Valsts prezidents negrasās atkāpties no amata (papild.)

Bērziņš norāda, ka strādā Latvijas ilgtremiņa interesēs; Sprūds aicina deputātus turpmāk atbildīgāk izvēlēties valsts galvu

Valsts prezidents Andris Bērziņš vēlas uzlabot Latvijas cilvēku dzīvi ilgtermiņā, nevis gūt ātru un lētu popularitāti īstermiņā. Viņš uzskata, ka savā darbībā nav jācenšas par katru cenu izpatikt visiem, līdz ar to no amata Bērziņš atkāpties negrasās.

Ir.lv otrdien vaicāja Valsts prezidenta kancelejai, ko Bērziņš domā par vairāk nekā 400 sabiedrībā pazīstamu cilvēku parakstīto atklāto vēstuli ar aicinājumu viņam atkāpties no amata, jo viņiem ir kauns par Bērziņa izteikumiem un rīcību Ukrainas krīzes situācijā, kā arī par valsts galvas pausto attieksmi pret Krieviju. 

Atklātā vēstulē šie cilvēki paziņoja, ka neuzskata Bērziņu par savu prezidentu un lūdz viņu un Saeimu, kas šādu prezidentu ir izraudzījusies, izvērtēt Bērziņa spējas pārstāvēt Latviju.

Prezidenta kancelejas atsūtītajā paziņojumā otrdien teikts, ka “Bērziņš nekad nav baidījies un vairījies saukt lietas īstajos vārdos un vienmēr bijis gatavs runāt ar ikvienu līdzpilsoni kā līdzīgs ar līdzīgu”. Viņš arī pazīstot Latvijas cilvēkus un zinot, ko viņi domā. “Ikviena tikšanās un saruna atklāj viņa personas cilvēcīgo būtību: būt godīgam, atsaucīgam un atvērtam, necenšoties par katru cenu izpatikt ikvienam,” teikts paziņojumā.

Prezidents uzskata, ka vēstules parakstītāji neesot iepazinušies ar viņa sniegtajiem paziņojumiem par situāciju Ukrainā. Tāpēc radusies šāda vēstule.

Prezidenta kanceleja arī norāda, ka “atsevišķos medijos jau vairākas dienas tiek uzsvērts viedoklis par ielūgumu Krievijas prezidentam apmeklēt Latviju, ko it kā joprojām uztur Andris Bērziņš. Ir būtiski atgādināt, ka šo ielūgumu izteica toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2010.gadā. Andra Bērziņa prezidentūras laikā nav notikušas nekādas būtiskas aktivitātes šī ielūguma īstenošanai. Situācija Ukrainā un ar to saistītais Eiropas Savienības valstu, kā arī Latvijas valsts augstāko amatpersonu viedoklis šādas vizītes iespējamību izslēdz pēc būtības”.

Kā zināms, piektdien Bērziņš LNT rīta raidījumā “900 sekundes” pats atbildēja, ka ielūgums Putinam apmeklēt Latviju, kas izteikts 2010.gadā, jorpojām ir spēkā.

“Andris Bērziņš savā rīcībā un komunikācijā vienmēr ir uzsvēris, ka viņa darbības mēraukla ir ilgtermiņa rīcība, lai Latvijā cilvēku dzīve uzlabotos, nevis ātra un lēta popularitāte īstermiņā,” teikts paziņojumā.

Bērziņš turpinās savu darbu saskaņā ar Saeimas sēdē doto svinīgo solījumu.

Atklāto vēstuli ar aicinājumu prezidentam atkāpties interneta vietnē jau parakstījuši 704 cilvēki.

Vēstules autoru salīdzinājumi nav “gaumīgi”

„Vēstules rakstītāji un atbalstītāji ir augsti cienījami meistari savā arodā, taču vēstulē veidotie salīdzinājumi nav gaumīgi,” atklātās vēstules saturu Ir.lv komentē Ārlietu ministrijas preses sekretārs Kārlis Eihenbaums.

Eihenbaumam kā privātpersonai liekas, ka Latvijas prezidenta salīdzinājums, piemēram, ar Igaunijas prezidentu liecina par vēstules autoru paviršu skatījumu uz lietām un notikumiem. Viņš uzskata, ka diskutēt un izteikties var, tikai jādomā, kam tas varētu nākt par labu: „Kā nodokļu maksātājs varu teikt, ka šādās politiskās situācijās cilvēkiem būtu jākonsolidējas, nevis jāšķeļ sabiedrība.”

Eihenbaums arī min, ka arguments par prezidenta nevēlēšanos formulēt savu nostāju vēstulē ir „pievilkts”. Viņš skaidro, ka Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Ministru prezidentes paziņojums 25. martā, tāpat prezidenta uzruna Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā pie Brīvības pieminekļa pauž skaidru nostāju par aktuālajiem notikumiem kaimiņvalstī. Eihenbaums gan piebilst, ka par runas veidu un stilu var diskutēt.

Sprūds: Bērziņa paziņojumi ir nekonsekventi, pretrunīgi, nesaprotami

Citās domās par prezidenta spēju izteikties sarežģītajā ārpolitiskajā situācijā ir Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. „Valsts prezidents nav bijis konsekvents, runājot par Krieviju kā agresoru, turklāt problemātiski arī ir Andra Bērziņa bīstamie izteikumi, kas ļauj dažādi interpretēt teikto, radot jautājumus par Latvijas valsts nostāju šajā krīzes situācijā,” saka Sprūds.

Viņš Ir.lv teic, ka situācijā, kad Eiropas līderi diskutē par sankciju apjomiem Krievijai, spēku mobilizāciju pie Ukrainas robežām un pauž skaidru nostāju par Krievijas intervenci Ukrainā, Latvijas Valsts prezidents izsakās un rīkojas divdomīgi.

Nav pieļaujams, ka prezidents, runājot par sankciju piemērošanu Krievijai, izsakās, ka tā būtu agresīva rīcība pret Krieviju, piemēru min Sprūds. Visiem ir skaidrs, kura valsts šajā situācijā ir agresors, teic Sprūds.

Tāpat viņam nav saprotams spēkā esošais ielūgums Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam apmeklēt Latviju. Sprūds teic, ka runāt par kādām pat hipotētiskām starpvalstu sarunām, kamēr Krievija neievēro diplomātijas normas un gan Eiropā, gan Latvijā ir jārunā par teritoriālās drošības apdraudējumu, ir neiedomājami.

Sprūds arī norāda, ka Latvijas Valsts prezidents nav uztvēris lielākās Latvijas sabiedrības daļas izjūtu par notikumiem. Valsts prezidents nav spējis adekvāti parādīt valsts nostāju, sniedzot pretrunīgus paziņojumus un signālus. Sprūds izceļ, ka šajā krīzes situācijā nepieciešams veidot Eiropas valstu konsolidāciju un vienotību.

Ārpolitikas institūta direktors atzīst, ka atklāto vēstuli vērtē pozitīvi, tā pierāda tautas ieinteresētību politiskajos procesos. Sprūds slavē vēstules autorus un atbalstītājus, kas nepaliek vienaldzīgi un ietekmē publisko domu.

Viņš arī aicina parlamentu uzņemties atbildību, ievēlot prezidentu, jau skatoties uz nākamajām prezidenta vēlēšanām 2015.gadā, izceļot, ka tauta izrādījusi neapmierinātību jau par vairāku prezidentu darbību. Parlaments nedrīkst apmierināties, ievēlot kompromisa figūru, kas bieži izrādās vājākā. Domājot par Latviju kā Eiropas prezidējošo valsti, jāizvērtē, kas būs Latvijas seja un vai tā adekvāti spēs pildīt savas funkcijas, saka Sprūds.

(papildināta ar Eihenbauma un Sprūda viedokļiem)