Izgājām brīvajos ūdeņos

Pašiem apsaimniekot savu māju ir lētāk un elastīgāk, ir pārliecināti Vangažu ielas 30 iedzīvotāji – vieni no nedaudzajiem Rīgā, kas daudzdzīvokļu namu apsaimnieko paši

Vangažu iela 30 ir parasts padomju laika daudzdzīvokļu nams. Tolaik tas skaitījās čehu specprojekts, 12 stāvi, ķieģeļu apdare – Juglā līdzīgu māju ir daudz. Taču apkārtnē šī ir vienīgā, kuru apsaimnieko paši nama iedzīvotāji. 

Doma apsaimniekošanu ņemt savās rokās pirms gadiem pieciem radās diviem mājas iedzīvotājiem – Jurijam Iļjinam un Aināram Baumanim. Viņi šajā mājā bija dzīvojuši kopš tās uzcelšanas 1973.gadā, te uzauguši, pagalmā kopā «kazakus razboiņikus» spēlējuši. Sākotnēji kaimiņi viņus «gandrīz piespiedu kārtā» ievēlēja mājas komitejā – jau agrāk pastāvējušā organizācijā, ko iedzīvotāji izlēma atjaunot, nebūdami mierā ar toreizējo pašvaldības apsaimniekotāju Juglas nami. «20 gadus mājā praktiski nekas netika darīts, stāvoklis tikai pasliktinājās,» raksturo Ainārs Baumanis. Sākumā mājas komiteja ar namu pārvaldnieku mēģinājusi vienoties par uzlabojumiem, bet «pretimnākšanas nebija». «Dzīvokļu īpašnieki sapulcēs sūdzējās, stāstīja, ka tas nepatīk un tas nepatīk. Mums arī nepatika – maksāt par to, ko netaisa,» stāsta Jurijs Iļjins. Tā abi nonākuši pie secinājuma, ka «sadarbība ar Juglas namiem šādā formā nesanāk un jāņem tas viss pašiem rokās». 

Jurijam ir savs kravu pārvadājumu bizness, Ainārs profesionālajā dzīvē «nodarbojas ar datoriem», par māju pārvaldīšanu abiem zināšanu nebija. Informāciju meklējuši internetā, konsultējušies Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā, kuras vadītājs Vitolds Peipiņš «populārā valodā» izstāstījis, kā māju pārņemt un kas būtu labākā apsaimniekošanas forma. Nolēmuši veidot biedrību, kura tad pārņemtu pārvaldes un apsaimniekošanas tiesības no pašvaldības. Otrs variants bijis slēgt pilnvarojuma līgumu ar kādu personu par mājas pārvaldi un apsaimniekošanu, bet asociācija devusi padomu, ka biedrība būs efektīvāka.