Izstāde Sveika, galva! jūsmo par galvas formu, bet maz runā par tās saturu
Dzelzceļa vēstures muzejā apskatāma latviešu mākslinieku izstāde Sveika, galva!. Kuratore Helēna Demakova izstādi piesaka visai ambiciozi – kā, «iespējams, vienīgā visu laiku Latvijas mākslas skate, kura apvieno praktiski visus laikmetīgās māk-slas medijus». Izstāde, kur visi darbi ir «vairāk par domāšanu nekā nedomāšanu», tiecas «atbildēt uz jautājumu, kas tad īsti ir figuratīvā māksla mūsdienās».
Izstādes kontekstā jēdzienu «figuratīvā māksla» mēs saprotam kā mākslu, kas prezentē cilvēka figūru, jo telpā ir pilns ar skulptūrām, objektiem un zīmējumiem, kas priekšplānā izvirza formālos un estētiskos elementus: perspektīvu, faktūru, formu, gaismu, līnijas utt. Šeit arī viens no izstādes nosaukuma skaidrojumiem – jo galva esot ļoti figuratīva. Latvijas Mākslas akadēmijai (LMA), kas ir atbildīga par vairuma mākslinieku izaudzināšanu Latvijā, jau sen tiek pārmests fakts, ka skolā iemāca skaisti un pareizi zīmēt un veidot, bet pārāk maz māca domāt ar galvu, proti, rada minimālas iespējas konceptuāla rakstura mākslai un eksperimentiem.
Vizuālās komunikācijas nodaļa (VKN), no kurienes nāk lielākā daļa izstādes dalībnieku, tiek uzskatīta par teju vienīgo saliņu LMA, kur studentiem galvenais nav atgleznot uzstādījumus, bet realizēt savus individuālos projektus, kas, protams, garantē veselīgus apstākļus jaunradei un inovācijām. Tomēr izstāde apliecina, ka arī mūsu tā sauktie konceptuālisti ir uzticīgi augstskolas nesatricināmajām tradīcijām, pedantiski rūpējoties par darbu formu un estētiku, bet saturam atstājot sekundāru lomu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.