FOTO: Pilnā sparā rit Rīgas pils žāvēšana un rekonstrukcija

Ir pabeigta grīdas siju protezēšana Baltajā zālē un sākti Baltās zāles restaurācijas darbi

Turpinot Rīgas pils rekonstrukcijas darbus, ēkas samirkušo konstrukciju žāvēšana un dezinfekcija patlaban ir būtiskākais uzdevums, kura veikšanai piesaistīti Eiropas labākie speciālisti no Vācijas. Rīgas pils rekonstrukciju plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.novembrim, informē pilnsabiedrība “SBRE”.

Pēc papildu vienošanās noslēgšanas starp “SBRE” un “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) ir palielināts kopējais projektā nodarbināto speciālistu skaits. Tagad objektā dienā vidēji strādā 160 speciālisti, bet vēl 90 nodarbojas ar dažādu Rīgas pilij nepieciešamo priekšmetu restaurāciju vairākās darbnīcās visā Latvijā, ziņo LETA.

Austrumu piebūvē tiek veikti pamatu pastiprināšanas darbi un pāļu izbūve, kas bija apturēti vēsturisku konstrukciju atklāšanas un izmainīto projekta risinājumu izstrādes dēļ. Tāpat tiek pabeigta pārseguma siju protezēšana un pastiprināšana.

Priekšpils daļā ir pabeigta jumta nesošo konstrukciju izbūve virs Rīgas pils konventa ziemeļu daļas, notiek nesošo konstrukciju izbūves darbi virs Parādes kāpņu telpas, un sākti darbi virs Svētku zāles, savukārt Preses centra ēkai tiek mainīts māla kārniņu jumta segums.

Sadarbībā ar Vācijas uzņēmuma “Otto Richter Gmbh – Die Feuchteklinik” speciālistiem ir sākti žāvēšanas un dezinfekcijas darbi, tādejādi risinot ugunsgrēkā cietušās Rīgas pils samirkušo mūru lielāko problēmu. Līdz šim ir veikta galvenās kāpņu telpas, parādes kāpņu telpas, Ģērboņu zāles, Zilā foajē un Baltās zāles dezinfekcija.

Jau pilnībā ir pabeigta grīdas siju protezēšana Baltajā zālē un sākti Baltās zāles restaurācijas darbi. Līdzko tiks pabeigti ēkas žāvēšanas darbi, restaurācijas speciālistu skaits Rīgas pilī tiks palielināts.

Jau ir pabeigta inženiertīklu stāvvadu un maģistrāļu izbūve un iekārtu apsaiste priekšpilī (apkure, ventilācija, ūdensvads, kanalizācija, iekšējie elektrotīkli, vājstrāvas tīkli).

Dažādās restaurācijas darbnīcās visā Latvijā tiek veikti pils logu restaurācijas darbi, kurus plānots pabeigts jau šā gada rudenī. Paralēli notiek iekšdurvju un apkārtmūra žoga restaurācija, bet Svētku zāles gleznu restaurācijas darbi ir paveikti.

Tāpat darbnīcās tiek veikta lustru, mēbeļu un reprezentācijas aprīkojuma restaurācija, kā arī kopiju izgatavošana priekšmetiem, kuriem izstrādāti projekta risinājumi vai ir pieejami prototipi.

Jau vasarā sākta pils dārza labiekārtošana, kā pirmo veicot celiņu segumu izbūvi. Šā gada rudenī pilnībā tiks pabeigta Rīgas pils fasāžu un logu restaurācija, kā arī noslēgta ēkas pastāvīgo jumtu izbūve.

“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un pilnsabiedrība “SBRE” ir radušas pieņemamu risinājumu un atbilstoši Rīgas pils atjaunošanas padomē nolemtajam 22.maijā parakstījušas papildu vienošanos pie sākotnējā līguma par ugunsgrēka radīto seku novēršanu par “SBRE” līdzekļiem, kā arī par citu zaudējumu nodrošināšanu.

Vienošanās paredz, ka ”SBRE” apņemas veikt ugunsgrēka rezultātā nepieciešamos papildu darbus par saviem līdzekļiem un iemaksāt speciālā darījuma kontā naudas summu, kas atbilst aprēķinātajiem ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem gadījumam, ja tiesas ceļā tiks konstatēta būvuzņēmēja atbildība par ugunsgrēka rezultātā nodarīto kaitējumu.

“SBRE” nekavējoties apņēmies darījumu kontā ieskaitīt nodrošinājumu vairāk nekā vienu miljonu eiro. Savukārt atlikušie aptuveni 3,7 miljoni eiro šajā kontā tiks ieskaitīti līdz 2014.gada 15.jūlijam.

Noteikts, ka darījuma summai kontā jāatbilst aprēķinātajiem zaudējumiem, kas ir 4 857 931 eiro.

VNĪ un ”SBRE” vienojās par līgumā noteikto visu Rīgas pils Priekšpils rekonstrukcijas un restaurācijas darbu beigu termiņu. Plānots, ka Valsts prezidenta kanceleja savā rezidencē varēs atgriezties 2015.gada 1.novembrī.

Pagājušajā nedēļā Valsts policija (VP) Rīgas pils ugunsgrēka lietu nodevusi Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, līdz ar to izmeklēšana šajā lietā ir pabeigta, informē VP.

Kriminālprocesā par aizdomās turētajiem atzīti trīs vīrieši. Visi trīs tiek turēti aizdomās par ugunsdrošības noteikumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums, taču vienam no aizdomās turētajiem papildus tiek inkriminēta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības, kā rezultātā iestājušās smagas sekas.

Kā ziņots, Rīgas pils ugunsgrēka lietā aizdomās tiek turēti atbildīgais būvdarbu vadītājs no pilnsabiedrības “SBRE”, kā arī apakšuzņēmēja “Fritex” strādnieks, kas neuzmanības dēļ varētu būt izraisījis aizdegšanos. Patlaban nav zināms, kura ir trešā būvnieku amatpersona, pret kuru varētu tikt celtas apsūdzības Rīgas pils ugunsgrēka lietā. Amatpersonas bijušas atbildīgas par ugunsdrošības noteikumu ievērošanu.

Ugunsgrēks Rīgas pilī naktī uz 2013.gada 21.jūniju izcēlās pils rekonstrukcijas darbos nodarbināto strādnieku bezatbildīgas rīcības rezultātā. Būvnieki 20.jūnija dienā bēniņos virs Rīgas pils Svētku zāles ar fleksi griezuši vecās ventilācijas caurules. Īsi pirms darba laika beigām griešanas procesā radusies dzirkstele izraisījusi aizdegšanos, ko strādnieki, izmantojot divus ugunsdzēšanas aparātus, apdzēsuši.

Tomēr neviens neesot palicis uzraudzīt degšanas vietu, kas saskaņā ar normatīviem būtu bijis jādara 12 līdz 24 stundas. Tāpat par notikušo aizdegšanos neesot informēta Militārā policija, kurai pils telpu apsardze nodota pēc darba laika beigām.