Avīze “Neatkarīgā” Grūbem pārmet iespējamu interešu konfliktu un raksta, ka KNAB ierosinājis pārbaudes lietu
Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieks Gints Grūbe informāciju par viņa iespējamo interešu konfliktu, par ko Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi, sauc par nepatiesu un apmelojošu un apsver iespēju vērsties tiesā pret žurnālistu Imantu Liepiņu, kas šo informāciju esot nosūtījis KNAB.
Kā biznesa portālam “Nozare.lv” pastāstīja Grūbe, viņš par KNAB sākto pārbaudi par viņa iespējamo interešu konfliktu uzzinājis šorīt no publikācijas laikrakstā “Neatkarīgā” un nosūtījis KNAB vēstuli ar lūgumu informēt viņu par šo lietu.
Grūbe uzsver, ka KNAB nav ierosinājis lietu, bet gan sācis pārbaudi par faktiem saistībā ar Liepiņa iesniegto informāciju. Grūbe norāda, ka publicētā informācija ir faktu sagrozīšana un tā ir nepatiesa un apmelojoša. Grūbe konsultēsies ar advokātiem par iespēju vērsties tiesā pret Liepiņu par goda un cieņas aizskaršanu.
Jau ziņots, ka laikraksts “Neatkarīgā” ceturtdien vēstīja – par iespējamu interešu konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs sācis pārbaudi pret Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāja vietnieku Gintu Grūbi.
Par to, ka pret Grūbi 8.maijā ierosināta pārbaudes lieta, laikrakstu informēja KNAB priekšnieka vietniece Ilze Jurča. Jautājumam uzmanību pievērsusi arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko jautājumu komisija, kura varētu Grūbes iespējamo interešu konfliktu izskatīt otrdienas sēdē, ziņo LETA.
Grūbe ir producents un scenārists, kurš kādu laiku piedalījies arī televīzijas raidījumu veidošanā. Pirms diviem gadiem viņš tika ievēlēts arī NEPLP un viņa tiešais darba pienākums ir uzraudzīt Latvijas Televīzijas darbību, taču tas viņam nav traucējis pelnīties arī citur. Viņš ir 50% kapitāldaļu īpašnieks producentu SIA “Mistrus Media”, kā arī piedalās mākslinieciskajā padomē nodibinājumā “Rīga 2014”.
Tiek pieļauts, ka Grūbe atrodas interešu konflikta stāvoklī tieši saistībā ar kino nozares projektiem, jo paralēli uzskaitītajiem pienākumiem viņš veic Latvijas Filmu padomes priekšsēdētāja pienākumus. Jāņem vērā, ka Filmu padome ar savu darbu ietekmē valsts līdzekļus dalošā Nacionālā kinocentra (NKC) darbību un formulē tos nosacījumus, pēc kuriem kinocentram jāvadās, dalot trūcīgo valsts finansējumu filmu nozarei.
Filmu padomes priekšsēdētāja loma šajā procesā ir visai būtiska. Ja kāds no potenciālajiem finansējuma pieprasītājiem, tajā skaitā “Mistrus Media”, jau iepriekš ir informēts par valsts vārdā definētajām prioritātēm, nav samērā grūti konkursā pieteikt tieši tādu projektu, kādu jau iepriekš NKC būs noteicis kā nozīmīgu un tātad atbalstāmu.
Papētot “Mistrus Media” iesniegtos finansējuma pieprasījumus, gandrīz vienmēr trāpīts desmitniekā: pieprasīta valsts nauda tieši stratēģijai atbilstošu projektu realizācijai. 2012.gadā NKC atbalstījis divus “Mistrus Media” iesniegtos projektus kopsummā par 65 000 latiem (apmēram 10% no togad kopējā vispār pieejamā valsts finansējuma filmu nozarei). 2013.gadā reģistrēts ievērojams kāpums: NKC piešķīrums trijiem “Mistrus Media” projektiem bijis vairāk nekā 225 000 latu liels (apmēram 30% no kopējā pagājušogad valsts veltītā finansējuma filmu nozarei). Uz šo gadu ar NKC starpniecību “Mistrus Media” tika pie atsevišķa atbalsta vēl diviem projektiem: 30 700 latu plus vēl 10 000. Kopā tātad vairāk nekā 355 tūkstoši latu.
Nodibinājuma “Rīga 2014” uzdevums ir nodrošināt visu mākslas programmu un pasākumu kompleksu, kas saistīti ar Rīgu kā Eiropas kultūras galvaspilsētu šogad. Nodibinājumu, kuru finansē galvenokārt no valsts un pašvaldību līdzekļiem, koordinē speciāli izveidota mākslinieciskā padome. Tajā iekļauts arī Grūbe, par to vismaz pēdējos divus gadus saņemot 8400 latu honorāru katru gadu. Starp tiem projektiem, kas guvuši mākslinieciskās padomes akceptu, ir arī projekts par pasākuma organizēšanu Centrāltirgū. Finansējumu 53 529 eiro apmērā saņēma “Mistrus Media”, kuras līdzīpašnieks, producents, režisors un projektu autors ir Grūbe.
Aizpagājušajā gadā algā un honorāros Grūbe no savas firmas saņēmis 10 600 latu (pretstatā 7800 latu algai pamatdarbā NEPLP), bet pagājušogad – jau 13 000 honorāru. Kā jau minēts, tam jāpieskaita ik gadus saņemtie 8400 latu no “Rīga 2014”, neskaitot dažādus mazākus ieņēmumus no Jaunās demokrātijas centra u.c., kas visi mērāmi tūkstošos, norāda laikraksts.
(papildināta ar Grūbes viedokli)
Komentāri (28)