Igaunija: Lietuva piekrīt atlikt “Rail Baltica 2” atzara izbūvi uz Viļņu

Likvidēts lielākais šķērslis Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projektā Baltijas valstīs

Lietuva piekritusi atlikt uz vēlāku laiku dzelzceļa līnijas “Rail Baltica 2” atzara izbūvi uz Viļņu, tādā veidā likvidējot lielāko šķērsli Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projektā Baltijas valstīs, vēsta Igaunijas raidkorporācija ERR.

Šāda vienošanās panākta Eiropas Savienības (ES) transporta ministru neoficiālajā sanāksmē pagājušā nedēļā, paziņoja Igaunijas satiksmes ministre Urve Palo. Šajā sanāksmē Baltijas valstu satiksmes ministriju pārstāvji panāca politisku vienošanos, ka Viļņa “Rail Baltica 2” maršrutā tomēr tiks iekļauta.

“Lietuva sacīja, ka tā vēlas Viļņas iekļaušanu “Rail Baltica 2″ tīklā, bet tā nepieprasīs izmaiņas sākotnējā maršrutā, lai iekļautu savu galvaspilsētu,” skaidroja Igaunijas Satiksmes ministrijas padomnieks Rasmuss Rūda. Plānots, ka atzars uz Viļņu tiks izbūvēts vēlākā kārtā, ziņo LETA.

Lietuvas satiksmes ministra padomnieks Ričards Slapšis portālam “Delfi.lt” īpaši uzsvēris, ka nav runas par atteikšanos no Viļņas.

“Pat diskusiju par to nav. Mēs sakām, ka Viļņai jābūt “Rail Baltica” sastāvdaļai, bet arī skaidri norādām, ka savienojums Viļņa-Kauņa netiks būvēts uzreiz. Iestājamies par to, lai viss noritētu objektīvi taisnīgi, to var izbūvēt arī turpmākajā kārtā atkarībā no finansējuma, bet mūsu viennozīmīgais noteikums ir tāds, ka akcionāru līgumā Viļņa jāieraksta kā neapstrīdama “Rail Baltica” daļa,” viņš skaidrojis.

2013.gada septembrī Viļņā neformālā ES satiksmes ministru apspriedē Polijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Somijas ministri parakstīja deklarāciju par kopuzņēmuma izveidi “Rail Baltica” projekta īstenošanai, kurā tika pieminēta arī Viļņa. Kopuzņēmumu bija paredzēts izveidot līdz janvārim, bet kopš tā laika triju Baltijas valstu pārstāvjiem nebija izdevies vienoties par Lietuvas galvaspilsētas iekļaušanu projektā.

Pirms pāris nedēļām sarunās Briselē, kurās piedalījās arī Eiropas Komisijas pārstāvji, lietuviešiem tika teikts, ka Viļņas iekļaušana projektā būtu pretrunā ar ES tiesībām. Lietuviešu piedāvātie kompromisa varianti netika sīkāk izvērtēti. Lietuvai tika pārmests, ka tā bremzē ātrgaitas dzelzceļa projektu, kura investīciju vērtība sasniedz gandrīz četrus miljardus eiro.

Projekta koordinators Pāvels Telička norādīja, ka Briselei nav saprotams, kādēļ Lietuva mainījusi savu nostāju, ja agrāk atbalstījusi maršrutu caur Kauņu. Viņš brīdināja, ka Baltijas valstīm projekta kopuzņēmums jāizveido tuvāko nedēļu laikā, ja tās vēlas savlaicīgi iesniegt pieteikumu ES finansējuma saņemšanai.

Pērn decembrī Lietuvas Seims pieņēma rezolūciju, kurā uzdeva valdībai izvērtēt “Rail Baltica” Lietuvas trases maršruta ekonomisko efektivitāti, kurā tika paredzēta ne vien iespēja iekļaut Viļņu šajā trasē, izbūvējot savienojumu ar Kauņu, bet arī alternatīvs maršruts – trase, kas no Polijas un Lietuvas robežas ietu caur Viļņu, nevis caur Kauņu.

Kā drīz pēc tam paziņoja premjerministrs Aļģirds Butkevičs, Lietuvas valdība darīs visu, lai Viļņa agrāk vai vēlāk tiktu iekļauta projekta trasē, bet gadījumā, ja tomēr neizdotos vienoties par Viļņas atzara iekļaušanu tagad, šis projekts tiktu iesniegts atsevišķi, cerot uz finansējumu pēc 2020.gada.

“Runa nav par prestižu, bet par mūsu ekonomikai svarīgu tranzīta infrastruktūras elementu,” piebilda premjers, kas Viļņas neiekļaušanu projektā pirms tam tika nosaucis par iepriekšējās valdības kļūdu.

Pēc viņa teiktā, sarunas ar Latviju un Igauniju par kopuzņēmuma veidošanu varētu turpināties līdz jūlijam.