Baldzēns: lai cilvēki neizbrauktu, algas jāceļ divas reizes 53

Egils Baldzēns. Foto: Dmitrijs Suļžics, F64
Print Friendly, PDF & Email

Arodbiedrību pārstāvis aicina darba devējiem uzlabot attieksmi pret darbiniekiem

Darbs ir pievienotās vērtības pamats, taču Latvijā tas netiek novērtēts, šorīt intervijā Latvijas Radio 1 sacīja Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) pārstāvis Egils Baldzēns. ”Doma par to, ka esam lētais darbaspēks, bremzē darba ražīgumu un uzņēmumu attīstību, jo nemotivē darbiniekus,” skaidroja Baldzēns, ”tie, kas uzskata, ka pelnījuši vairāk, emigrē uz citām valstīm.”

Baldzēns ar ekonomisti Raitu Karnīti pētījuši, kas jādara, lai cilvēki neizbrauktu, secinot – vajag lai alga pieaugtu divas reizes, un tam esot vajadzīga skaidra valstiska stratēģija, lai darba samaksa Latvijā pieaug. Turklāt jāmaina uz labo pusi darba devēja attieksme pret darbinieku, uzsvēra LBAS pārstāvis.

Patlaban aktuālākā lieta LBAS ir diskusijas par Darba likuma grozījumiem Saeimā. ”Darba likums un grozījumu redakcija patlaban ir darba ņēmējam labvēlīga, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm,” raksturoja Baldzēns, ”vai tāds būs grozījumu galarezultāts, ko parakstīs Valsts prezidents, tas ir cits jautājums.”

LBAS iesniegusi Saeimā parakstus, aicinot nesamazināt maksu par virsstundām, kas Latvijā ir 100% darba samaksas. Pret to iebilst darba devēji, norādot, ka Lietuvā tā ir 50%. Baldzēns norāda, ka nevar izcelt atsevišķu aspektu, nevērtējot kopējo situāciju, proti, minimālā alga Latvijā ir 320 eiro, bet Igaunijā tā ir par 18,5% un Lietuvā – par 13,5% lielāka. Turklāt Latvijā neapliekamais minimums ir zems, sociālās apdrošināšanas iemaksas darba devējiem – mazākas, līdz ar to samazinās neto darba samaksa, analizē eksperts.

Cits aspekts ir darba ņēmēju aizstāvība konfliktos, ko gan Eiropas institūcijas, gan Augstākā tiesa atzinusi par vājāko pusi, informēja LBAS pārstāvis.

Baldzēnam 1.maijā svinamie Darba svētki ir arī demokrātijas svētki. Viņš paredz, ka arodbiedrību loma Latvijā turpmāk tikai pieaugs, jo ”no 28 ES dalībvalstīm GINI koeficients, kas rāda ienākumu nevienlīdzību, mums ir visaugstākais”. Tas ir viens no arodbiedrību risināmajiem jautājumiem.

Turklāt darbiniekiem ir jāpārstāv savas kopējās intereses, un viņi to dara, sacīja Baldzēns, kā piemēru minot 12.maijā paredzēto skolotāju gājienu pa Rīgu, prasot samaksu par darba daļu, ko dara bez atalgojuma.

Komentāri (53)

maija_ancite 30.04.2014. 09.57

Vai tas ir tas pats Baldzēns kurš sistemātiski, ar savu tukšo populismu un bezdarbību, ir pilnībā degradējis LSDSP vienkāršo strādnieku acīs un ir pārvērtis šo partiju par savu privāto bodīti, tā padarot vienkārso darba ņemēju, šeit, pilnīgi neaizsargātu? Bez tam viņš veikli savu rumpi ir arī ieriktējis mīkstajos un ienesīgajos Arodbiedrības sēdekļos un arī tur izvērš savu tukšo populismu. Arodbiedrība šeit vismazāk kalpo vienkāršajam darba ņēmējam, bet visiem līdzekļiem aizstāv tieši darba devēju intereses. Kurā uzņēmumā Arodbiedrība nav cieši saistīta tieši ar darba devēju, to pārstāvji tieši no darba devēja gūst visādus personīgos labumus, bet strādniekim pūš acīs biezu miglu, kaut tieši strādnieki ar savām biedru maksām uztur visu šo blēžu bandu. Nu kāds labumiņš jau atlec arī tam pamuļķajam strādnieciņam, piemēram viņam piemet naudiņu pie jaunām brillēm, vai izkārto labāku veselības apdrošināšanu uz pārējo rēķina un muļķīši priecājas, tikai viņi neapjēdz ka ar savām biedru naudām šiem baldzēniem ir samaksājuši desmitām reižu vairāk par šīm izmaksām, bet pretī atdod iespēju tiešām sevi aizstāvēt pret dažādu darba devēju patvaļu un faktiski ir pārvērsti par beztiesīgiem vergiem. Kamēr šeit LSDSP un Arodbiedrībās kārtību noteiks šie baldzēni, cilvēki būs spiesti pamest šo “laimes zemi” un braukt strādāt tur, kur Arodbiedrības un socialdemokrāti arī vienkāršajiem strādniekiem ir devuši iespēju izcīnīt cilvēcīgus dzīves un darba apstākļus.

+13
-4
Atbildēt

0

Kristīne 30.04.2014. 10.01

Mocīšanās ap “aizbraukšanu” ir kaitinoša, bet arguments par GINI koeficientu ir vietā – ienākumu nevienlīdzīga sadale nozīmē, ka arodbiedrībām ir pamatīgs darba lauks.

==

Interesants ir arī stāsts par vidējo algu:

vidējā = 504 EUR (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_European_countries_by_average_wage)

mediāna (puse saņem zem/virs) = 368 EUR (http://en.wikipedia.org/wiki/List_of_European_countries_by_median_wage), un tas ir pavisam bēdīgi…

+8
-1
Atbildēt

9

    Andris > Kristīne 30.04.2014. 11.41

    Tad es ceru ka arī mūsu dati ir nepareizi. Grūti noticēt, ka puse cilvēku saņem mazāk par 368 EUR.

    0
    -8
    Atbildēt

    0

    Andris > Kristīne 30.04.2014. 12.20

    Nulle, es visu laiku uzturos TIKAI ārpus Rīgas, gandrīz 100 km attālumā. Rīgā mēdzu būt tikai 2-3 reizes gadā. Visi mani radi un paziņas ir tikai no provinces, un viņu vidū nav neviena uzņēmēja un ierēdņa. Katrs no mums var piesaukt kādu konkrētu piemēru, bet runa ir par pusi no visiem iedzīvotājiem. Tur jau ar atsevišķiem piemēriem nepietiek.

    Neticu ka puse iedzīvotaju saņem mazāk par 368 eiro. Tas nozīmē – ņem jebkurus 100 strādājošus cilvēkus visā valstī, un izrādīsies, ka 50 no viņiem saņem mazāk par 368. Blēņas!

    Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ.

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    Andris > Kristīne 30.04.2014. 11.01

    Dīvaini, Ukrainai vidējā alga krietni zemāka par mediāno. 164 pret 284. Kā tas ir iespējams?

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Kristīne 01.05.2014. 12.26

    ” Nodokļu ieņēmumi mums arī ir tikai 27% no IKP- viens no zemākajiem rādītājiem ES, kaut gan nodokļu nebūt nav tik zemi. ”

    ===

    Šis rādītājs ir tieši saistīts ar zināmo IKP (no kura iekasē nodokļus) un ar nemaksāšanu tam nav sakara. LR ir ļoti zemi nodokļi (visam izņemot darbu, strādāšanu).

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Kristīne 30.04.2014. 11.23

    Iespējas ir vairākas:

    1) kāds kaut ko ir sajaucis / dati nav uzticami

    2) dati nav no viena laikposma un pēdējos ir ņemts vērā, ka ir būtiski nogāzies grivnas kurss un vai algas

    ===

    dotais cipars UAH (3300) gan liekas pārlieku apaļš, lai būtu ticams

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

    Ieva Priedenfelde > Kristīne 01.05.2014. 21.57

    PVN nav zems

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Nika > Kristīne 01.05.2014. 07.15

    Neticu ka puse iedzīvotaju saņem mazāk par 368 eiro. Tas nozīmē – ņem jebkurus 100 strādājošus cilvēkus visā valstī, un izrādīsies, ka 50 no viņiem saņem mazāk par 368. Blēņas!

    Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ.

    ================

    Piekrītu. Nodokļu ieņēmumi mums arī ir tikai 27% no IKP- viens no zemākajiem rādītājiem ES, kaut gan nodokļu nebūt nav tik zemi.

    +2
    -2
    Atbildēt

    0

    Kristīne > Kristīne 30.04.2014. 13.57

    =

    http://www.csb.gov.lv/statistikas-temas/darba-samaksa-galvenie-raditaji-30270.html

    =

    Vari pamēģināt arī atrast mediānas aprēķināšanas iespēju, kādreiz bija iespējams, droši vien var arī tagad.

    =

    “Izskaidrojumi šim skaitlim var būt tikai divi – vai nu tas ir kļūdains, līdzīgi kā UA, vai arī aplokšņu algas dēļ. ”

    ==

    Izskaidrojumu ir daudz vairāk. Liela daļa apkalpojošo ļautiņu saņem nesamērīgi maz (piem., Maxima, kas ir lielākais LR darba devējs), sievietēm “kā sugai” maksā būtiski mazāk, šādas tādas rūpniecības nozares (jau apmuļļātā zivjrūpiecība) spēj pastāvēt tādas, kādas ir tagad, tikai, ja izmanto vergu darbu.

    =

    Par “aplokšņu algām” neko daudz nezinu, tāpēc brīžam rodas iespaids, ka tagad tas jau drīzāk ir mīts – reti kurš ir redzējis, bet visi piesauc.

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Ieva Aile > Kristīne 30.04.2014. 11.49

    Pilsētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu operators saņem 2 euro stundā,tas būtu 336-384 euro mēnesī.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Ieva Aile 30.04.2014. 11.06

Ar zelta stienīšiem pakaļ nemeta?Pa galvu netrāpīja?

+6
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu