Mikolajusa Konstantīna Čurļoņa 1909.gada glezna "Pasaka". Publicitātes attēls.
Pirmo reizi tik lielā apjomā Rīgā redzami Čurļoņa darbi no Kauņas Nacionālā mākslas muzeja
Piektdien, 14.februārī plkst.17 mākslas muzeja "Rīgas Birža", raksta aģentūra LETA. "Rīgas Birža" iesāk Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu ar divu spilgtu un savdabīgu 19.-20.gadsimta mijas mākslinieku tikšanos vienā kultūras telpā. Laika biedru - latvieša Rūdolfa Pērles un lietuvieša Mikalojus Konstantina Čurļoņa - darbi veido simbolisma virzienam raksturīgo fantastisko tēlu, ilgpilno noskaņu pasauli, kur zemapziņai, sapņiem ir ļauts pieņemt reālus apveidus.
Izstādes tematiskie motīvi - daba un senvēsture - abiem esot tikai vizuāla atslēga, lai tiektos izprast lietu un parādību būtību. Čurļonis ir vienlīdz izcils gan glezniecībā, gan mūzikā. Viņa vārdu saista ar sinestēzijas jēdzienu, kas aktualizējās mākslas filozofijā ap 1900.gadu, uzsverot dažādu mākslas disciplīnu saplūšanu. Čurļoņa gadījumā tā ir arī retā spēja ar krāsu "padarīt redzamu" skaņu. Mākslinieks studējis mūziku Varšavā un Leipcigā, pēc 1900.gada aktīvi gleznojis, radīdams vienai tēmai veltītus darbu ciklus - "Sonātes", "Pasaules radīšana", "Pilis" un citus. Izstādē Čurļoņa darbi iezīmē trīs tematiskos lokus - simboliskās kompozīcijas, jūras ainavas un senās Lietuvas motīvus. Fotogrāfijas savukārt dokumentē mākslinieka 1905.gada ceļojumu uz Kaukāzu, kur gūtie iespaidi pēc tam reflektējas gan zīmējumos, gan glezniecībā.
