Sankciju šizofrēnija

Sabiedriskajā telpā mijas histērija par sankcijām ar paranoju par to trūkumu

Sankcijas pret Krieviju nav pat lāgā tikušas iedarbinātas, bet tām jau ir pirmais upuris – Latvijas sabiedrības garīgais līdzsvars. Nopietnas raizes par notikumiem Ukrainā un to iespējamo ietekmi uz Latviju ir dabiska, veselīga reakcija, jo mēs nevaram nejusties apdraudēti, ja Kremļa saimnieks paziņo, ka ir gatavs ar militāru spēku aizstāvēt savus «tautiešus», lai arī ko šis vārds nozīmētu un pat ja vairākums šo «tautiešu» šādu «aizstāvību» sevišķi nevēlas.

Tomēr pamatotas bažas un racionālu, mērķtiecīgu reakciju daudzviet no publiskās telpas ir padzinusi dīvaina šizofrēnija, kas svaidās starp divām histērijām. Pēc skaļa sašutuma, ka līdz šim Rietumu ieviestās sankcijas neko nav devušas, un vēl skaļākiem apgalvojumiem, ka nekas nopietns nākotnē nav gaidāms, sarunas mēdz tūlīt pārmesties uz apokaliptiskiem scenārijiem par nāvējošo kaitējumu, kuru Latvijai nodarītu sankcijas. Individuālā līmenī šāda svārstīšanās starp divām šausmām nav tik bieži sastopama, taču sabiedriskajā telpā kopumā gan.

Nav šaubu, ka šāds izkāpināts, iracionāls satraukums kalpo Krievijas un ar to saistīto vietējo politiķu un uzņēmēju interesēm, jo traucē gan saprast reālo situāciju, gan attiecīgi rīkoties. Mazs, bet zīmīgs piemērs ir tas, cik bieži dzirdam un lasām pārspriedumus par «ES sankciju ietekmi uz Latviju». Piemēram, pagājušajā nedēļā ziņu portālos varēja lasīt šādu LETA ziņu: «LM: ja Eiropa ieviesīs ekonomiskas sankcijas pret Krieviju, bez darba var palikt daudzi Latvijas iedzīvotāji». No ziņas nebija skaidrs, vai šādu formulējumu izdomājis žurnālists vai Labklājības ministrija (LM), taču tas noteikti iepriecināja Krievijas vēstniecības propagandistus, jo skaidri pateica – pie visa vainīga būs Eiropas Savienība. Virsraksts un ziņa radīja maldīgu iespaidu, ka «sankcijas» ir līdzvērtīgas pilnīgu tirdzniecisko attiecību pārtraukšanai ar Krieviju, ka ES bezmaz vai grasās lemt par tādu stratēģisko preču kā šprotes eksporta aizliegumu.