Šāgada beigās Lietuva būs pārrāvusi enerģētisko atkarību no Krievijas – sāks darboties Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālis ar zīmīgo nosaukumu Independence (Neatkarība). «Esat laipni lūgti izmantot,» lietuvieši aicina kaimiņus. Taču Latvija no Gazprom hipnozes vēl joprojām nav modusies
Krievijas agresija Ukrainā ar jaunu vilni uzbangojusi jautājumu par Latvijas galvenā enerģētiskā resursa – gāzes – piegādes drošību, tomēr tālāk par kārtējo enerģijas politikas izklāstu uz papīra valsts nav tikusi. Tikmēr Lietuva gada beigās būs radījusi reālu gāzes piegādes alternatīvu – Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, kas, savu darbību vēl pat nesācis, jau nesis pirmos augļus – Gazprom gāzes cenas samazinājumu Lietuvai par aptuveni 20%. Tehniski gāzi no Klaipēdas var piegādāt arī uz Latviju. Paradoksāli, taču vienīgais, kas šim pavērsienam mūsu valstī gatavojas, ir konkurencē it kā neieinteresētais uzņēmums Latvijas gāze, kurš tagad paplašina cauruļvadus gāzes plūsmai no Lietuvas. Nedz politiķi, nedz lielie gāzes patērētāji Klaipēdas termināli par alternatīvu neuzskata. Kaut gan Rīgu no Klaipēdas šķir tikai četru stundu brauciens, ir sajūta, ka tās ir divas dažādas planētas – skats uz sašķidrinātās gāzes biznesu un termināli Baltijas jūras piekrastē abās vietās ir pilnīgi atšķirīgs.
Rada vēsturi
Lietuvas vēstures veidošana – tā termināli uztver kaimiņvalstī, un ironiskā kārtā šajā procesā ir iesaistīti pavisam cita profila uzņēmumi no Latvijas. Molu, pie kura būs pietauvots peldošais terminālis – gigantisks kuģis ar sašķidrinātās gāzes uzglabāšanas un regazifikācijas iekārtām -, būvē Latvijas ģenerāluzņēmējs BMGS, kas specializējies hidrotehniskajās būvēs. Mazākus kontraktus ieguvuši vēl citi Latvijas uzņēmumi.
«Mums būs viens no visātrāk īstenotajiem šāda veida projektiem industrijā,» izrādot pērn sākto mola celtniecību pie Cūkas muguras salas Klaipēdas ostā, ar entuziasmu stāsta termināļa direktora vietnieks Tads Matuļonis. «Peldošais terminālis ir ne tikai lētāks izmaksu ziņā, bet arī tehnoloģiski ātrāk uztaisāms. Turklāt mēs ļoti ātri saņēmām visus nepieciešamos apstiprinājumus – bija liels atbalsts gan no valdības, gan no pašvaldības, gan no sabiedrības kopumā. Lietuvā ir sajūta, ka tas ir stratēģisks nacionāls projekts,» raksturo Matuļonis.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.