Sākam cīņu ne tikai ar „legālām narkotikām, bet arī ar bīstamām nākotnes narkotikām

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā deputāti nolēma veidot darba grupu, lai beidzot radītu tādas likumu un normatīvo aktu normas, kas aizliegtu Latvijas legālajā tirgū izplatīt jaunas psihoaktīvas vielas – nākotnes narkotikas.

Neviens nevar droši pateikt – kādu ļaunumu nes šīs vielas, kādas sekas tās atstāj uz cilvēka veselību, cik daudz jauniešu dzīvību tās paņems. Tās dara savu ļauno darbu jau tagad, lai gan valsts tās par narkotikām skaļi nosauks tikai rīt.

Lai tiktu sasniegts rezultāts – visu iespējamo narkotiku izplatīšanas aizliegums Latvijā, jāsāk ar dažu mītu kliedēšanu.

1. Psihoaktīvas vielas, kas nav kontrolēto vielu sarakstā, ir legālas.

Vairāk nekā 90% dažādu kontroles iestāžu pārbaudīto vielu tiek iekļautas kontrolējamo vielu sarakstā, 10% ir kontrolē nonākušās herbālas izcelsmes vielas saturoši produkti bez sintētiskiem piemaisījumiem. Tātad var teikt, ka gandrīz 100% jauno psihoaktīvo vielu ir narkotikas. Tās izraisa atkarību, personības traucējumus, sociālas problēmas, rada gan īslaicīgus, gan paliekošus veselības traucējumus un to lietošana var kļūt par cilvēka nāves cēloni. Narkotikas nevar būt legālas, to lietošana stingri kontrolētā veidā ir iespējama tikai medicīniskos nolūkos ārsta uzraudzībā. Visi citi narkotiku izplatīšanas, iegādāšanās, glabāšanas, pārvadāšanas un pārsūtīšanas veidi ir nelegāli.

2. Augu maisījumi, ko jaunieši iegādājas šķietami legālā veidā, ir marihuānas aizvietotāji (sintētiskā marihuāna) un satur augus, kas izraisa līdzīgu ietekmi uz organismu kā marihuāna, kuras iedarbība un kaitīgums ir diskutabls.

Sastāvdaļas, kas tiek norādītas uz iepakojuma, neatspoguļo augu maisījuma reālo sastāvu. Par psihoaktīvo ietekmi no augu maisījumu herbālajām sastāvdaļām nav gūti pārliecinoši pierādījumi. Augi tiek apstrādāti ar sintētiskām vielām – sintētiskajiem kanabinoīdiem, kas ir aktīvi ķīmiski savienojumi, kuru izraisītās izpausmes var konstatēt kā simptomus, kuri izpaužas to lietotājam tūlīt pēc lietošanas. Ietekme uz psihi izpaužas kā halucinācijas, murgi, eiforija, uzbudinājums, agresivitāte, trauksme u.c., bieži novedot lietotāju psihiatrijas stacionārā. Ietekme uz organismu kopumā izpaužas kā paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens, sāpes krūtīs, slikta dūša un vemšana, krampji, svīšana, drebuļi un trīce, kas var provocēt dažādas saslimšanas un patoloģiskus stāvokļus, kas var novest pie reāliem draudiem veselībai un pat dzīvībai.

Tomēr patieso kaitējumu veselībai ilgtermiņā nav iespējams noteikt, jo tas prasītu speciālus pētījumus pat vairāku gadu garumā. Sintētiskie kanabinoīdi nekad nav bijuši komerciāli pieejams produkts un pētījumi par šo vielu iedarbību uz cilvēka organismu nav veikti. Tātad šīs vielas var izrādīties pat bīstamākas par patlaban narkotiku sarakstā reģistrētajām vielām.

3. Jauno psihoaktīvo vielu aizliegums nav reāls, jo tas nozīmētu kafijas, alkohola, cigarešu, līmes un citu ķīmisku vielu aizliegumu.

Jaunas psihoaktīvas vielas ir definētas likumā „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” un ir jaunas narkotiskas vielas tīrā formā vai preparātā, kas nav uzskaitītas ne 1961.gada, ne 1971.gada vienoto konvenciju par psihotropajām vielām sarakstos. Tomēr tas nenozīmē, ka tās nav narkotikas. Lai arī daži ikdienā lietojamie pārtikas un nepārtikas produkti var saturēt zināmu koncentrāciju psihoaktīvu vielu, tās nav iekļautas aizliegtajos sarakstos un to lietošana nerada līdzvērtīgus draudus veselībai kā vielas, kas iekļautas šo konvenciju I, II, III vai IV sarakstā.

4. Ja kāda viela nav iekļauta aizliegto vielu sarakstā, tās izplatīšanas ierobežošana nav iespējama. Jebkura vēršanās pret šādas vielas izplatītāju ir uzņēmējdarbības ierobežošana un balansē uz robežas ar likumu.

Drošu pakalpojumu un preču nonākšanu tirgū regulē „Preču un pakalpojumu drošuma likums” ar kuru valsts uzņemas atbildību par patērētājiem pieejamām precēm un pakalpojumiem un to drošību. Valsts gādā, lai valsts iedzīvotājiem netiktu radīti ar tirgū pieejamo preču lietošanu saistīti riski ne cilvēka dzīvībai, ne veselībai, ne mantai, ne vides aizsardzības līmenim un sabiedrības veselībai.

Šā likuma izpildi Latvijā kontrolē un uzrauga Tirgus uzraudzības padome (Ekonomikas ministrijas paspārnē), kuras pienākums ir nekavējoši reaģēt uz iespējami nedrošu preču nonākšanu tirgū un veikt noteiktas darbības visu risku novēršanai, tai skaitā – ar tirgus uzraudzības iestāžu starpniecību pieprasīt un uzdot preču izplatītājiem un ražotājiem novērst visus ar preces drošību saistītos riskus, aizliegt preču tirdzniecību, pieprasīt preču izņemšanu no tirgus, kā arī veikt citus pasākumus, lai novērstu šo preču apriti. TUP kompetencē ir arī sniegt ieteikumus likumdevējam un izpildvarai normatīvo aktu izstrādei.

5. Pieprasīt ražotājam vai izplatītājam pierādīt savas preces atbilstību drošībai, uzliekot par pienākumu, piemēram, pierādīt, ka tirgojamā prece nav psihoaktīva viela, būtu papildus nepanesams slogs godprātīgajam uzņēmējam, kurš nav pelnījis ciest dēļ atsevišķu „Spice”, „vīraku” un „augu maisījumu” tirgotājiem.

„Preču un pakalpojumu drošuma likums” ne tikai ļauj pieprasīt, bet uzliek par pienākumu pierādīt ražotājam un izplatītājam savas preces drošību un novērst visus iespējamos riskus, kas varētu iestāties patērētājam, lietojot šo preci. Ja kāds vēlētos realizēt Latvijā, piemēram, mājās ražotu pārtikas produktu tirdzniecību, tad slogs, ko valsts viņam uzliek dažādu prasību veidā pašlaik apkopojas uz vismaz sešām A4 lapām, iekļaujot prasības par reģistrāciju, higiēnu, specifiskajām prasībām, specifiskajiem ierobežojumiem, telpām, iekārtām un traukiem, ūdeni, ražošanas procesu, temperatūru, marķējumu, iepakojumu, izejvielu izsekojamību, derīguma termiņu, pārtikas piedevām, atkritumiem, darbiniekiem, dezinfekciju, deratizāciju, paškontroles un piesārņojuma iespējamību, nepieciešamās dokumentācijas minimumu un atbilstību vismaz četrām Eiropas Parlamenta un Padomes regulām. Domāju, ka Latvijas likumdevēja un izpildvaras iespējas izveidot šādas prasības uzņēmējiem, kas tirgo „augu maisījumus” ir visai reālas.

Latvijas Ārstu biedrība  (LĀB) ir apzinājusi jautājumu loku, kas risināms vismaz sešu ministriju līmenī, izstrādājusi pirmo savu priekšlikumu paketi likumam „Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” jauno psihoaktīvo vielu aizliegumam Latvijā, pieteikusi dalību Saeimas izveidotajā darba grupā un gatava iesaistīties jautājuma atrisināšanā. Tā nav cīņa pret „legālajām narkotikām”. Tā ir cīņa ar bīstamām nākotnes narkotikām, kas, iespējams, sevī slēpj vēl vairāk risku nekā tās, par kurām šodien zinām.

Autore ir LĀB prezidenta padomniece