CVK priekšsēdis jau kārtējo reizi sola līdz nākamajām vēlēšanām novērst konstatētos balsu skaitīšanas trūkumus
Lai arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās sestdien, 24.maijā, Latvijā piedalījās rekordzems vēlētāju skaits – tikai trešdaļa jeb 30% vēlētāju, Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) spējas laikus apkopot balsošanas rezultātus jau otro gadu samazinās. Tā šoreiz balsis tika pilnībā saskaitītas tikai svētdienas vakarā. Viens no iemesliem, kāpēc kavējās balsu saskaitīšana, bija Latvijas ieslodzījumu vietās esošo balsu apkopošana, kā arī problēmas ar balsu elektronisko saskaitīšanas sistēmu. Šīs bija pirmās vēlēšanas, kad cietumniekiem atļauts vēlēt.
Rīgas 42.vēlēšanu iecirknim bija uzdots saskaitīt visu Rīgas cietumos ieslodzīto balsis. Tieši tas izrādījās lielākais EP vēlēšanu balsu skaitīšanas klupšanas akmens – septiņiem iecirkņa darbiniekiem nācās papildus pārbaudīt aptuveni 1200 ieslodzīto balsotāju datus, lai pārliecinātos, ka viņi nav nobalsojuši iecirkņos, kuros ir reģistrēti pēc savas dzīvesvietas. Šī pārbaude un datu fiksēšana elektroniskajā skaitīšanas sistēmā šā iecirkņa darbu aizkavēja līdz pat svētdienas deviņiem vakarā, kamēr citi vēlēšanu iecirkņi darbu pabeidza jau naktī pēc vēlēšanām.
Elektroniskā balsu skaitīšanas sistēma ir tā uzbūvēta, ka datu pārbaudes pieprasījumi uz citiem iecirkņiem jāsūta pa vienam, taču sistēmā šis process noticis lēni, skaidroja Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins. Kamēr sistēmā nav saņemts apstiprinājums, ka vēlētājs tiešām nav nobalsojis iecirknī savā dzīvesvietā, tikmēr nav iespējams pabeigt rezultātu elektronisko apkopošanu konkrētajā iecirknī un līdz ar to visā pašvaldībā un valstī.
Lēmumu par to, ka ieslodzījuma vietās esošo balsotāju balsis jāskaita vienam vēlēšanu iecirknim, pieņēmusi Rīgas vēlēšanu komisija, kas pirms tam uzskatījusi, ka ieslodzīto balsis spēs pārbaudīt laikus. CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars atzinis, ka cietumnieku balsu skaitīšanas centralizācija vienā iecirknī bija kļūda, no kuras varēja izvairīties, sadalot šīs balsis pa vairākiem iecirkņiem.
Savukārt Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Kokins intervijā “Ir” kritizē sistēmas darbību un atzīst: „ir bezjēdzīgi pārbaudīt, vai ieslodzītie ir balsojuši citur, jo cietumnieki tomēr atrodas ieslodzījumā un viņi nespēj izbēgt no cietuma, nobalsot un paspēt atgriezties atpakaļ”. Turpmāk, viņaprāt, CVK būtu jāsadarbojas ar Ieslodzījumu vietu pārvaldi, lai ieslodzīto datus jau laikus izņemtu no viņu deklarēto dzīvesvietu iecirkņu reģistra, vai arī jāizveido atsevišķi vēlēšanu iecirkņi cietumos.
Līdzīgas problēmas bija arī tam vēlēšanu iecirknim, kas bija atbildīgs tikai par vēlētāju balsīm, kas saņemtas pa pastu. Arī tur iecirkņa komisijas darbs ieilga līdz svētdienas pulksten deviņiem, kamēr bija pārbaudīti visi balsotāji – vai viņi nav nobalsojuši vēl citur. Ar šādas pārbaudes laikietilpīgām problēmām nesaskārās tikai slimnīcās balsojušo vēlētāju pārbaude.
Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins vaino elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu kopumā un izstrādāto programmatūru. Viņaprāt, balsu skaitīšana elektroniski prasa vairāk laika nekā vecā metode, kad rezultāti tika saskaitīti manuāli.
„Lai arī rezultātu elektroniska saskaitīšana vēlēšanās notiek jau otro reizi, programma vēl nav pilnībā izstrādāta, lai būtu viegla un saprotama komisiju darbiniekiem, kas strādā ar šo programmu vēlēšanu laikā,” “Ir” stāsta Kokins.
Ir daudz lietu, kas kopā ar jauno sistēmu apgrūtina balsu skaitīšanu. Kā piemēru viņš min jauno elektronisko vēlēšanu gaitas reģistrācijas žurnālu. „Programma ir sarežģīta, un cilvēkam, kuram nav bijis praktiskas pieredzes ar šo programmu vai pat nav bijis apmācības, kā ar to rīkoties, vēlēšanu laikā ir milzīgas problēmas ar to strādāt,” saka Kokins. Papildu spriedzi darbiniekiem arī radot programmatūras versiju biežie atjauninājumi, kas turklāt veikti pat vēlēšanu laikā.
Savukārt Cimdars arī šogad, tāpat kā pērn pašvaldību vēlēšanās, uzskata – vairāk par sistēmu un programmatūru, kas, pēc viņa domām, nav sarežģīta, vainojams cilvēciskais faktors. „Cilvēki ne vienmēr semināros grib apgūt to, kā jāstrādā ar šo programmu, un bieži gaida, ka tik ātrāk beigsies semināri.”
Pērn “Ir” rakstīja, kāpēc ļoti ieilga balsu skaitīšana pašvaldību vēlēšanās. Toreiz vēlēšanu elektronisko balsu skaitīšanas sistēmu jeb “Latvijas Nokia”, kā to intervijā “Ir” nodēvēja CVK priekšsēdētājs Cimdars, arī neesot spējuši pareizi darbināt cilvēki. Tomēr vēlēšanu iecirkņu darbinieki uzskatīja, ka viņiem trūcis instrukciju un laika notestēt jauno sistēmu.
Kāda vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja “Ir” teica, ka, viņasprāt, jāveido atsevišķas apmācības tiem iecirkņu komisiju darbiniekiem, kuri pirmo reizi iesaistās vēlēšanu darbā. Šīs atsevišķās apmācības ļautu sekretāriem un citiem pieredzējušiem iecirkņu darbiniekiem individuāli iepazīties ar skaitīšanas sistēmu un programmatūru, ar kuru viņiem būs jāstrādā tieši vēlēšanās. Šogad pirms vēlēšanām instrukcijas par jauno programmatūru iecirknis saņēmis tikai iepriekšējā dienā, bet uz apmācības semināru bijis jādodas iecirkņa IT speciālistam, nevis kādam no komisijas locekļiem, kuriem bija tieši jādarbojas ar jauno elektronisko sistēmu.
Arī Kokins uzskata, ka elektronisko vēlēšanu sistēmu vajag uzlabot, pieaicinot komisiju darbiniekus, kas izstrādātājiem dotu savu redzējumu, kā šai programmai būtu jāfunkcionē. Programmas gala versijai, pēc Kokina teiktā, jābūt gatavai jau laikus pirms vēlēšanām, lai ar to var iepazīstināt komisiju darbiniekus. Viņš arī aicina programmas atjauninājumus neveikt tieši vēlēšanu laikā, kas mulsina un lieki satrauc iecirkņu darbiniekus.
Kā šīs problēmas tiks risinātas līdz rudenim, kad gaidāmas 12.Saeimas vēlēšanas, “Ir” vaicāja Cimdaram. Viņš atbildēja, ka tuvākajās nedēļās no visiem vēlēšanu iecirkņiem Latvijā CVK saņems sūdzības un ierosinājumus, kā uzlabot vēlēšanu un balsu saskaitīšanas norisi. Tad arī tiks strādāts pie risinājumiem.
Viņš teic, ka turpināsies apmācības semināri, lai iepazīstinātu iecirkņu datorspeciālistus un priekšsēdētājus ar balsu skaitīšanas sistēmu. Cimdars arī uzsver, ka Saeimas vēlēšanās iedzīvotāji nebūs “piesieti” pie viena iecirkņa, kā tas bija EP un pašvaldību vēlēšanās, līdz ar to nebūs jāveic saziņa un datu pārbaude starp iecirkņiem, kuros vēlētājs ir reģistrēts un kuros reāli nobalsojis.
Komentāri (27)