ES ārlietu ministri pagaidām nevērš sankcijas pret Krieviju • IR.lv

ES ārlietu ministri pagaidām nevērš sankcijas pret Krieviju

53
Cilvēks, apsedzies ar Ukrainas karogu, tur īkšķi. Par ko? Foto: AFP/LETA

Ukrainai gatavos finansiālo palīdzību un asociācijas līgumu

Eiropas Savienības (ES) Ārlietu ministru padomes ārkārtas sanāksmē par situāciju Ukrainā izteikts nosodījums Krievijas rīcībai, pārkāpjot starptautiskās tiesības, un tā ir nodēvēta kā agresijas akts, aģentūru LETA informēja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Taču jautājums par sankcijām pagaidām atlikts.

Viņš uzskata, ka tas ir ļoti precīzs juridiskais formulējums. Tāpat arī nospriests, ka tiks sagatavota finansiālās palīdzības pakete Ukrainai, jo uzdevumu pie tās strādāt saņēmusi Eiropas Komisija. Tāpat nolemts, ka brīdī, kad Ukrainas valdība ir gatava un var parakstīt asociācijas līgumu, tas ir jādara.

Visasākās diskusijas izvērtušās par konkrētiem pasākumiem jeb par konkrētu iedarbīgu instrumentu paketi. Kā skaidro Rinkēvičs, tās bija asas diskusijas piecu stundu garumā. Valstu pārstāvju viedokļi dalījušies un rezultātā ārlietu ministri palikuši pie kompromisa formulas.

Ja tuvāko dažu dienu laikā situācija neuzlabojas, paredzēts pārtraukt ES dialogu ar Krieviju par bezvīzu režīma jautājumiem. Tāpat varētu izskatīt sankcijas pret Krievijas amatpersonām, piemēram, viņu kontu iesaldēšanu un iebraukšanas aizliegšanu Eiropas Savienībā. Rinkēvičs skaidro, ka sarakstā varētu arī būt ietvertas citas lietas, piemēram, ieroču un apbruņojuma embargo ieviešana no ES uz Krieviju.

Viņš prognozē, ka šie lēmumi situācijas pasliktināšanās gadījumā būs jāpieņem ES valstu un valdību vadītājiem ceturtdien, 6.martā, paredzētajā Eiropas Padomes ārkārtas sēdē. Tas nozīmējot, ka ceturtdien Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai (Vienotība) būs jādodas un jālemj jau par konkrētākiem pasākumiem, norādīja ministrs.

Ārlietu ministrijā informē, ka Rinkēvičs Ārlietu padomē atkārtoti paudis arī atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un uzsvēris, ka jebkuri soļi, kas veicina Ukrainas sabiedrības šķelšanu vai valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi. Latvija sagaidot, ka Ukrainas teritoriālā integritāte tiks pilnībā respektēta.

Tāpat sanāksmes laikā Rinkēvičs aicinājis ES dalībvalstis dot skaidru signālu – nekavējoties noslēgt ES un Ukrainas asociācijas līgumu, tiklīdz Ukraina būs tam gatava. Tāpat nepieciešams esot paātrināt darbu pie vīzu liberalizācijas ar Ukrainu. Kā informē ministrijā, Rinkēvičs arī uzsvēris, ka Krievijas iejaukšanās Ukrainas iekšējās lietās ir nepieļaujama un Krievijas izvērstā propaganda nav pieņemama.

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā.

Latvija stingri iestājas par Ukrainas teritoriālo integritāti un uzskata, ka jebkuri soļi, kas vērsti uz Ukrainas sabiedrības šķelšanu un valsts teritoriālās integritātes apšaubīšanu, ir kategoriski nosodāmi, teikts Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa, Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (V), Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (RP) kopīgā paziņojumā.

 

Komentāri (53)

ligakalnina 03.03.2014. 22.09

Jā, pēc tik “skarba” ES paziņojuma Putinam ir ko padomāt!

Visdrīzāk, protams, nekādas sankcijas nebūs, būs “morāls nosodījums”, bet, ja būs, tad tās sankcijas būs briesmīgas – pārtrauks sarunas par bezvīzu režīmu ar Krieviju!

Putins iedzīts stūrī, un laikam, tagad bailēs trīc!

Par Putina adekvātuma pakāpi sen viss skaidrs, bet, arvien biežāk, parādās šaubas arī par ES valstu politiķu adekvātumu.

+20
0
Atbildēt

2

    dace_roze_lmt_lv > ligakalnina 04.03.2014. 00.52

    Labs komentārs, visam piekrītu, izņemot pēdējo rindkopu.

    Latvijai būs jāmainās.

    Cik labi vēsturiskie notikumi attīstās.

    Krievija noliek pie vietas nedraugus.

    Dievs, paldies par šo dāvanu.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Jânis Bankoviès > ligakalnina 04.03.2014. 09.46

    Ciklop,patiesībā bilde ir daudz interesantāka nekā virsējā kārta:

    1. Jau vismaz gadu briest vaņku ekonomikas nobruciens.(nevar pat Moskovijā ar tās Dieva dotajiem dabas resursiem tik neaprobežoti zagt, un vēl subsidēt visas savas politiskās ambīcijas, un uzturēt ar nīderlandes mēroga budžetu bruņotos spēkus kā ķīnai)

    2. Pirms Sočiem jau runāja par to, pat kremlinu oficiozie biznesa mēdiji.

    3. Tāpēc punduris uzrāva pokazuhu un izstāstīja cik lūk ir iztērējies.

    4. Ukraina ir tikai iegansts, lai iekšpolitiski parādītu savai tautai kāpēc iestāsies bankrots. Redz ļaunie Rietumi, hoholi, “pindosi”…, tāpēc “plakaļi vaši ģēņuški”, a es Vlaģiks nr.1. cīnos, lai arī jūsu “jaziku, pravorēriju” neatņem, naudu jau varēsiet atgūt kaut kad zilā nākotnē.

    5. Tāpēc Ukraiņi dara ļoti perfekti nereaģējot uz provokācijām Krimā( cits stāsts būs pie pašas Ukrainas okupācijas mēģinājumiem, bet tad gan vaņka lidos ar visu punduri skurstenī). Respektīvi Putins nevarēs norakstīt valsts ekonomisko nobrucienu ar karu, nu tad par”bidla” ,kurš pakāsīs uzkrājumus, un “silto vietiņu”, sapratīs kas viņa maku iztukšojis. Tad savukārt nav tālu līdz Putins=Janukovičs

    +4
    0
    Atbildēt

    0

Agris Āva 03.03.2014. 22.49

Eiropieši, kā ierasts, gļēvuļi. Tuvredzīgi gļēvuļi, kuri cer, ka vilks, apēdis malējo aitiņu, būs paēdis uz mūžiem, un liks pārējos mierā.

Militāra rīcība nav iedomājama un šobrīd nemaz nav vajadzīga, bet mērķētas ekonomiskas sankcijas būtu ļoti iedarbīgas. Atšķirībā no PSRS izolētības, krievu valdoņiem tīk dzīvot un salaupīto tērēt demokrātiskajos rietumos, un to var liegt/ierobežot bez plašākām sekām rietumu/Krievijas ekonomikai. Reakcija sekotu ātri – diez vai putigarhi būs ar mieru mainīt Rivjēru pret Krimu.

+15
0
Atbildēt

7

    Agris Āva > Agris Āva 04.03.2014. 00.54

    Aldi, alus, lai gan jūs esat sapņotāji, tomēr patīkami palasīt. No jūsu mutes (spalvas) …

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > Agris Āva 04.03.2014. 00.24

    Var arī tā – katra valsts liek melnajā sarakstā pa 4 purniem :)

    Un katru dienu, kamēr kaut viens kvadrātmetrs Ukrainas teritōrijas ir okupēts, pieliek vēl pa vienam purnam :)

    +2
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Agris Āva 03.03.2014. 23.33

    Aldis, apsverot 6 aspektu, vajadzētu vēl ņemt vērā Turciju :)

    —————-

    Согласно договору, подписанному российской императрицей Екатериной Великой 19 апреля 1783, Крымский полуостров переходит из состава Османской империи в состав России.”Однако одним из важнейших является пункт, который предусматривает условия о том, что полуостров НЕ провозгласит независимость и не может быть передан третьей стороне (Украина это как раз и есть 3-я сторона. Ред. АРИ). Иначе, Крым должен автоматически быть возвращен под эгиду Турции”

    http://ari.ru/news/d335a89c3

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Agris Āva 03.03.2014. 23.56

    aldis, var jau to visu baru sadalīt uz visām divdesmit sešām – tik nepilni 4 purni uz katru sanāks :)

    +5
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > Agris Āva 03.03.2014. 23.25

    mūsu alum

    Laba doma. Var tikai sapņot, lai Latvijas polītiķi būtu tik drosmīgi.

    Varbūt varētu palīdzēt Šveice?

    Viņi bija tik drosmīgi, lai stātos pretī pat imigrācijai no ES.

    Kā Šengenas telpas valsts Šveice varētu tā rīkoties, tas būtu jāievēro visām Šengenas telpas valstīm.

    +7
    0
    Atbildēt

    0

    reksa > Agris Āva 03.03.2014. 23.20

    Jupim

    Būtu jāapsveŗ 6 aspekti:

    1) Ukrainas neatkarību un vienotību apņēmušas garantēt ASV un Britija. Amerikai tas ir nozīmīgs prestiža jautājums. Ja ASV nepildītu savas saistības, tad kuŗš turpmāk Amerikai uzticētos? Arī Obamam tas nozīmētu ieiet vēsturē kā prezidentam, kas apracis ASV prestižu. ASV nevar atteikties no savām saistībām.

    2) Gruzijas gadījumā Rietumi ir panākuši šķietamo pirmskaŗa stāvokļa atjaunošanu. Krievijas kaŗaspēks bija Abchazijā un Dienvidosetijā pirms kaŗa un palicis tur arī tagad. Protams, Krievija nepilda savas saistības, bet vismaz šķietamība – vīģes lapa, ar ko Eiropai aizsegties – ir panākta.

    Ukrainas gadījumā Krievijai nebija nekāda kaŗaspēka Krimas Republikā. Sebastopoles kaŗabaze ir Sebastopolē, kas ir atsevišķs Ukrainas reģions (kā Kijiva) un neietilpst Krimas Republikā. Tātad, sākotnējā stāvokļa atjaunošanai Krievijas kaŗaspēks katrā ziņā būtu jāizved no Krimas Republikas.

    3) Gruzijas gadījumā Krievija ir sarīkojusi provokācijas (apšaudes utt.), uz kuŗām uzķērās Gruzija. Krievijai radusies sava vīģes lapa – tika apdraudēti miera uzturētāji.

    Ukrainas gadījumā nekādu “miera uzturētāju” nav. Kaŗabazes darbība ir noteikta ar līgumu. Turklāt Ukraina uz provokācijām nav uzķērusies. Vīģes lapas nav ne Krievijai, ne Eiropai.

    4) Krimā dzīvo Krimas tatāri – Krimas pamattauta. Ja Stalins kādreiz nebūtu izsūtījis Krimas tatārus un nebūtu izmetinājis Krimā krievus, tad Krimā tagad iedzīvotāju vairākums būtu Krimas tatāri un, iespējams, 1991.gadā Krimā uzreiz būtu kļuvusi par neatkarīgu tatāru valsti.

    Kaut kādu nācionālu attīstību Krimas tatāri var īstenot Ukrainā, kur tiek pamākts zināms kompromiss starp tatāriem kā Krimas pamattautu, ukraiņiem kā Ukrainas nāciju un krieviem kā Krimas iedzīvotāju vairākumu. Krievijā tatāriem šādas iespējas nebūs. Viņiem tas ir izdzīvošanas jautājums. Viņiem ir sabiedrotais – Turcija.

    5) Caur Ukrainas teritōriju notiek ap 70% Krievijas gāzes eksporta. Ja Krievija nepilda savas saistības – nodrošināt Ukrainas neatkarību un vienotību, tad arī Ukraina var nepildīt savas – pārtraukt gāzes transitu.

    Kaŗadarbības gadījumā visi cauruļvadi var tikt vienkāršu uzspridzināti.

    6) Vai Krimas Republika var kļūt neatkarīga? Ko tad Spānija teiks Katalonijai, Britija Skotijai, Beļģija Flāmijai/Flandrijai? Ko Eiropa varēs pārmest Ungarijai, kas nevienu neokupē, bet tikai izsniedz Ungarijas pases etniskajiem ungariem? Ko kāds varēs pārmest franču Nācionālajai frontei, austriešu Brīvības partijai un citām partijām, kas imigrācijā saskata draudus nācionālajai drošībai?

    +8
    0
    Atbildēt

    0

    brigita_damme_rtk_lv > Agris Āva 03.03.2014. 23.01

    Iesākumā 90 personām, kuras nobalsoja par atļauju savam karaspēkam iekarot kaimiņu valsti, aizliegt iebraukt vienā no Šengenas līguma valstīm…

    +11
    0
    Atbildēt

    0

buchamona 03.03.2014. 21.58

Šorīt Rīgas radio bija intervija, pēc balss spriežot, liekas ar Zanderu, bet ok, tas nav svarīgi. Svarīga ir doma, kuru es šajā intervijā dzirdēju, proti-

ES attieksme pret Krieviju un šīs valsts provokācijām ir aptuveni tāda pati, kāda ir daudzdzīvokļu mājas iemītnieku attieksme pret hroniķi , kurš šajā daudzdzīvokļu mājā ik pa laikam ceļ tračus un demolējas, bet kaimiņi, reaģējot uz tračiem, viņam izsaka savu 101. kārtējo brīdinājumu, kurš vairāk līdzinās atvieglotai nopūtai – “paldies Dievam šoreiz māju tomēr nenodedzināja” :)

Vēl viņš teica, ka lietas ES – Krievijas savstarpējās attiecībās sakārtosies tikai tad, kad ” vecās” Eiropas valstis beidzot saskatīs Krievijā ienaidnieku. Un šādam viedoklim var tikai piekrist.

+20
-8
Atbildēt

2

    Egitazz > buchamona 03.03.2014. 23.22

    Krievijas savstarpējās attiecībās sakārtosies tikai tad, kad ” vecās” Eiropas valstis beidzot saskatīs Krievijā ienaidnieku

    ====

    kas tur bija par putinista brillēm?:)) jeb mēs ar Krieviju gribam būt nu tādi ienaidnieki, kas viens ar otru tirgojas, peļņu gūst, bet nu politiski nu tādi ienaidnieki ir?

    Tas vēl jautājums, kuram brilles jānoņem.

    0
    -4
    Atbildēt

    0

    Nika > buchamona 03.03.2014. 22.05

    Kam vel ir janotiek, lai Eiropa redzetu ka krievija ir musu ienaidnieks #1?

    +14
    -3
    Atbildēt

    0

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu