Kādā februāra dienā sporta kluba Cēsis prezidents Krišjānis Kļaviņš pienāca pie basketbola komandas meitenēm, un teica: ir ideja – vai vēlaties atbalstīt Ukrainu un spēlēt tās karoga krāsu tērpos? «Mēs uzreiz teicām – jā!» atceras komandas kapteine Zane Jākobsone. Sportistes uzskatīja, ka tādā veidā var nosūtīt ziņu plašāk pasaulē par savu nostāju un aicināt to izrādīt arī citus.
Pirms vairākiem gadiem Zane studēja socioloģiju un spēlēja basketbolu Teksasā, ASV. Aizvien saglabājušies kontakti un draudzīgas attiecības ar komandas biedrenēm. Kopš Ukrainā samilzis konflikts un par to raksta arī ASV mediji, Zane vairākkārt e-pastā saņēmusi jautājumu: kas notiek? «Viņiem tas liekas tālu. Viņi domā: ai, tas jau Ukrainā, mums nekas nedraud!» stāsta basketboliste. Zane skaidrojusi situāciju. Stāstījusi, cik mūsdienu pasaulē viss cieši saistīts. Uzbrukums kādas valsts neatkarībai, pēc Zanes domām, ir uzbrukums demokrātijai kopumā. Tagad no draugiem Amerikā viņa regulāri saņem uzmundrinājumus: esiet Latvijā uzmanīgi! «Manī ir iezadzies jautājums: kā būtu, ja līdzīgi notiktu Latvijā?» sportiste neslēpj. «Tādā situācijā es ļoti gribētu, lai pārējā pasaule atbalsta. Tāpēc tagad mūsu komanda atbalsta Ukrainu. Gribas, lai ukraiņi šo atbalstu sajūt.»
Zanei ir 28 gadi, un no bērnības viņa atceras, kā tēvs un vectēvs 1991.gada janvārī no mājām Cēsīs devās uz barikādēm Rīgā. Mamma un vecāmamma uztraucās. Lai arī tā bija citāda situācija nekā patlaban Ukrainā – toreiz Latvija tiecās atgūt savu neatkarību, nevis to zaudēja -, Zane saka: «Es lūdzu Dievu, lai Latvijā vairs nekad nav asinsizliešanas un neatkarības apdraudēšanas.» Par Ukrainas notikumiem viņa domā: «Tas nav prātam aptverams, ka armija ieiet svešas valsts teritorijā un pasaka – tagad šeit būs cita kārtība!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.