Vecmodīgas komēdijas atgriešanās • IR.lv

Vecmodīgas komēdijas atgriešanās

4
No kreisās: Oskars Morozovs, Māris Bezmers un Māra Mennika.

Valmieras teātra izrādē Klusumu! Notiek izrāde! var izsmieties no sirds

Nostalģija – lūk, pirmais vārds, kas nāk prātā, runājot par Valmieras Drāmas teātrī iestudēto Maikla Freina lugu Klusumu! Notiek izrāde! Ja jums režisores Ineses Mičules jaunās izrādes nosaukums neko neizsaka, atliek pieminēt Alfrēda Jaunušana iestudējumu Nacionālajā teātrī 80.gadu otrajā pusē (toreiz ar nosaukumu Lampu drudzis un Elzu Radziņu galvenajā lomā), un liela daļa Latvijas teātra skatītāju seju atplaukst smaidā. Manas paaudzes cilvēkam Jaunušana izrāde nevar būt «pirmo roku» guvums, tāpēc grūti komentēt, cik lielā mērā Mičule ņēmusi vērā lugas iestudējuma tradīciju, tomēr Valmierā tapusi, ja tā drīkst teikt, vecmodīga komēdija – silts, cilvēcisks un, galvenais, tiešām komisks darbs.

Kā jau nojaušams, Klusumu! Notiek izrāde! stāsta par dzīvi teātra aizkulisēs – izrādes varoņi ir nelielas trupas locekļi, kas uzved pārpratumu komēdiju. Freina lugai ir trīs cēlieni. Pirmajā redzam topošas izrādes mēģinājumu, kas ļauj iepazīt varoņu raksturus un problēmas, kā arī iegaumēt izrādi, ko aktieri pašlaik iestudē – uzzinām, kā visam viņu skatuves darbā vajadzētu izskatīties. Otrajā cēlienā darbība pārceļas otrpus skatuvei – ir pagājuši divi mēneši, tēlu savstarpējās attiecības uzkarsušas līdz baltkvēlei, un brūk viss, kas var sabrukt. Galvenā izskaidrošanās aina iegadās laikā, kad varoņiem jāspēlē izrāde, un mēs zālē – jau ar priekšzināšanām par to, kam vajadzētu notikt otrpus sienai (izrādē, kas notiek izrādē) – ķiķinām, salīdzinot iedomāto ar realitāti. Trešajā cēlienā dramaturgs atkal apvērš skatpunktu un rāda, kas notiek mazajā izrādītē vēl pēc mēneša. Apvērsuma estētiku scenogrāfs Gints Sippo uz skatuves uznesis tiešā veidā – divstāvu uzbūve starpbrīžos tiek pagriezta, atklājot te  «izrādes» dekorācijas, te – aizskatuvi.

Principā Klusumu! Notiek izrāde! sižetā nekas īpašs nenotiek jeb – tas, kas notiek, ir nejaušs, bez «pārlaicīgas» nozīmes. Luga ir tipiska situāciju komēdija bez pretenzijām uz māksliniecisku oriģinalitāti. Tomēr Mičules lasījumā tā ieguvusi silti cilvēcisku skanējumu. Alkoholiķi, greizsirži, grūtnieces vai tuvredzīgas partneres sižetā parādās ne tāpēc, ka būtu komiski personāži. Tāda vienkārši ir dzīve, un varoņi, gluži kā milzīga kaleidoskopa krāsainie stikliņi, sabirst neiedomājamās kombinācijās. 

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu