Cēlies no vācbaltiešu teologa ģimenes, Gotfrīds kopš bērnības atminas tēva un radinieku ilgas pēc Latvijas. Uz šejieni viņš brauc kā uz tēvutēvu dzimteni.
Pietika ar gadu ilgām teoloģijas studijām, lai Gotfrīds Bīlenšteins saprastu, ka atšķirībā no tēva un slavenā vectētiņa, latviešu etnogrāfijas un folkloras pētnieka Augusta Bīlenšteina nevēlas kļūt par mācītāju. Taču, nejauši iepazinies ar kādu keramiķi, viņš atklāja jaunu un brīnišķīgu amatu, ar kuru iepriecina sevi un citus nu jau 43 gadus. 12 gadus viņš strādājis Berlīnē kādā sociālās aprūpes mājā, kur bija izveidojis podnīcu cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem. Šīsvasaras sākumā līdzīgu keramikas darbnīcu viņš atklāja Latvijas Sarkanā Krusta Kurzemes komitejas sociālās aprūpes centrā Stūrīši Talsu novada Laidzē.
Gotfrīds Bīlenšteins jau pirms diviem gadiem, vēl būdams Berlīnē, Vācijas vēstniecībai Latvijā lūdza palīdzēt atrast keramiķa darbu sociālās aprūpes jomā. Kad vēstniecība ieteica sazināties ar Stūrīšiem un vadītāja ierādīja vairākas telpas, arī vecu namiņu, Gotfrīds uzrakstīja projektu podnīcas izveidošanai un aicinājumu ziedot izsūtīja radiem, draugiem un kolēģiem. «Savācu 25 000 eiro, nepavisam ne tik maz. Arī bijušie kolēģi atbalstīja - uzdāvināja glazūru, darbarīkus un daudzas citas lietas, kas vajadzīgas darbnīcai,» stāsta Gotfrīds mazliet kokainā krievu valodā.
