Kā apzināties modernās atkarības?

Modernās atkarības ir bīstamākas, jo sabiedrība par tām nav pietiekami informēta, trūkst zināšanu, kā tās pamanīt

Vai jūs savam bērnam dotu alkoholu, lai nomierinātu un iepriecinātu brīvdienās? Pieņemu, ka 99 procenti vecāku par šādu jautājumu neizpratnē ieplestu acis. Emocionālākie pat būtu gatavi vicināt dūres kliedzot: “Tu gribi, lai mans bērns kļūst par alkoholiķi!?”

Pieaugušie zina, cik postošas sekas var būt regulārai alkohola lietošanai. Pat tie, kuri ik pa laikam paši iedzer kādu glāzīti, apzinās, kā tas kaitē veselībai. Arī bērni un pusaudži ir pietiekami izglītoti ne tikai par to, cik bīstama ir atkarība no alkohola, bet arī narkotikām, smēķēšanas un tamlīdzīgi.

Kopā ar biedrības “Esi brīvs!” pārstāvjiem regulāri viesojos dažādās skolās, bērnunamos, bērnu un jauniešu centros, lai stāstītu par smēķēšanas, alkohola un narkotiku atkarības bīstamību. Esmu novērojusi, ka lielākā daļa nodarbību dalībnieku ir informēti ne tikai par klasiskajiem atkarību veidiem, bet arī diskutē par modernajām atkarībām. Ir reizes, kad interaktīvajai nodarbībai atvēlēto laiku izmantojam, lai parunātu ar bērniem un jauniešiem par tā saukto moderno atkarību postošajām sekām.

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju neapzinās, ka līdz ar moderno Rietumeiropas dzīvesveidu ienākušas ir arī t.s. modernās atkarības, no kurām biežākās ir – atkarība no ātrajām uzkodām, mobilajām ierīcēm, sauļošanās u.c. 

Nemānīsim sevi – atkarību klasifikācijā nepastāv iedalījums “sliktās” un “ne tik sliktās”. Tā ir slimība, neatkarīgi no ierosinātāja un izpausmēm. Turklāt progresējoša.

Tā sauktās modernās atkarības ir pat bīstamākas, jo sabiedrība par tām nav pietiekami informēta, trūkst zināšanu, kā tās pamanīt, ko ar tām iesākt. Ja sabiedrība dara visu, lai ierobežotu alkohola patēriņu, smēķēšanu un narkotiku lietošanu, tad, cik liela vērība tiek pievērsta tam, lai tāpat rīkotos ar citiem ieradumiem, kas izraisa atkarību – ātro uzkodu ēšanu, sauļošanos solārijā, tetovēšanos, pārmērīgu sociālo tīklu lietošanu u.c.?

Atgriežoties pie sarunas par bērniem. Apzinīgākie vecāki varbūt mēģinās hamburgerus aizstāt ar kartupeļiem un burkāniem tik ilgi, kamēr bērns pieradīs pie veselīgas pārtikas, taču daļa tomēr padodas savu atvašu manipulatīvajam aicinājumam – iebraukt ātro uzkodu restorānā, lai lēti un ātri remdētu izsalkumu. Nereti vecākiem pašiem ļoti garšo ēdiens, ko piedāvā ātro uzkodu ēstuves un, turp vezdami bērnus, viņi parāda, ka ēst neveselīgi nav nekas neparasts. Nav noslēpums, ka daudzām ģimenēm došanās uz šādām vietām ir kļuvusi par normālu brīvdienu sastāvdaļu, ģimenes svētkiem. Tur nav nekā nosodāma, ja vien ieradums nepāraug atkarībā.

Kāre pēc neveselīgas pārtikas ir atkarību izraisoša. Tāpat kā neremdināma vēlme iegūt brūnu ādas toni vai “dzīvošana” virtuālajā pasaulē.

Masu medijos regulāri tiek publicēti pētījumu rezultāti, kas parāda, kā palielinājies to cilvēku skaits, kuriem ir palielināts svars un kā audzis ādas vēža pacientu skaits. Sabiedrība par šiem jautājumiem epizodiski diskutē, taču reālu uzlabojumu nav. Viens no iemesliem – netiek runāts par šīm darbībām kā atkarību izraisošām.

Vai pēc ziņas, ka aptuveni piektajai daļai pirmklasnieku Latvijā ir liekais svars, kaut kas mainījās? Man radies iespaids, ka Latvijā trūkst speciālistu, kas nodarbotos ar šo jautājumu un varētu sniegt sabiedrībai skaidrojumu par problēmas cēloņiem, piedāvātu reālu risinājumu. Patlaban vienīgais informācijas kanāls, kur mums tieši pasaka, ka ēdiens var izraisīt atkarību, ir amerikāņu TV raidījums, kurā atainota cilvēku cīņa ar šo problēmu. Tā nav normāla situācija, ja paturam prātā Slimību profilakses un kontroles centra statistiku, ka aptuveni 20 procentiem pirmklasnieku ir palielināts ķermeņa svars un aptaukošanās.

Par to, ka ātrās uzkodas, pārmērīga sauļošanās vai sociālo tīklu lietošana var izraisīt atkarību, nepietiekami diskutē arī skolās. Uzskatu, ka nevaram paļauties uz masu medijiem kā uz vienīgajiem izglītotājiem. Vecākiem būtu jārunā ar bērniem pašiem.

Aicinu ikvienu mammu un tēti, lai līdz ar vasaras brīvlaiku izrunātu ar bērniem, cik bīstamas sekas var radīt modernās atkarības un, ja ir nojauta, ka bērns, iespējams, kļūst atkarīgs – neizlikties, ka viss ir kārtībā, bet savlaicīgi meklēt palīdzību.

Autore ir psihoterapeite un biedrības “Esi brīvs!” valdes priekšsēdētāja