Miks vai Maiks? – jautāju apgādā Mansards tikko iznākušās grāmatas Ceturtais lielākais Latvijā autoram. Uz vāka ir vārda pirmais variants. «Sieva mani dēvē par Miku, un es nodomāju – tas skan draudzīgāk un latviskāk. Tā sauc arī jauku šokolādes batoniņu,» četrdesmitgadnieks iesmejas. Atzīstas, ka jūtoties priecīgs kā mazs zēns – literatūrā nezināms cilvēks uzraksta grāmatu angļu valodā, un tā Latvijā tiek iztulkota (uz latviešu valodu pārcēlusi Ieva Lešinska) un izdota. Pasaka! Kaut arī viņš drukas formātā redzējis simtiem savu žurnālista publikāciju, sajūtas esot nesalīdzināmas.
Septiņus gadus nodzīvojis Latvijā, Maiks Koljers (Mike Collier) arī tiešām sākot kļūt par Miku, ne tikai fonētiskā nozīmē.
«Kad ierados, nevarēju ciest kefīru. Tagad es mīlu kefīru! Pēdējoreiz braucot uz Angliju, man bija jādodas uz bērēm. Biju nomākts, un pēkšņi mežonīgi sagribējās kefīru. Līdz ar Eiropas «atvēršanos» visās malās ir poļu veikali. Nopirku litru, izdzēru un sajutos labi. Iedomājies – aizbraucu uz Glosteru, kur esmu dzimis, un sāku ilgoties pēc kefīra!»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.