Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstāde "Dumpis buduārā" • IR.lv

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā izstāde “Dumpis buduārā”

27
Skats no izstādes. Foto Evija Trifanova, LETA

Modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde par 70.gadu modi 

No 15.maija līdz 27.jūlijam Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā (DMDM) apskatāma modes vēsturnieka Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstāde “Dumpis buduārā”, kas veltīta 20.gadsimta 70.gadu modei, raksta aģentūra LETA. 

Izstāde stāsta par individuālā stila uzvaru pār modi revolucionārajā mākslas un apģērba kultūras pārmaiņu dekādē. Ekspozīciju veido galvenie desmitgades stilistiskie virzieni. Studentu revolūcija, vēršoties pret dzīves un morāles mietpilsoniskajiem pamatiem, aizsākās Francijā 1968.gadā un ievērojami ietekmēja modes attīstību. Vjetnamas karš kļuva par ierosmi hipiju pacifistiskās kustības izveidei Kalifornijā un visā ASV. “Puķu bērni” priekšroku deva uniseksa stila apģērbiem, un tas 70.gadu sākumā noteica no rupja kokvilnas auduma ražoto džinsu popularitāti. Hipiju kustība ieviesa modē košus, apdrukātus kokvilnas un satīna audumus, garus un platus indiešu izcelsmes apģērbus, etniskas rotas, izšuvumus, kā arī aziātiskus apavus. Pats galvenais dumpīgā laika jaunums bija gari mati gan sievietēm, gan vīriešiem. Hipiju kustības motīvi iedvesmoja mūziķus un modes dizainerus, kuri sāka veidot šī stila apģērbus. 

Īvs Senlorāns, Kenzo un Puči pēc saviem ieskatiem izmantoja hipiju modes tendences, pievēršoties krievu un japāņu folklorai, kā arī psihodēlijai. Hipiju modi nomainīja etnostils. Sākās vētraina aizraušanās ar visu Eiropas valstu tautu apģērbu, kas izpaudās kuplos čigānu maksi svārkos ar volāniem, garās tā sauktā lauku stila kleitās ar sīkiem ziedu rakstiem, salmu cepurēs ar platām malām 30.gadu gaumē un sabo koka apavos. Populārs kļuva arī afrikāņu safari jeb tā dēvētais koloniālais stils. 

20.gadsimta 70.gadu modes attīstību spēcīgi ietekmēja ne tikai jaunatnes kustība un mūzika, bet arī kino. Retro filmas, idealizētie pirmskara modes tēli, piemēram, filmās “Kabarē”, “Nāve uz Nīlas”, “Lielais Getsbijs”, “Slepkavība Austrumu ekspresī”, “Bonija un Klaids” veidoja savdabīgu 20.-30.gadu apģērbu pievilcības auru. Modē nāca visas 20.-40.gadu labas kvalitātes klasiskās lietas, un daudzi modelētāji radīja šī ne tik senā laika modes jaunas versijas. Slavenie 70.gadu Parīzes modelētāji un modes nami “Balmain”, “Givenchy”, “Chanel”, “Dior”, “Cardin”, “YSL” savos tērpos bieži citēja starpkaru posma modes idejas. Gan vīriešu, gan sieviešu tā laika garderobē atgriezās 20.gadsimta 40.gadu retro apavi uz platformas. 

1970.gadu vidu iezīmēja jauna aizraušanās ar diskomūziku. Disko stila modi iedvesmoja populāri estrādes izpildītāji, piemēram, zviedru grupa “ABBA”, Jamaikas grupa “Boney M”, afroamerikāņu dziedātājas Daiena Rosa un Donna Sammere. Tā tērpu kultūrā ienāca modes namu “Couregge” un “Halston” radītie ķermenim pieguļošie kombinezoni, apavi ar spiciem purngaliem, plānu zoli un taisniem, augstiem papēžiem. Disko stilam radniecīgs bija glemroka stils, kas orientējās uz citām tā laika superzvaigznēm – rokgrupām un to solistiem. 70.gadi ļāva saskaņot krāsas, audumus, aksesuārus un apdares elementus – visu to, kas agrāk modē likās nesavienojams. 

Daudz kas no “haute couture” tradīcijām izzuda tieši šajā desmitgadē, kas negribēja dzīvot saskaņā ar mūžīgajām elegances un smalkā stila tradīcijām. 1976.gadā stilu kaleidoskopam pievienojās panku stils no Londonas. Panku modes ietekmē sākās aizraušanās ar ādu, apdarēm ar metālu, skotu rūtiņām, izteikti paplatinātu plecu daļu, izaicinošiem matu griezumiem un krāsām. Pakāpeniski modē ienāca radikālāka matu krāsošana, polsteri, darinājumi no melnās ādas. Šī virziena versiju Parīzē 70.gadu beigās demonstrēja Klods Montana un Tjerī Miglērs, kuri kļuva par plato plecu apģērbu autoriem, jaunās desmitgades – 80.gadu – stila simboliem. 

Modes vēsturnieks Vasiļjevs ir dzimis 1958.gada 8.decembrī Maskavā pazīstamu teātra mākslinieku ģimenē. 1982.gadā viņš pārcēlās uz Parīzi. 25 pasaules valstīs Vasiļjevs radījis vairāk nekā 100 dekorācijas slavenāko teātru baletiem un operām, kā arī daudziem pazīstamiem teātru uzvedumiem un filmām. Vasiļjevs kā vieslektors lasa lekcijas par modes vēstures un skatuves dizaina tēmām četrās valodās daudzās pasaules koledžās un universitātēs, vada meistarklases un kursus Krievijas universitātēs un koledžās. Viņš ir arī daudzu grāmatu autors. Pirmoreiz Rīgā Vasiļjeva kolekcijas izstādē tiek demonstrēti ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu tērpi uz jauniem manekeniem – ar rokām, galvām, parūkām un apaviem. Ekspozīciju papildina speciāli sagatavotie dokumentālā kino kadri no Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, kuros atspoguļotas tā laika modes tendences Padomju Latvijā.

Vairāk informācijas muzeja mājas lapā

Komentāri (27)

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu