Žurnāls: „Rīgas ūdens” no maciņiem izsūks divreiz vairāk naudas

Vai pašvaldības uzņēmums ūdens ražošanai „Aqua Rīga” ir tikai atrodams uz pudeļu etiķetēm?

No 1.jūlija pašvaldības uzņēmums „Rīgas ūdens” par 25% paaugstinājis dzeramā ūdens samaksu pilsētniekiem. Tas, pēc SPRK pārstāvju žurnālam „Ir” teiktā, ļaus uzņēmumam vairāk pelnīt. Savukārt Konkurences padomes un iepriekšējās valdības kategoriski noraidīto dzeramā ūdens ražošanas „Aqua Rīga” ražotni „Ir” tā arī neizdodas atrast, kas rada aizdomas par kādu shēmu šajā pašvaldībai neraksturīgajā biznesā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulatora (SPRK) padomes loceklis Rolands Irklis žurnālam stāsta, ka regulators „Rīgas ūdenim” ļāvis paaugstināt tarifus, jo augušas gan elektroenerģijas izmaksas, gan algas uzņēmuma darbiniekiem. „Rīgas ūdens” skaidro, ka viens no cenu celšanas iemesliem ir kopējo izmaksu pieaugums, tajā skaitā to, kuras veido ūdens patēriņa samazinājums. Lai arī kopumā pilsētā ēku, kam piegādāt ūdeni, ir vairāk, iedzīvotāju skaits un līdz ar to arī kopējais patēriņš samazinoties.

Tomēr vislielāko kumosu tarifu pieauguma «pīrāgā» veido nevis pieaugušie tēriņi, bet gan daļa, kas iekļauj kapitāla atdeves aprēķinus. Kā skaidro Irklis, „Rīgas ūdens” izmantojis speciālu atrunu tarifu aprēķina metodikā, kas gadījumā, ja ūdenssaimniecības tīkli ir vecāki par 40 gadiem un nav rekonstruēti, paredz iespēju prasīt kapitāla atdevi, nevis tarifā iekļaut fiksētu rentabilitātes procentu. 

Līdz ar to nomainīta aprēķina metodika un tieši salīdzināt abus skaitļus nevar, taču vienkāršiem vārdiem sakot, «mēs atļāvām viņiem vairāk pelnīt nekā iepriekšējā tarifu periodā, agrāk „Rīgas ūdenim” bija 3% tarifu rentabilitāte, šobrīd apmēram 6%,» saka Irklis. Pelnīt vairāk atļauts tādēļ, «lai viņiem būtu iespējams veikt investīcijas,» jo «faktiski „Rīgas ūdenim” peļņas kā tādas pēdējos gados nebija, un investīciju veikšana bija būtiski apgrūtināta.»

Taču gandrīz vai detektīva cienīga izmeklēšana bija jāveic „Ir” žurnālistei, lai atrastu pašvaldības uzņēmumu „Aqua Riga”, kas tika izveidots pirms pāris gadiem, lai nodarbotos ar lētāka dzeramā ūdens ražošanu.

Ar Rīgas domes lēmumu dibinātajai firmai pirms diviem gadiem bija ambiciozi plāni – «pārpludināt» jau tā pieblīvēto fasētā ūdens tirgu ar jaunu piedāvājumu, sākot pašvaldībai piederošo dzeramo ūdeni pārdot pudelēs, bet iegūto peļņu izmantot „Rīgas ūdens” vajadzībām ūdenssaimniecības attīstībai, lai nebūtu jāpaaugstina maksa par krāna ūdeni galvaspilsētas iemītniekiem.

„Aqua Rīga” ūdeni noteikti nefasē Kongresu namā, kas norādīts kā uzņēmuma mītne. Arī „Rīgas ūdens” telpās Meierovica bulvārī 1 „Aqua Rīga” nav atrodams. Toties „Ir” izdodas telefoniski sazināties ar uzņēmuma vadītāju Inetu Zalāni, kura apgalvo – firma joprojām strādā Kongresu nama telpās.

Galu galā žurnāls noskaidroja, ka nekādas ražotnes, ko izrādīt, nemaz nav, jo pašlaik „Aqua Rīga” paši savu ūdeni nefasē. Kā stāsta Zalāne, šis darbs uzticēts koncernam „NP Foods”, lai arī tajā ietilpstošā kompānija „Gutta” faktiski ir konkurents „Aqua Rīga” dzeramā ūdens izplatīšanā.

Pēc Zalānes teiktā, vienošanās paredzot sadarbību uz aptuveni diviem gadiem, tās ietvaros „NP Foods” nodrošina ūdens fasēšanu, bet ar tā realizāciju tirdzniecības tīkliem nodarbojoties pats „Aqua Rīga”. Safasētā ūdens pudeles tiekot glabātas telpās, ko uzņēmums īrē no trešajām personām, un Zalāne vēlreiz atkārto jau dzirdēto solījumu – drīzumā jaunā zīmola ūdens nonākšot arī tirdzniecības ķēdēs.

Tā kā „Aqua Rīga” nav savas ražotnes un ūdens fasēšana uzticēta vienam no konkurentiem, urda jautājums – vai uzņēmums patiesībā ir kas vairāk par etiķetēm, ko līmē uz pudelēm, un ūdens tajās patiešām ir no „Rīgas ūdens” īpašās krātuves?

„NP Foods” pārstāve Rita Voronkova apstiprina – „Aqua Rīga” ūdens pildīšana notiekot „Gutta” ražotnē Valdlaučos, kur no 128 metru dziļurbuma iegūst ūdeni, ko veikalos tirgo ar nosaukumu „Everests”. Taču ūdens no šā urbuma netiekot izmantots “Aqua Rīga” pildīšanai. Pasūtītājs piegādājot savu ūdeni uz ražotni cisternās. Kurš un kā to iegūst, Voronkova nezina teikt, jo “Gutta” pienākumos ietilpst tikai fasēšana.

Vairāk lasiet žurnālā “Ir” rakstā “Naudas pumpis” šeit.