Pilsoniskās iniciatīvas grupa aicina atcerēties un vienoties vārdos un darbos, lai sekmētu Latvijas kā drošas valsts pastāvēšanu
Pimdien, 17.martā, pulksten 18 pie Brīvības pieminekļa notiks piemiņas pasākums “Latvijas Centrālās Padomes Memorandam – 70”, informē tā organizatoru pārstāvis Jurģis Klotiņš.
Pasākums ir pilsoniska iniciatīva, un tā idejas autors ir Jurģis Klotiņš, īstenotāji – neatkarīga patriotiski domājošu domubiedru grupa.
Ir pagājuši 70 gadi kopš Konstantīns Čakste teica: “Es gan esmu pilnīgi pārliecināts, ka Latvija atkal būs…”. 1944.gada 17.martā 189 Latvijas patrioti parakstīja viņa vadītās nacionālās pretošanās organizācijas “Latvijas Centrālā Padome” memorandu. Toreiz – pirms 70 gadiem – nacistiskās Vācijas un draudošās PSRS okupācijas apstākļos memorandā tika izteikta prasība atjaunot neatkarīgu Latvijas Republiku.
Pirmdienas vakarā pie Brīvības pieminekļa notiks memorandam veltīts piemiņas pasākums. Tiks iedegtas 189 sveces, kas katra būs veltīta viena memoranda parakstītāja piemiņai.
Šā pasākuma mērķis, pēc Klotiņa teiktā, ir atcerēties un godināt memoranda parakstītāju drosmīgo patriotisko rīcību. Pasākums iecerēts kā neliels, bet sirsnīgs notikums, kas aicinās latviešus un Latvijas mazākumtautības vienoti vārdos un darbos sekmēt to, ka Latvija ir droša valsts, kurā latviešu nācija, tās valoda un kultūra var pastāvēt un uzplaukt cauri gadsimtiem un kurā ir nodrošināta ikviena cilvēka un visas tautas atbildīga brīvība un labklājība. „Šis mērķis bija sirdī tiem Latvijas vīriem un sievām, kuri parakstīja memorandu. Tas ir Latvijas mērķis arī šodien,” norāda Klotiņš.
Memorandu pirms 70 gadiem parakstīja dažādu nozaru pārstāvji – LU un LLU profesori, juristi, ārsti, lauksaimnieki, bijušie Saeimas deputāti, kultūras darbinieki, kristīgo konfesiju vadītāji, neatkarīgās Latvijas armijas virsnieki un citu nozaru darbinieki. Viņu vidū bija tādas personības kā komponists Jāzeps Vītols, valodnieks Jānis Endzelīns, arhitekts Eižens Laube un daudzi citi. Vairāk par parakstītājiem var uzzināt un memoranda pilnu tekstu izlasīt var UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas mājas lapā.
Konstantīna Čakstes vadītā LCP nesadarbojās ne ar vienu no Latvijas ienaidniekiem – nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Tās mērķis bija informēt Rietumu sabiedrotos par Latvijas tautas traģisko situāciju un sekmēt Latvijas neatkarības atjaunošanu ar Rietumvalstu palīdzību.
Komentāri (44)
mariam 16.03.2014. 17.48
Nu, saprotams, ka šis daudz vairāk būtu pasākums, kur piedalīties būtu valstiski. Septiņdesmitā jubileja – visnotaļ nožimīgs cipars, lai ieviestu kādu tādu tradīciju – godināt tos, kas iestājās par brīvu un neatkarīgu Latviju, nepieslienoties kādai no agresoru pusēm.
2
Signija Aizpuriete > mariam 17.03.2014. 00.50
Kā tad – “iestājās”….Tagad arī daudzi par Krimu Ukrainas sastāvā iestājas, tikai tāda iestāšanās ir graša vērta esošajā situācijā.
Starp citu, tai pat 1944.g. grupa Somijas politiķu ar Pāsikivi un Kekonenu priekšgalā iestājās par sadarbību ar PSRS – somi spēja apjēgt reālo situāciju, pieņemt saprātīgus lēmumus.
0
Egitazz > mariam 17.03.2014. 14.57
ņemot vērā milzīgo ignoranci no “īsto latviešu” puses šim tieši ļoti atbilstošajam datumam, diez vai šo datumu gaida spoža nākotne. Nu šogad Cilinskim nākas iet arī 17.03, bet diez vai ies nākamgad, nebūdams jau tik publiska persona.
0
Signija Aizpuriete 16.03.2014. 14.40
——-
“Konstantīna Čakstes vadītā LCP nesadarbojās ne ar vienu no Latvijas ienaidniekiem – nacistiskās Vācijas un PSRS okupācijas varām. Tās mērķis bija informēt Rietumu sabiedrotos……”
===============================================================================
Štirlics arī informēja….Netikai IR-šu lox-mel patik “muļķi laist” – arī pilsonīšiem un vēsturniekiem-stāstniekiem, kas dokumentus nelasa, tikai aculiecinieku teikto ieraksta un pieraksta.
Ja LCP pārstāvji savā 1944.g.17.marta memorandā būtu kādus tur Rietumu sabiedrotos pieminējuši, tad gestapo viņus uz konclāģeriem nesūtītu – atdotu tiesāšanai kā kureliešu virsniekus. Savējie savējiem ātri vien pēc kara likumiem 9.gr. svina uzdāvinātu…..
Latvijas Centrālās Padomes Memorands
Rīga, 1944. gada 17. marts
LATVIEŠU LEĢIONA ĢENERĀLINSPEKTORAM
R. BANGERSKA KUNGAM
…….
http://www.atmina.unesco.lv/upload/lcp_memorands_lv.pdf
5
Signija Aizpuriete > Signija Aizpuriete 17.03.2014. 00.42
——-Andris Doveiks:”(..)
Ja WW2 ir jāpiemin, tad 17. marts uz šodienu izskatās labākais piedāvājums gan iekšējai, gan ārējai lietošanai.”
===============================================================================
Protams, jo “laipotāji” (V.Lācis), kas latviešu tautas traģiskajā laikā 2. Pasaules kara gados pulcējās kafij-salonos, lai n-tos memorandus sacerētu – tādi arī pašlaik ir visai pieprasīti. Nesāks tak’ 4.maija repubļikā cildināt tos, kas pie ieročiem ķērās, lai okupantiem pretsparu dotu:
“Man tajā pašā vietā, kur bija dzeltenā zvaigzne, ir piesprausts Lielā Tēvijas kara otrās šķiras ordenis,……” Marģers Vestermanis
Izmētātās ragaviņas http://www.ir.lv/2012/7/5/izmetatas-ragavinas
0
Andris Jautriņš > Signija Aizpuriete 17.03.2014. 09.59
Cik tad bija to, kuri ķērās pie ieročiem? Virsnieku nošaušanās ir goda lieta, bet to svinēt nepienākas. Droši vien ir vērts pieminēt 14-15. jūniju, kad uzbruka robežsargiem. Tiesa, viņu kara veiksme izrādījās niecīga, turklāt šis datums jau pārklājas ar deportāciju.
Būtu prātīgi, ja mēs vairāk pievērstos valsts būvēšanai, nevis zaudētā pieminēšanai. Bet ja tas tomēr ir nepieciešams, tad LCP ir labāk nekā leģions. Leģions tādēļ nav jānoliedz, bet LCP potenciāls ir labāks, jo tam nav iespējams piesiet kara noziegumus. Cik lielu to potenciālu gribēs realizēt, tāds ir jautājums. Vienotībai nepatīk patstāvīgas valsts ideja, NA var būt grūti mazināt leģionāru nozīmīgumu savā mitoloģijā, ZZS vienalga, SC būtu žēl zaudēt pretinieku g-punktu.
Politika ir iespējamā māksla, kāds teicis.
0
gustavs_velde > Signija Aizpuriete 17.03.2014. 11.45
Kolaboracionists V.Lācis (apveltījis sevi kuģa pašpuikas tēlu un vilka paralēlas amerikānu rakstnieku Dž.Londonu) WWII laikā nemaz nebija Latvijā, bet gan kā LKP CK funkcionarārs bija aizbēdziz uz Krieviju.
0
Egitazz > Signija Aizpuriete 17.03.2014. 14.39
Andris Doveiks
pieminēt tos Latvijas patriotus, kas cīnījās WW2 gan nepareizajās, gan pareizajās un bez formās.
=======
grūti nepiekrist. pie tam šai dienai arī neviens no Austrumiem i Rietumiem nevarēs piekāsīties, jo skaidra bilde-iestājās leģionā, ji bija cerējuši, ka iedos neatkarību. Pamēģināja, saprata, ka nekā nebūs un sākuši pretoties okupācijas varai.
Tāpēc ļoti izbrīna oficiālā un sabiedrības pozīcija, kas acīmredzami negrib plaši runāt par Kureli un šo datumu tai skaitā. Droši vien tas dažiem leģionāru atbalstītājiem nepatīk, jo tad brūk pamatojums “leģionāri bija Latvijas brīvības cīnītāji un cerēja uz Vācijas labsirdību”, jo taču pēc deklarācijas autoru likteņa viss bija skaidrs.
0
Andris Jautriņš > Signija Aizpuriete 16.03.2014. 18.14
Ko nu par mērķiem strīdēties jau aizgājušu cilvēku domās. Nebija viņiem interneta, kurā friču un pretfriču sabiedroto patiesos nodomus atšifrēt… Paldies par linku uz dokumentu.
8. vai 9. maijs – mums patiesībā lielas atšķirības nav. Svinēt 8. par spīti tiem kas svin 9. atgādina to, ka zelta zivtiņa ļauj ko izvēlēties, bet kaimiņam būs divreiz vairak. Tad lai vienu aci izdurot…
Ja WW2 ir jāpiemin, tad 17. marts uz šodienu izskatās labākais piedāvājums gan iekšējai, gan ārējai lietošanai. Manuprāt vislabākais variants, kā pieminēt tos Latvijas patriotus, kas cīnījās WW2 gan nepareizajās, gan pareizajās un bez formās.
0
Inese 16.03.2014. 12.41
Pēkšņi Nacapvienībā atcerējušies par LPC. Zili brīnumi. Varbūt pat kādreiz atcerēsies arī 6. martu? >:O
2
0
-1
Atbildēt
+5
-4
Atbildēt
@Andris Jautriņš > Inese 17.03.2014. 10.01
Aivar, lai kāds sēdētu Čukotkā, Latvijas valsti jāvada Stučkam, nevis Kalpakam.
0
janis17 > Inese 16.03.2014. 13.26
http://spi3.itvnet.lv/upload2/articles/55/559668/images/2-Pasaules-kars-1.jpg
Ja Latvijas valsti šodien vadītu tādi vīri, kā Oskars Kalpaks, tu jau sen sēdētu čukotkā.
0