Vai Rietumi ekonomiski var piespiest Krieviju mainīt tās ārpolitiku? 47

Krievijas naftas ieguves giganta "Rosņeftj" šilte Maskavā. Foto: AFP/LETA
Andris Strazds
Print Friendly, PDF & Email

Raksts ir tulkojums no oriģināla angļu valodā un publicēts ar RGE’s EconoMonitor atļauju

Finanšu tirgi drudžaini reaģēja uz Krievijas iebrukumu Krimā – rubļa vērtība samazinājās, neskatoties uz Krievijas Centrālās bankas apjomīgām intervencēm tā atbalstam, akciju cenas Maskavas biržā sabruka un tiek saņemtas ziņas par būtisku naudas aizplūšanu no Krievijas.

Rietumi ir pieņēmuši lēmumu par ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu atsevišķām Krievijas privātpersonām un izskata iespēju noteikt tālākas ekonomiskas un finanšu sankcijas, lai gan to konkrētās aprises joprojām ir neskaidras. Tas viss savienojumā ar vājiem pēdējā laika Krievijas ekonomikas rādītājiem ir ļāvis dažiem analītiķiem prognozēt tūlītējas ekonomiskas problēmas Krievijā vai pat tās ekonomikas sabrukumu.

Krievijas ekonomikas izaugsme pēdējo gadu laikā tiešām ir būtiski palēninājusies, un 2013.gadā tās ekonomikas kopapjoms pieauga vien par 1,3%. Tās ilgāka termiņa ekonomiskās izaugsmes izredzes tiešām šķiet vājas, jo pagājušajā desmitgadē pieredzētais naftas cenu pieaugums diez vai atkārtosies, Krievijas ekonomika ir tuvu pilnai jaudu noslodzei, demogrāfijas tendences ir negatīvas un biznesa vide tajā ir nelabvēlīga.

“The Economist” nesen minēja Krieviju kā vienu no kliedzošākajiem „čomu būšanas” jeb „crony capitalism” piemēriem, kas ir izaugsmi bremzējoša. Krievija, bez šaubām, ir cietusi no „resursu lāsta”, kas tai ir liedzis attīstīt alternatīvus izaugsmes avotus brīdim, kad ieņēmumi no naftas un gāzes sāks stagnēt vai kristies.

Vienlaikus Krievija ir salīdzinoši labi nodrošināta, lai īstermiņā veiksmīgi pārvarētu negatīvu ārēju ekonomisku faktoru ietekmi. Tekošā konta pārpalikumi daudzu gadu garumā ir ļāvuši tai sasniegt pozitīvu Starptautiskās Investīciju bilances saldo, t.i., tās rezidentiem ārvalstīs pieder vairāk aktīvu nekā ārvalstu rezidentiem Krievijā.

Krievijas Centrālā banka ir uzkrājusi rezerves gandrīz 500 miljardu ASV dolāru apmērā jeb aptuveni vienu ceturto daļu no Krievijas viena gada iekšzemes kopprodukta (nedaudz virs 2 triljoniem ASV dolāru). Krievijas divu valsts izveidoto uzkrājumu fondu – Rezerves fonda un Nacionālās labklājības fonda aktīvu kopējā vērtība marta sākumā bija 175 miljardi ASV dolāru jeb 8,6% no IKP. Krievijas valdības bruto parāda līmenis ir ļoti zems – tikai 14% no IKP.

Turklāt rubļa vērtības kritums un akciju cenu sabrukums Krievijai nerada tik lielas problēmas, kā sākotnēji varētu domāt, vismaz ne īstermiņā. Ieņēmumi no naftas eksporta ārvalstu valūtā veido vairāk nekā ceturto daļu Krievijas kopējo budžeta ieņēmumu, kamēr tā izdevumi lielākoties ir rubļos. Tātad īstermiņā rubļa vērtības kritums pat varētu uzlabot Krievijas budžeta situāciju, protams, ja naftas cenas dolāros nekrītas straujāk nekā rubļa vērtība.

Ārvalstu rezidentiem pieder liela daļa vērtīgāko Maskavas biržā tirgoto uzņēmumu akciju, tādējādi, lai gan apgalvojums, ka Krievijas MICEX akciju tirgus kapitalizācija 3.martā nokritās par 60 miljardiem ASV dolāru, kas ir vairāk nekā 51 miljards ASV dolāru, kurus Krievija iztērēja Soču olimpiādes rīkošanai, tehniski ir korekts, jāņem vērā, ka lielu daļu no šiem zaudējumiem cieta ārvalstu investori. Turklāt Krievijā ieguldījumi akciju tirgū nav ne tuvu tik izplatīti kā ASV, tāpēc akciju cenu sabrukums nevar izraisīt būtisku labklājības efektu (wealth effect), kas negatīvi ietekmētu patēriņu.

Krievijas ekonomikai gan ir savs Ahileja papēdis, un tā ir izteikta atkarība no izejvielu eksporta. Tikai nafta vien veido vairāk nekā pusi no visa Krievijas eksporta, bet kopā ar gāzi un metāliem tie jau ir vairāk nekā 70%.

Bez ieņēmumiem no naftas eksporta Krievijas federālajā budžetā būtu deficīts, kas pārsniegtu 10% no IKP, lai gan ar šiem ieņēmumiem budžets ir līdzsvarā. Tādējādi straujš naftas cenu kritums ļoti būtiski negatīvi ietekmētu gan valdības finanšu situāciju, gan ekonomiku kopumā. Taču arī tad cenu kritumam būtu jābūt noturīgam, līdzīgi kā gadījumā ar 80.gadu „naftas plūdiem” („Oil Glut”). Pēc 1980.gadā sasniegtās virsotnes 106 dolāru barelā, naftas reālā cena (2013.gada dolāros) saruka līdz 34 dolāriem barelā 1991.gadā.

Šis dramatiskais kritums tiek uzskatīts par vienu no faktoriem, kas veicināja Padomju Savienības sabrukumu. Taču kopš 2011.gada reālā naftas cena ir turējusies virs 90 dolāriem barelā, un tas ir palielinājis Krievijas ekonomikas apjomu un stiprinājis Putina varu.

ASV un ES sākotnējā reakcija uz Krievijas iebrukumu Krimā ir bijusi atsevišķu Krievijas un Ukrainas privātpersonu aktīvu iesaldēšana un ceļošanas aizliegums, neierobežojot tirdzniecību ar Krieviju.

Plaši akadēmiski pētījumi (Hufbauer et al.) liecina, ka ekonomiskās sankcijas reti ir efektīvs instruments, lai ierobežotu valdības rīcību valstīs, pret kurām tās ir vērstas, vai iedragātu to militāro potenciālu, it īpaši, ja sankciju mērķa valsts ir liela.

Būtiska problēma šādos gadījumos ir tas, ka valstis, kuras nosaka sankcijas, arī cieš lielus ekonomiskus zaudējumus. Piemēram, pret Krieviju vērsts naftas eksporta embargo nozīmētu milzīgu naftas cenu lēcienu vismaz īstermiņā. Turklāt vairākas ES valstis ir arī ļoti atkarīgas no Krievijas gāzes. Tāpat Vācija un daudzas citas ES valstis ir attīstījušas lielu tirdzniecību ar Krieviju arī ārpus energoresursu importa un to uzņēmumi ciestu no sankcijām.

Visbeidzot sankcijas negatīvi ietekmētu Krievijas un ES valstu savstarpējās investīcijas, kas ir visai apjomīgas. Piemēram, Vācijas uzņēmumiem ir ieguldījumi Krievijas enerģētikas sektorā, bet Krievijas miljardieris Mihails Fridmans vakar paziņoja par gāzes un naftas uzņēmuma „Dea” iegādi no Vācijas otra lielākā sabiedrisko pakalpojumu sektora uzņēmuma RWE.

Ilgākā laika posmā Eiropas valstis, kuras patlaban ir būtiski atkarīgas no Krievijas energoresursiem, iegūtu no to energoresursu tirgu tālākas integrācijas, kā arī tālākas pasaules energoresursu tirgus integrācijas. Integrētāks tirgus padarītu lētāku reaģēšanu uz dabas katastrofām vai politiskiem un militāriem draudiem. Ciešāka integrācija arī nozīmētu, ka tādām valstīm kā Ukraina jāatceļ subsīdijas, kas kavē energoresursu patēriņa efektivitātes uzlabojumus (tagad Ukraina tērē divarpus reizes vairāk energoresursu uz vienu dolāru iekšzemes kopprodukta nekā ASV un trīsarpus reizes vairāk nekā Vācija).

Iespaidīgs naftas un gāzes ieguves pieaugums Kanādā un ASV potenciāli atver jaunus naftas un sašķidrinātās gāzes eksporta avotus. Taču tam nepieciešams ASV valdības lēmums atcelt naftas, gāzes un to pārstrādes produktu eksporta ierobežojumus, kas ir spēkā jau vairākas desmitgades. Izņemot jaunus „naftas plūdus”, starplaikā ir grūti iedomāties ekonomisku faktoru, kas varētu efektīvi vājināt Putina varu un ierobežot viņa agresīvo ārpolitiku.

Atsauces

Bloomberg, 2014. „Billionaire Fridman’s L1 Buys RWE Oil Unit for $7.1 Billion”, March 17

Dolan, Ed. 2014. „Ukraine’s Crisis Threatens to Drag Russia’s Economy Down, Too”, February 24

Economist. 2014. „Planet Plutocrat”, March 15.

Hufbauer, Gary Clyde, Jeffrey J. Schott, Kimberly Ann Elliott, „Economic Sanctions Reconsidered: History and Current Policy, 2nd edition”, Institute for International Economics, 1990

IMF, 2013 „Russian Federation: Staff Report for the 2013 Article IV Consultation”, October

Reuters.2014. „Russian Markets Take Fright on Putin Threat to Ukraine”, March 3.

Wall Street Journal. 2014. „German Firms Fear Fallout if Russia is Hit with Sanctions.” March 17.

Andris Strazds ir ekonomists un Rīgas Ekonomikas augstskolas mācībspēks, Tomass Greness ir ekonomikas profesors Ziemeļkarolīnas Valsts universitātē ASV

Raksta oriģinālu varat lasīt šeit.

Komentāri (47)

Janis 19.03.2014. 14.43

“Turklāt rubļa vērtības kritums un akciju cenu sabrukums Krievijai nerada tik lielas problēmas, kā sākotnēji varētu domāt, vismaz ne īstermiņā.”

Krievija importē >20% pārtikas un >40% patēriņa preču.

Rubļa vērtības kritums vai sankcijas strauji sadārdzinātu šīs preces vietējā tirgū.

“Arābu Pavasaris” tieši ar to arī sākās – ar strauji pieaugušām pārtikas cenām.

Runājot par sankciju ietekmi Krievijas kontekstā – PSRS taču sabruka lielākoties naftas cenu svārstību dēļ.

Un, kā jau rakstā minēts, Krievija ir vēl atkarīgāka no naftas / gāzes ienākumiem nekā jebkad.

Tātad šo cenu svārstības vai pieprasījuma svārstības tikpat labi var novest arī pie Krievijas bankrota.

Gāzei ir alternatīvas īstermiņā un ilgtermiņā (sākot no 2016.g. – imports no ASV/Kanādas), naftai ir alternatīvas neatkarīgi no termiņa, jo infrastruktūra eksistē un potenciāli ir arī piedāvājums.

Visbeidzot, šībrīža sankciju filosofija ir “mērķētas sankcijas” pret konkrētiem režīma funkcionāriem.

Rakstā ir apskatīta tikai sankciju ietekme uz valsts budžetu, nav apskatīti potenciāli citi efekti, kas arī būtu pieskaitāmi pie ekonomiskiem:

1. Sankciju ietekme uz patēriņa cenām un ar to potenciāli saistītā neapmierinātība un politiskā nestabilitāte.

2. “Mērķētu” sankciju ietekme uz Krievijas režīma noskaņojumu.

Rakstā arī runa par īstermiņu, bet potenciālās problēmas, ko rada Krievijas pašreizējā rīcība nav īstermiņa, attiecīgi, arī sankcijas būtu jāvērtē dažādos termiņos.

Krievijā ir ļoti augsta nevienlīdzība un zem nabadzības sliekšņa ir 13% iedzīvotāju, kas nozīmē, ka jebkādas izmaiņas pirmās nepieciešamības precēm uzreiz skars ievērojamas masas.

Tāpat Krievijas oligarhiem Rietumos ir ļoti ievērojami aktīvi un to iesaldēšana būtu būtisks motivators izmaiņām Krievijas politikā.

+20
-1
Atbildēt

5

    Inese > Janis 19.03.2014. 21.28

    Grībauskaite beidzot nākuse pie prāta:

    Президент отметила, что россияне на протяжении всей истории своей страны испытывали трудности, и «они могут выдержать все, что угодно, а это объединит их с Путиным против Запада. Хотим ли мы этого?».

    “Я знаю, как думают россияне, и, поверьте, они не боятся экономических санкций, и если экономические санкции будут применены сегодня, по горизонтали, это скажется на каждом гражданине России, а Путин скажет – “видите, я не виноват, это Запад, Европа и американцы плохо поступают с вами”, – сказала Грибаускайте.

    “Это обернется против нас, и ничего не будет достигнуто”, – подчеркнула она.

    http://ru.delfi.lt/news/politics/gribauskajte-o-sankciyah-protiv-rossii-eto-obernetsya-protiv-nas.d?id=64318842#ixzz2wRFQuoOk

    +1
    -6
    Atbildēt

    0

    kristaps-alsbergs > Janis 19.03.2014. 15.49

    Paldies par komentāriem!

    Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva.

    Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.

    +7
    -7
    Atbildēt

    0

    andris902 > Janis 19.03.2014. 21.01

    +4
    -1
    Atbildēt

    0

    Nika > Janis 20.03.2014. 06.29

    Grībauskaite pilnīgi pareizi pateica. Krievi ir vergi. Un ko vergiem vajag? Vergiem vajag, lai no viņa vergtura visa pasaule baidītos un tas skaitītos pats “varenākais”.

    Tas jau agrāk ir bijis. Staļina laikā dzīvoja sūdos, bez ēdiena, bez brīvības, bet ar vergturi, no kura visi baidījās. Tas zvēriem krieviem ir svarīgāk par ēdienu, tāpēc sankcijas viņus nebaida.

    Un vispār, kāpēc lai VERGI baidītos no sankcijām? Viņiem tāpat nav ko zaudēt.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Janis > Janis 19.03.2014. 16.48

    “Rubļa vērtības kritums, protams, palielinās inflāciju, taču Krievijai ir pietiekami resursi, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz maznodrošinātajiem. Tā kā sociālā atbalsta pasākumi parasti seko cenu kāpumam ar nobīdi laikā, ietekme uz budžetu īstermiņā jebkurā gadījumā būtu pozitīva. ”

    Jāņem vērā, ka:

    1. Cenas nekāptu proporcionāli rubļa kritumam. Pirmās nepieciešamības precēm un precēm, kas ir ilgstoši uzglabājamas tās kāptu straujāk, īpaši sākotnējā (panikas) periodā. Ja sankcijas ietvertu embargo cenas kāptu jau pēc vēl straujākas dinamikas.

    2. Tie ir papildus budžeta izdevumi. Īstermiņā varbūt, bet vidējā-ilgā termiņā pozitīva efekta šeit nav.

    3. Komplektā ar citām sankcijām, kas attiecas uz ieņēmumiem (naftas cena, naftas eksporta embargo), tas strādātu tikai īstermiņā.

    “Piekrītu, ka gāzei ir alternatīvas, taču gāzes īpatsvars Krievijas eksportā ir salīdzinoši neliels – tas ir vairāk nekā četras reizes mazāks par naftas un naftas produktu eksportu.”

    Arī naftai ir alternatīvas un īpatsvars ir lielāks.

    Un izskatās, ka ASV grasās “atrisināt” Sīrijas krīzi, kas ilgstoši uztur naftas cenas augstas.

    Raksta virsraksts ir “vai var ekonomiski piespiest”, bet apskatīts ir tikai īstermiņš un tikai ietekme uz valsts budžetu, kas arī ir nepilnīga, jo nav aprēķinu par to kādi papildus izdevumi varētu budžetam rasties saistībā ar cenu kāpumu/embargo.

    +8
    -1
    Atbildēt

    0

Bīters 19.03.2014. 15.54

Negribētu piekrist autoru viedoklim ka Krievija var darīt ko grib un tai tik un tā neko nevarēs izdarīt.

Vairākas lietas liecina par to ka jau tagad ir pamatotas bažas par ilgtermiņa saistību izpildi.

1.Spiediens uz rubli – lai gan pēdējās dienās eiforijas pārņemts rublis aptur brīvo kritienu, centrālā banka tā glābšanā jau ir ieguldījusi 70 miljardus dolāru.

2.Vācija ļoti konstanti mazina savu atkarību no Krievijas resursiem

3.ja nemaldos ASV jau ir atcēlušas naftas&gāzes eksporta ierobežojumus un 2016 gadā plāno kopā ar Kanādu sākt gūt labumus no slānekļa gāzes resursiem

4 Irānai noteiktās sankcijas drīz vien beigsies un naftas tirgū tiks iepludināts milzīgs apjoms

starp citu Irānas piemērs labi demonstrē ka sankcijas spēj koriģēt valsts politiku.

+13
-1
Atbildēt

4

    manatuja > Bīters 20.03.2014. 01.39

    Lūk par ASV ārpolitikas maiņu attiecībā uz Irānu ir radījusi satraukumu Izraēlā…

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    efeja60 > Bīters 19.03.2014. 23.00

    Zālīti, noņem rozā brilles. Vislabākā sankcija pret Krieviju, būtu naftas cenu samazināšana – noņemt jebkādus ierobežojumus citām naftas eksportētājvalstīm. Kā arī sankcijas pret visu varas eliti, viņu radiniekiem – vīzu anulēšana, kontu iesaldēšana utt.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    ARNO > Bīters 19.03.2014. 17.18

    3. nav gluži tā.

    Likums par jēlnaftas eksportu nav mainīts. Ir taisnība ka rafinēto naftas produktu eksporta apjoms pieaug (t.i. liela daļa Eiropas auto tagad lej amerikāņu benzīnu ) bet jēlnaftu eksportēt nedrīkst.

    http://www.cfr.org/oil/case-allowing-us-crude-oil-exports/p31005

    Ar gāzi ir savādāk.

    Lai eksportētu sašķidrinātu gāzi (LNG)ir nepieciešama Enerģijas Departamenta (DOE)atļauja katram terminālam. Atļaujas ir vieglāk dabūt uz valstīm ar kurām ir brivas tirdzniecības līgums (ar ES tāds nav). Esošie LNG termināli tika celti ar domu importēt gāzi un attiecīgi nav cauruļvadi uz gāzes ieguves rajoniem. Atļauju process ir ilgstošs un kā jau demokrātijā bieži saskaras dažadi pretēju interešu lobiji. Attiecīgi pašlaik ASV vairāk importē LNG un ir reāli gaidīt ievērojamu LNG eksporta apjomu tikai uz kādu 2020 gadu.

    https://www.ferc.gov/industries/gas/indus-act/lng.asp

    http://www.americanprogress.org/issues/green/report/2013/11/05/78610/u-s-liquefied-natural-gas-exports/

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    Janis > Bīters 19.03.2014. 17.22

    Jā, man arī ļoti dīvains likās apgalvojums par nespēju ietekmēt ārpolitiku, izmantojot sankcijas.

    Piemēru ir pietiekami daudz un tie ir pietiekami neseni:

    – Lībija

    – Z-Koreja

    – Irāna

    – Vācija (3. reihs)

    – Vācija (Vācijas impērija 2. pasaules kara laikā)

    – Japāna 2. pasaules karā – šis vispār ir ļoti labs piemērs, jo tiek uzskatīts, ka karš Klusajā okeānā sākās tieši ASV naftas embargo dēļ

    http://en.wikipedia.org/wiki/Events_leading_to_the_attack_on_Pearl_Harbor

    “In 1940 Japan invaded French Indochina in an effort to embargo all imports into China, including war supplies purchased from the U.S. This move prompted the United States to embargo all oil exports, leading the Imperial Japanese Navy to estimate that it had less than two years of bunker oil remaining and to support the existing plans to seize oil resources in the Dutch East Indies. “

    +7
    -1
    Atbildēt

    0

ligakalnina 19.03.2014. 21.46

Dzirdēju amerikāņu ekonomista Bernštaina viedokli, ka rietumu bankām tikai būtu jāatsakās no Krievijas kompāniju parādu, kas ir ap 700 miljardiem doll. refinansēšanas, un Krievija to izjustu diezgan spēcīgi, toties ASV un ES tas neko daudz nemaksātu.

Patreizejās “sankcijas”, pareizāk sakot, parodija uz sankcijām, izsauca att. biržas reakciju – Krievijas akciju cenas augušas, un, līdz ar to, Krievijas amatpersonu jautrību.

Baltkrievijā sankcijas piemērotas ap 150 amatpersonām, un Batjka tikai smejas.

+11
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu