Grišins: Zolitūdes eksperiments jau liek nojaust, ka nāves ēna virs cilvēku galvām bijusi ilgu laiku
Pagaidām nav skaidrs, cik ilgs laiks būs nepieciešams eksperimenta veikšanai Zolitūdes traģēdijas vietā, kur sagruva lielveikala “Maxima” ēkas jumta konstrukcijas, tomēr Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins atzina, pirmie secinājumi ļauj nojaust, ka nāves ēna virs cilvēku galvām bijusi ilgu laiku.
Intervijā LTV raidījumam “Rīta panorāma” Grišins pastāstīja, ka kopš otrdienas eksperimenta laikā jumta konstrukcijas ir noslogotas atbilstoši paredzētajai slodzei un sākusies kopņu deformācija, kurai nepieciešams ilgāks laiks. Eksperti jau otrdien plkst.23 pārtraukuši pildīt ar ūdeni baseinus uz atlikušās ēkas daļas jumta, jo bija sasniegta maksimālā slodze, kas norādīta būvobjektu specifikācijā, ziņo LETA.
Grišins pastāstīja – lai gan nesošās konstrukcijas nav iebrukušas uzreiz, esot sākusies deformācija, kas attīstās pamazām, tāpēc tagad esot tikai laika jautājums, kad kopnes neizturēs. “Tā nāves ēna virs cilvēku galvām bija ilgu laiku,” izdara secinājumus Grišins.
Deformācija attīstās lēni, tāpēc nevar prognozēt, cik ilgi notiks eksperiments. Grišins skaidroja, ka eksperimenta mērķis nav sagraut ēkas nesošās konstrukcijas, bet ekspertiem iegūt visus datus par iemesliem, kas noveda pie traģēdijas. Eksperiments turpināsies vai nu līdz brīdim, kad sijas neizturēs un iebruks, vai nu līdz brīdim, kas ekspertiem būs pilni dati par procesiem, kas noveda pie traģēdijas.
Jau ziņots, ka ekspertīzes slēdziens būs, visticamāk, rudens otrajā pusē. Ekspertīzē tiks izmantoti dati no eksperimenta un dati no eksperimenta, kas būs saistīts ar būvkonstrukciju kontrolētu dedzināšanu un uguns nodzēšanu. Dedzināšana nepieciešama, lai pārliecinātos, vai pirms vairākiem gadiem būvniecības procesā notikušais ugunsgrēks ir radījis paliekošas sekas būvkonstrukcijā un, turpinot būvniecību, bija pienācīgi padomāts par bojājumu novēršanu.
Eksperimentu veic Rīgas Tehniskās universitātes speciālisti.
Pagājušā gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus.
Saistībā ar Zolitūdes traģēdiju policija atklājusi viltotus ar būvniecību saistītus dokumentus un vainīgais sodu jau saņēmis.
Komentāri (37)
ligakalnina 16.04.2014. 10.35
Tad jau vainīgo arī šeit nav, tāpat, kā nav vainīgo būvniecības darbu atļaušanā virs veikala, kas pilns ar cilvēkiem, veikala neevakuēšanā, utt.
Neticu, un ne es viens, ka Latvijas tiesībsrg. sistēma un eksperti no Latvijas vispār spēj adekvāti izmeklēt šo traģēdiju, valstī, kur valda totāla korupcija, sevišķi būvniecībā un tiesībsarg. struktūrās, to visu vajadzēja izmeklēt Rietumu tiesībsarg. struktūrām un Rietumu ekspertiem.
1
aija_vecenane > ligakalnina 16.04.2014. 12.02
Totāla korupcija? Tad tas nozīmē, ka tu un visi tavi draugi, paziņas, kaimiņi ir korumpēti? Bēdīgā kompānijā tu esi iekļuvis.
0
Þanis Bezmers 16.04.2014. 21.45
Atgādināšu rakstnieiem tērauda konstrukciju pretestības īpatnības: elastīgā deformācija, plastiskā deformācija un tecēšana. Elastīgā ir tāda deformācija, pie kuras, noņemot slodzi, konstrukcija atgriežas sākotnējā stāvoklī. Visas saprātīgas konstrukcijas tiek veidotas šajās robežās. Plastiskās deformācijas gadījumā konstrukcija paliek deformētā vaidā arī pēc slodzes noņemšanas. Materāla tecēšana ir parādība, kad vērojams deformācijas palielinājums pie nemainīgas slodzes. Visas šīs parādības iespējams novērot un kvantitatīvi aprakstīt sarīkotajā eksperimentā. Tā kā ilzeignate2 šeit par velti ceļ brēku. Nelaime tā, ka “noķert” slodžu robežlielumus starp atsevišķiem deformāciju veidiem ir diezdan sarežģīti, jo tie mēdz būt niecīgi. Tādēļ pastāv dažādu parametru drošības rezerves koeficienti, kuri kompensē dažādas kļūdas, piem. maksimālo slodžu noteikšanas, konstrukciju elementu materiāla izturības neviendabīgumu u.c. Vienīgi neatbildēts var tikt jautājums par “Maximas” ēkas pamatu šķobīšanos (kas varēja radīt papildus slodzi) blakus ceļamās dzīvojamās mājas celtniecības dēļ. vispārējā gadījumā runa var būt par komata ielikšanu nepareizā vietā aprēķinu skaitļos (t.sk. pie sākotnējā projekta izmaiņām, iepirkumu izmaiņām u.t.t.). Pie mūsu sistēmas maz kādu uztrauc nieka komata vieta kādā skaitlī kopējā skaitļu čupā ja būvuzraugs ir jurists. To kļūdu jau atradīs. Nu un tālāk?
0
Vera Moisejenko 16.04.2014. 15.47
ja konstrukcijas eksperimenta rezultātā tikai deformējas, bet nebrūk uzreiz, ar lielu blīkšķi, kā tika par to policija brīdināja iepriekš, tas nozīmē, ka šis brucināšanas eksperiments ir izgāzies pilnībā. Toreiz, kad notika traģēdija Maximas jumts sabruka dažās sekundēs, līdz ar ko visi saprātīgi domājoši cilvēki tgad var nonākt tikai pie viena loģiska secinājuma- pārslodzes toreiz uz jumta bija daudzkārt lielākas, nekā tās, kas tiek lietotas tagad šajā eksperimentā! Un tādas pārslodzes nebija plānotas- tātad- vainīgie ir jāmaklē tur, kur ir atbildīgie par šādu mega pārslodžu pieļaušanu toreiz, pirms traģēdijas. Un nevajag gaidīt nekādu ne rudeni, ne ziemu vai nākošos gadalaikus, lai atbildīgās personas sauktu pie kriminālatbildības!!!
0