Par jaunākajiem mazumtirdzniecības un algu datiem
Jaunākie mazumtirdzniecības un atalgojuma dati, kas ar CSP laipnu vēlību šoreiz ir publicēti vienā dienā, sniedz skaidru signālu, ka ekonomika silst ne tikai no ārpuses, bet arī no iekšpuses.
Ļoti reti makrojaunumi sniedz tik spēcīgu sajūtu, ka ekonomikā notiek pavērsiens. Mazumtirdzniecības pieaugums aprīlī par 10,5% ir ļoti uzkrītošs, bet ne tik nozīmīgs skaitlis – palīdzējis bāzes efekts (neparasti mazais apgrozījums pērnajā aprīlī), tas ir tikai viens mēnesis un tirdzniecības līknei tīk pārvietoties zigzagveidīgi.
Turpretim bruto algu pieaugums pirmajā ceturksnī par 7,2% jau ir ļoti nopietns signāls. Līdz šim lielākais kāpums šajā izaugsmes ciklā bija 5,1% pērnā gada trešajā ceturksnī. Apvienojumā ar ļoti zemo inflāciju un nodokļu samazināšanu tas ir radījis reālās neto algas kāpumu par 9,1%. Te ir runa jau par trim mēnešiem, turklāt vēsture liecina, ka algu pieaugums, ja reiz uzņēmis tempu, tik viegli neapstājas.
Varētu izvirzīt hipotēzi, ka algu pieaugumu veicināja pāreja uz eiro, algu lielumiem tiekot noapaļotiem uz augšu. Iespējams, taču acīmredzot uzņēmumi to varēja atļauties, jo neviens jau neliedza algas pārrēķināt precīzi, arī tā daudzviet ir darīts.
Latvija patlaban varētu būt valsts ar augstāko iedzīvotāju īpatsvaru, kuri no galvas precīzi nezina, cik liela ir viņu alga. Katrā ziņā pašreizējā darba tirgus situācijā nav iespējama algu samazināšana, darbiniekiem ir pārāk lielas iespējas tam nepiekrist.
Ja vien attiecības starp Eiropas Savienību un Krieviju neattīstīsies pēc galēji nelabvēlīga scenārija un ekonomika nesaņems spēcīgu triecienu no eksporta puses tirdzniecības sankciju ietekmē, turpmāk ceturkšņos algu un patēriņa pieaugums spirālveidīgi vīsies uz augšu. Tas var nenotikt katrā atsevišķā ceturksnī, algu gada pieaugumu pirmajā ceturksnī nedaudz veicināja arī bāzes efekts, bet par kopējo virzību šaubu nav.
Tad būs rūpīgi jāraugās, lai algu kāpums nesāk pārāk kaitēt starptautiskai konkurencei pakļauto nozaru attīstībai. Labklājības pieaugums ir ekonomiskās politikas galīgais un augstākais mērķis, taču uz to ir jātiecas ar prātu.
Ir jāapzinās, ka Eiropas Centrālās bankas monetārā politika Latvijai kā strauji augošai ekonomikai visai tuvā nākotnē kļūs stipri nepiemērota. Tas vēl tā nav tagad, kreditēšana joprojām ir ļoti vāja, taču situācija mainīsies.
Tāpēc ir ļoti iespējams, ka makroekonomiskās stabilitātes labā un jo īpaši ievērojot eksportējošo uzņēmumu intereses, kaut kad diezgan tuvā nākotnē, iespējams, no 2016.gada Latvijai būs ļoti vēlams veidot budžetu ar pārpalikumu. Tas būs vajadzīgs, lai bremzētu patēriņa veicinātu pārkaršanu un darba ražīguma attīstībai krasi neatbilstošu algu kāpumu.
Tas, ka algas augs straujāk par ražīgumu, kad darba ņēmēju ienākumu daļa krīzes ietekmē ir krasi samazinājusies, ir neizbēgami un saprāta robežās nav nekas slikts. Mēreni spēcīgs algu pieaugums liek uzņēmumiem aktīvāk domāt par darba ražīguma palielināšanu. Tātad tas var mazināt citu bieži apraudātu problēmu – vismaz šķietami zemo inovāciju līmeni mūsu ekonomikā. Lielākās algas cels Latvijas kā dzīvesvietas konkurētspēju un atgriezīsies vairāk emigrantu. Tās arī veicinās ieguldījumus mājokļu remontā un celtniecībā, tātad iespēju lielākai iedzīvotāju daļai apmesties ekonomiskās aktivitātes centros un t.s. dabiskā bezdarba sliekšņa pazemināšanos. Taču šie mērķi ir jāsabalansē ar citu ļoti svarīgu uzdevumu – preču un pakalpojumu eksporta īstermiņa konkurētspēju.
Makroekonomiskās politikas veidotājiem dilemmas turpmākajos gados kļūs patīkamākas, taču tās nekļūs intelektuāli vienkāršākas, drīzāk otrādi.
Šodienas datiem vajadzētu pielikt punktu runām par jebkādu patēriņa nodokļu samazināšanu samazinātu PVN likmju veidā vai tamlīdzīgi, jau sāk trūkt vārdu, lai raksturotu šādu ideju nesaprātīgumu. Tieši otrādi, nodokļu likmes nākamgad un jo īpaši aiznākamgad būs jāpaaugstina tā, lai patēriņa kāpumu bremzētu, vienlaikus pēc iespējas samazinot nodokļu slogu uz mazajām algām, tādējādi palīdzot ražotājiem konkurēt.
Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis
Komentāri (37)