Diskusija par vārda brīvības robežām notika arī 2006.gadā. Attēlā - krievu reakcionāra Aleksandra Giļmana tēls partijas "Visu Latvijai" rīkotajā piketā, lai vērstu sabiedrības uzmanību uz nepieciešamajiem grozījumiem Krimināllikumā un Pilsonības likumā pret personām, kas skar jautājumus par necieņas izrādīšanu pret Latvijas valsti un tautu. Foto: Lauris Nagliņš, LETA
Vēstule EDSO pārstāvei plašsaziņas līdzekļu brīvības jomā Dunjai Mijatovičai par LR Krimināllikuma grozījumiem
14.februārī EDSO pārstāve mediju brīvības jomā Dunja Mijatoviča pauda īpašu interesi par Latvijas parlamentā apspriestajiem Krimināllikuma grozījumiem par apzinātu un ļaunprātīgu totalitāro (komunistiskā un nacistiskā) režīmu pastrādāto noziegumu noliegšanu, lai arī D.Mijatovičas mandāts ir rūpes par vārda un mediju brīvību EDSO reģionā.
Saeimas deputāte, EDSO Parlamentu asamblejas pārstāve Vineta Poriņa nosūtīja savu vēstuli, kurā skaidroja grozījumu būtību, jautājot, vai komunistiskā režīma noziegumu noliegšana un to attaisnošana var tikt uzskatīta par patiesu vārda brīvību iepretim tam, ka par nacistiskā režīma noziegumu noliegšanu daudzās Eiropas valstīs paredzēta kriminālatbildība. Saeimas deputāte arī vēlējās uzzināt, vai šie jautājumi patiešām ietilpst D.Mijatovičas kā EDSO pārstāves plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos kompetencē.
