fbpx

Kas EP deputātiem darāms vides uzlabošanā 3

Publicitātes foto
Sigita Namatēva
Print Friendly, PDF & Email

Latvijai aktīvāk jāaizstāv savas intereses ES vides apsaimniekošanas jautājumos

Vēl pirms pāris gadiem Latvija starptautiskajā „Environmental Performance Index” ierindojās augstajā 2.vietā, bet tikko veiktajā pētījumā atrodamies jau 40.vietā. Šie dati liecina, ka mēs nevaram vairs paļauties tikai uz mūsu dabas bagātību un daudzveidību, bet ir pēdējais brīdis sākt darbu valsts līmenī, lai vides apsaimniekošanas un vides aizsardzības jautājumi kļūtu par mūsu prioritāti. Ar saukļiem par zaļo ekonomiku, ekoloģiju vien nepietiks.

Eiropai jālemj par jauniem vides apsaimniekošanas mērķiem

Jaunajam Eiropas Parlamentam, kura Latvijas deputātus šonedēļ vēlēsim, Eiropas Komisijai un arī Latvijai kā 2015.gada pirmā pusgada Eiropas Savienības (ES) prezidējošai valstij būs jārisina nozīmīgi vides apsaimniekošanas un vides aizsardzības jautājumi. Diemžēl līdz šim Latvijas interešu pārstāvniecība ES vides apsaimniekošanas politiku izstrādē ir bijusi mazaktīva, un mūsu vietā lēmumus ir pieņēmušas citas valstis. Tomēr citu valstu panāktās vienošanās un pieņemtie lēmumi attiecas arī uz mums – un ne tikai direktīvu vai regulu formā, bet arī konkrētos finansiālos ieguldījumos un izdevumos ikvienam patērētājam.

Patlaban ir „atvērtas” diskusijas par apjomīgiem grozījumiem vismaz trijās ES direktīvās, kas noteiks arī saistošus mērķus atkritumu apsaimniekošanā un pārstrādē visām ES dalībvalstīm turpmākajam periodam. Būs jāizstrādā, jāsaskaņo un jāpieņem grozījumi gan direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu, direktīvā par atkritumu poligoniem, kā arī atkritumu „jumta” direktīvā.

Jāturpina investīcijas atkritumu pārstrādē

Direktīvā par iepakojumu un izlietoto iepakojumu gaidāmi jauni mērķi dalībvalstīm – tie attieksies uz iepakojuma apjomu, kas ir jāpārstrādā vai jāreģenerē (piemēram, sadedzināšanas procesā, iegūstot elektrību un siltumu).

Vācija jau tagad pārstrādā tuvu 80% no visa izlietotā iepakojuma, bet pārējos atkritumus sadedzina, līdz ar to poligonos noglabātais apjoms līdzinās nullei. Taču Latvijā joprojām aptuveni 90% atkritumu joprojām nonāk poligonos. Lai mainītu šo % un tuvotos Latvijai noteiktajam mērķim (līdz 2020.gadam pārstrādāt vismaz 50% no mājsaimniecību atkritumiem), mums ir jāturpina investīcijas atkritumu pārstrādē.

Sagaidāms, ka vecās ES dalībvalstis, strādājot pie direktīvu grozījumiem, vēlēsies paaugstināt mērķus un virzīsies uz to, lai visām valstīm būtu jānodrošina pilnīga atkritumu pārstrāde un poligonos vairs nekas nenonāktu.

Plašas diskusijas gaidāmas arī par plastmasas maisiņu lietošanas ierobežošanu, kas ietekmēs arī mūsu uzņēmējus, lai viņi varētu laikus gatavoties un pāriet uz videi draudzīgāku iepakojumu. Un arī šajā jautājumā svarīgi ir Latvijā attīstīt atkritumu pārstrādi, jo arī bioplastmasas maisiņi dabā sadalās tikai kontrolētā kompostēšanas procesā ilgākā laikā.

Taču mēs nedrīkstam aizmirst un mums arī ES līmenī ir jāatgādina, ka atkritumu apsaimniekošanas un pārstrādes tradīcijas Latvijā ir vēl salīdzinoši jaunas un tik apjomīgas investīcijas mums pagaidām nav pa kabatai. Katra mērķa izpildei pretī ir arī investīciju apjoms, par kuru galu galā samaksā patērētāji. Tāpēc Latvijai būtu jāaizstāv savas intereses, lai pāreja uz pilnīgu atkritumu pārstrādi notiktu samērīgos termiņos un izvirzītie mērķi būtu Latvijas situācijai atbilstoši. Pozitīvs interešu pārstāvniecības piemērs ir pirms vairākiem gadiem panāktais pārejas periods līdz 2015.gadam, kurā Latvijai ir jāizpilda iepakojuma reģenerācijas mērķi, kas citām valstīm bija saistošs jau 2008.gadā.

Turklāt ar pašu resursiem šādiem apjomīgiem ieguldījumiem vien nepietiek, ir nepieciešams mērķtiecīgāk arī ar ES fondu finansējumu atbalstīt privātā sektora atkritumu pārstrādes iniciatīvas.

Patlaban, lai arī pamatoti, ir īpaši populāri runāt arī par Latvijas energoneatkarības veicināšanu. Visbiežāk diskusija vērsta uz šķeldas, vēja, ūdens vai saules enerģijas plašāku izmantošanu, taču, piemēram, kā kurināmais plaši tiek izmantota arī atkritumu masa jeb RDF. Latvijā to pagaidām praktizē tikai viens uzņēmums, kas turklāt lielāko daļu RDF importē. Sanāk, ka tiek importēti citu valstu atkritumi, jo RDF kā atjaunojamais kurināmais valsts līmenī ir atstāts novārtā.

Lai samazinātu Latvijas atkarību no fosilajiem importētajiem energoresursiem un veicinātu atkritumu efektīvu izmantošanu, Latvijas likumdevējiem jau tagad Atkritumu apsaimniekošanas likumā būtu jānosaka, ka vispirms RDF ir jāiepērk no vietējiem atkritumu apsaimniekotājiem un pārstrādātājiem, bet tikai pēc tam to var importēt. Un tas nebūs pretrunā ES normām, jo katra dalībvalsts var arī nacionālā līmenī regulēt šādus jautājumus.

Vai topošajiem EP deputātiem vides apsaimniekošanas jautājumi nav aktuāli?

Latvijas deputātiem Eiropas Parlamentā un arī Latvijai kā ES prezidējošai valstij ir unikāla iespēja izvirzīt vides apsaimniekošanas un aizsardzības jautājumus kā vienu no savām prioritātēm un noteikt visas ES vides apsaimniekošanas un aizsardzības dienaskārtību turpmākajiem gadiem.

Tomēr, papētot Eiropas Parlamenta vēlēšanām iesniegto 14 kandidātu sarakstu 4000 zīmju programmas, nākas secināt, ka izpratne par šo jautājumu nozīmību un aktualitāti visā Eiropā krietni atpaliek. Apsveicami, ka liela daļa partiju runā par zaļo energoresursu plašāku izmantošanu, bet tādi jautājumi kā atkritumu savākšana, apsaimniekošana un pārstrāde, tai skaitā arī energoresursos, kur aktīvu pozīciju ieņem tā sauktās vecās ES dalībvalstis, netiek pieminēti nemaz. Tomēr šīs ir jomas, kurās sevi var pierādīt un attīstīt arī mūsu uzņēmumi, veidojot Latvijā jaunas darba vietas un radot ienākumus valsts budžetā.

Investīcijas vides apsaimniekošanā ir investīcijas Latvijas ekonomikā

Ne tikai Latviju pārstāvošajiem deputātiem Eiropas Parlamentā, bet arī valdībai, veidojot prezidentūras dienaskārtību, būtu jāizvirza konkrētas prioritātes arī vides apsaimniekošanas jomā, skaidri apzinoties, ka investīcijas vides apsaimniekošanā ir ieguldījums ne tikai mūsu dzīves kvalitātē, bet arī Latvijas ekonomikā kopumā. Ja Latvija vēlas būt viena no pasaules zaļajām ekonomikām, mums daudz aktīvāk ir jāpiedalās ES lēmumu pieņemšanas procesos.

Autore ir a/s „Latvijas Zaļais punkts” valdes priekšsēdētāja

 

Komentāri (3)

at yahoo 15.11.2019. 21.35

… [Trackback]

[…] Find More Information here to that Topic: ir.lv/2014/05/23/kas-ep-deputatiem-darams-vides-uzlabosana/ […]

0
0
Atbildēt

0

w88 14.10.2019. 05.48

… [Trackback]

[…] Read More Info here to that Topic: ir.lv/2014/05/23/kas-ep-deputatiem-darams-vides-uzlabosana/ […]

0
0
Atbildēt

0

… [Trackback]

[…] Find More to that Topic: ir.lv/2014/05/23/kas-ep-deputatiem-darams-vides-uzlabosana/ […]

0
0
Atbildēt

0

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu