Kodolvilkme • IR.lv

Kodolvilkme

9
Dace Dzenovska

Eiropeiskums drošības jautājumu ēnā

Kamēr Latvijas medijos izskan viedokļi, ka nākamais Krievijas agresijas mērķis pēc Ukrainas var būt Latvija, Ir lasītājiem jēdziens «Eiropa», visticamāk, asociējas ar cerību izvairīties no Ukrainas scenārija. Rezultātā ES pavadītie desmit gadi tiek vērtēti drošības jautājumu ēnā. Šādā kontekstā ir grūti rosināt niansētas pārdomas par Eiropu. Taču tieši šajā situācijā ir svarīgi atcerēties, ka Eiropa nav vienots veselums. Blakus cīņām par «minoritāšu» tiesībām ES un plašāk Eiropā saasinās sociālekonomiskā nevienlīdzība. Turklāt politisko telpu raksturo varas hierarhiju veidošanās gar Rietumu-Austrumu un Ziemeļu-Dienvidu asīm. Visbeidzot, dažas no ES dalībvalstīm tiek pieskaitītas kodolam, citas – perifērijai. Latvijas pozīcija ir mainīga. Dažreiz Latvija iemieso perifēriju, piemēram, kad tiek kritizēta par izslēdzošu etnopolitiku, dažreiz kodolu, piemēram, kad mūs slavē par stingru fiskālo politiku.

Tas, ka pastāv strukturāla un simboliska Eiropas diferenciācija, manāms dažādās dzīves jomās. Latvijas iedzīvotāji izjūt to uz savas ādas, kā arī piedalās tās veidošanā. Piemēram, Latvijas iedzīvotāji izmanto ES sniegtās mobilitātes priekšrocības, taču vecajās Eiropas valstīs mūs bieži vien uzskata par migrantiem no Austrumeiropas. Arī oficiālā saskarsmē austrumeiropieši tiek nereti uzskatīti par vēl nenobriedušiem eiropiešiem vai pat «otrās šķiras» pilsoņiem. Taču tikpat bieži Latvijas pilsoņi, tajā skaitā amatpersonas, uzsver savu eiropeiskumu, atsaucoties uz piederību «kristietības telpai», «Eiropas civilizācijai» vai «eiropeiskām vērtībām», lai ko arī katrs ar to saprastu. «Eiropeiskās vērtības» der gan liberāli, gan nacionāli, gan kreisi noskaņotiem indivīdiem, kuri, paši to bieži neapzinoties, vienojas izslēdzošā diskursā, kas vērsts pret kādiem «ne-eiropiešiem». Latvijas attiecībās ar Eiropu jūtama tiekšanās iekļauties «kodolā» un bailes no marginalizācijas. Tiekšanās uz kodolu ir tik spēcīga, ka brīžiem nav pat svarīgi, no kā kodols sastāv. Kā man teica kāds ierēdnis neformālā sarunā, «mēs nezinām, kas tas kodols ir, bet, ja tāds ir, mēs gribam tajā būt».

Šādas orientācijas klupšanas akmeņus labi raksturo Vairas Vīķes-Freibergas teiktais LTV raidījumā Viens pret vienu, atbildot uz jautājumu, ko eksprezidente tagad domā par Latvijas atbalstu ASV karam Irākā. Atbilde skanēja šādi – izvēle atbalstīt ASV bija pareiza, jo tā palīdzēja panākt integrāciju NATO, kaut arī tagad ir zināms, ka uzbrukuma pamatā esošā informācija par masu iznīcināšanas līdzekļiem Irākā bija maldīga. No šīs sarunas izriet ļoti nozīmīgs jautājums – kā samērot rūpes par nacionālo drošību un suverenitāti ar atbildību par savas rīcības ietekmi uz cilvēku dzīvēm šaipus un viņpus valsts robežām? Pašreizējā situācija rada bažas, ka pārredzamajā nākotnē politiski ētisku un atbildīgu rīcībspēju valsts līmenī turpinās aizēnot kodolvilkme, kuru baro rūpes par drošību.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu