Par vārda brīvības robežām

Vēstule EDSO pārstāvei plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Dunjai Mijatovičai par LR Krimināllikuma grozījumiem

14.februārī EDSO pārstāve mediju brīvības jomā Dunja Mijatoviča pauda īpašu interesi par Latvijas parlamentā apspriestajiem Krimināllikuma grozījumiem par apzinātu un ļaunprātīgu totalitāro (komunistiskā un nacistiskā) režīmu pastrādāto noziegumu noliegšanu, lai arī D.Mijatovičas mandāts ir rūpes par vārda un mediju brīvību EDSO reģionā.

Saeimas deputāte, EDSO Parlamentu asamblejas pārstāve Vineta Poriņa nosūtīja savu vēstuli, kurā skaidroja grozījumu būtību, jautājot, vai komunistiskā režīma noziegumu noliegšana un to attaisnošana var tikt uzskatīta par patiesu vārda brīvību iepretim tam, ka par nacistiskā režīma noziegumu noliegšanu daudzās Eiropas valstīs paredzēta kriminālatbildība. Saeimas deputāte arī vēlējās uzzināt, vai šie jautājumi patiešām ietilpst D.Mijatovičas kā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos kompetencē.

Vēstules nobeigumā deputāte uzsvēra, ka Latvijai kā jebkurai suverēnai valstij ir tiesības pieņemt likumus atbilstoši tās situācijai un tautas interesēm, kā to nosaka Satversme, ES saistošie lēmumi un attiecīgās starptautisko tiesību normas, kā arī aicināja D.Mijatoviču pievērst savu uzmanību reāliem cilvēktiesību pārkāpumiem un problēmām, kas bieži vērojamas Krievijā, Ukrainā un atsevišķās citās EDSO dalībvalstīs.

Vēstule Dunjai Mijatovičai 

Cienījamā D.Mijatovičas kundze!

Rakstu Jums, lai sirsnīgi pateiktos par Jūsu kā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā vērsto nepārtraukto uzmanību situācijai manā valstī. Jūs nesen paudāt īpašu interesi par Latvijas parlamentā apspriestajiem Krimināllikuma grozījumiem par apzinātu un ļaunprātīgu totalitāro (konkrēti – komunistiskā un nacistiskā) režīmu pastrādāto noziegumu noliegšanu.

Vēlos paskaidrot, ka šie grozījumi nav vērsti uz vārda vai plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežošanu. Šīs iniciatīvas mērķis ir aizsargāt upuru un viņu tuvinieku cieņu, kā arī – mūsdienu demokrātijas un EDSO pamatvērtības.

Grozījumi tika piedāvāti šādā redakcijā:

„PSRS un nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publiska noliegšana, attaisnošana, slavināšana un apšaubīšana: Par PSRS vai nacistiskās Vācijas pret Latvijas Republiku īstenotās agresijas publisku noliegšanu, attaisnošanu, slavināšanu vai ļaunprātīgu, rupju vai aizvainojošu apšaubīšanu – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.”

Šie grozījuma tikuši izstrādāti, pamatojoties uz manai valstij saistošajiem Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Ministru padomes lēmumiem, it sevišķi ES Padomes Pamatlēmumu Nr. 2008/913/TI par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm. Vadošie starptautisko tiesību eksperti piekrīt, ka grozījumi pilnībā respektē pilsoņu personiskās tiesības, vienlaikus aizsargājot valsts un sabiedrības likumīgās intereses.

Kā zināms, EDSO saistības ir politiskas, un līdz ar to tās nevar prevalēt pār ES iestāžu lēmumiem attiecībā uz ES dalībvalstīm. Tas, ka EDSO institucionālā struktūra ir izstrādāta pirms Lisabonas līguma, nenozīmē, ka EDSO saistības ir svarīgākas no juridiskā viedokļa.

Pozitīvas diskusijas par vēsturisko samierināšanos un pagātnes notikumu aplūkošanu ir notikušas arī EDSO. Nozīmīgākās no tām bijušas EDSO „Drošības dienās” un EDSO Parlamentu Asamblejas pasākumos. Diemžēl šīs diskusijas nav pabeigtas, jo dažas komunistiskās diktatūras pēcteču valstis nav varējušas un joprojām nespēj distancēties no pagātnes mantojuma.

Latvijas parlamentārieši ir vairākkārt novērojuši, ka galvenie pretinieki kriminālatbildības noteikšanai par komunistiskā režīma noziegumu noliegšanu un attaisnošanu ir no Krievijas Federācijas. Pārsteidzoši, ka EDSO pārstāve plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā ieņem līdzīgu nostāju. Kā EDSO Parlamentu asamblejas pārstāve un tās Latvijas delegācijas vadītāja vēlos uzzināt, vai šo jautājumu esat pārrunājusi ar Krievijas pārstāvjiem, jo tas izskaidrotu daudz ko.

Savā vēstulē norādāt: „Latvijas Krimināllikuma grozījumi var apdraudēt vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību”. Mani ārkārtīgi interesē, vai komunistiskā režīma noziegumu noliegšana un to attaisnošana var tikt uzskatīta par patiesu vārda brīvību iepretim tam, ka par nacistiskā režīma noziegumu noliegšanu daudzās Eiropas valstīs paredzēta kriminālatbildība. Turklāt es vēlētos uzzināt, vai šie jautājumi patiešām ietilpst Jūsu kā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos kompetencē. Es būtu ļoti pateicīga, ja Jūs mani informētu par šo tik svarīgo jautājumu, atsaucoties uz attiecīgo sadaļu Jūsu mandātā.

Nobeigumā vēlos vēlreiz uzsvērt, ka Latvijai kā jebkurai suverēnai valstij ir tiesības pieņemt likumus atbilstoši tās situācijai un tautas interesēm, kā to nosaka Satversme, ES saistošie lēmumi un attiecīgās starptautisko tiesību normas.

Lūdzu pieņemiet manu patieso atzinību par Jūsu centieniem plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā un atvainojiet, ka nevaru tomēr izvairīties, nepievēršot Jūsu uzmanību mūsu vēlmei redzēt šos centienus vērstus pret reāliem cilvēktiesību pārkāpumiem un problēmām, kas bieži ir vērojamas Krievijā, Ukrainā un atsevišķās citās EDSO dalībvalstīs.

Cieņā,

Dr. Vineta Poriņa, Saeimas deputāte, EDSO Parlamentu Asamblejas pārstāve