, ka žurnāls vēl novērtēšot maksātnespējas procesa «priekšrocības», kad pats kļūšot maksātnespējīgs, jo «nekas nav mūžīgs».

Rakstos informējām arī par nepietiekamo kontroli par administratoru darbu. Maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas, viņiem nav jāiesniedz deklarācijas, viņu darbu tiešā veidā neuzrauga arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Taču tā bijušajam vadītājam Normundam Vilnītim, kurš KNAB vadīja pašā krīzes karstumā, šīs profesijas pārstāvis 2010.gadā palīdzēja ievērojami uzlabot viņa ģimenes finanšu stāvokli. Vilnīša dzīvesbiedrei piederošā firma DGS mājas  bija nonākusi grūtībās, uzņēmuma parādsaistības sasniedza 1,5 miljonus latu. Kaut arī daļa kreditoru iebilda, firmas izvēlētais administrators Māris Sprūds spēja panākt, ka tiesiskās aizsardzības plāna ietvaros pēc firmas īpašuma pārdošanas banka dzēš 99% no atlikušā uzņēmuma parāda jeb gandrīz pusmiljonu latu. Neviens no iesaistītajiem nevēlējās izskaidrot, kāpēc izrādīta šāda pretimnākšana, bet Vilnītis komentēja: «Zviedrijas karalis ir mans radinieks, tāpēc tāda labvēlība,» atsakoties atbildēt uz jautājumiem, jo Ir rakstus par maksātnespējas procesu aizkulisēm uzskatīja par pasūtījumu. Taču KNAB vārds nav svešs Vilnīša dzīvesbiedres uzņēmuma administratoram – Māri Sprūdu un viņa kolēģi Ēriku Spureli KNAB 2005.gadā aizturēja aizdomās par 15 900 latu kukuļa izspiešanu. Tolaik tika ierosināts kriminālprocess, taču maksātnespējas administratori nav valsts amatpersonas, tāpēc KNAB lietas izmeklēšanu nodeva Ekonomikas policijai, bet 2006.gadā pirmstiesas izmeklēšanas laikā uzraugošais prokurors Sergejs Petruhno lietu izbeidza, jo «izdarītajā nodarījumā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs».